Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šā gada 6. janvārī daļēji ir stājušies spēkā kārtējie apjomīgie grozījumi Maksātnespējas likumā, kā arī 4. janvārī – grozījumi Civilprocesa likumā, kas cita starpā skar arī maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Lielākā daļa no grozījumiem Maksātnespējas likumā vēl stāsies spēkā ar šā gada 1. jūliju, kā arī pēc tā. Mēs piedāvājam iepazīties ar izmaiņām, kas attieksies uz tiesiskās aizsardzības procesu, administratoru profesijas regulējumu, maksātnespējas administrācijas pilnvarām un lietu piekritību tiesām šajā Bilances Juridisko padomu publikācijā.
Augstākā tiesa civillietā SKC-81/2017 apstiprināja iepriekš civillietā SKC-178/2016 paustās atziņas, saskaņā ar ko galvinieks atbild par galvenā parādnieka – fiziskās personas – parādu arī pēc tam, kad galvenajam parādniekam ir dzēstas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Šoreiz Augstākā tiesa nostiprināja principu, ka galvojuma jēga ir kreditora papildus aizsardzība pret parādnieka maksātnespēju. Attiecīgi, ja galvojums izbeigtos līdz ar galvenā parādnieka saistību dzēšanu maksātnespējas procesā, zustu jebkāda jēga galvojumam kā tiesību institūtam. Papildus tam Augstākā tiesa sniedza argumentāciju atziņai, ka tiesas lēmums fiziskās personas maksātnespējas procesā, ar ko galvenais parādnieks tiek atbrīvots no saistībām sakarā ar saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu, nav pielīdzināms tiesas spriedumam, ar ko galvenā parādnieka saistība pret konkrēto kreditoru kā tāda ir atzīta par neeksistējošu. Secīgi, kreditors var prasīt šīs saistības izpildi no galvinieka.
Sorainen Latvijas birojs palīdzēja kreditoram ar argumentācijas sagatavošanu kasācijas sūdzībai šajā lietā. Padomu klientam sniedza zvērināts advokāts Raivo Raudzeps, jurists Edvīns Draba un zvērināta advokāta palīgs Agita Sprūde. |