Raivo Raudzeps Zvērināts advokāts raivo.raudzeps@sorainen.com

2017. gada 1. martā stāsies spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas satur gan virkni jauninājumu, gan arī niansētāku un detalizētāku tiesisko regulējumu daudziem jau zināmiem publisko iepirkumu aspektiem.

Pirmkārt, mēs vēlētos vērst Jūsu uzmanību uz šādiem būtiskākajiem jauninājumiem, ko jāņem vērā pasūtītājiem:

1. Būtiskas izmaiņas notikušas likuma piemērošanas izņēmumos, kur parādījušies vairāki jauni izņēmumi, kad pasūtītāji ir tiesīgi nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, piemēram – juridiskie pakalpojumi, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu, finanšu pakalpojumi, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, un citi jauni izņēmumi.
2. Paaugstināti līgumcenu sliekšņi, sākot ar kuriem jāpiemēro Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras. Piegāžu un pakalpojumu gadījumā likumā noteiktās iepirkuma procedūras būs jāpiemēro, ja paredzamā līgumcena būs vismaz EUR 10 000 (šobrīd – EUR 4 000), bet būvdarbu līguma gadījumā – EUR 20 000 (šobrīd EUR 14000).
3. Ierobežota cenas kā piedāvājumu izvērtēšanas kritērija izmantošana, lielāku nozīmi piešķirot kritērijam – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Tikai cenu pasūtītāji būs tiesīgi izmantot piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai t.s. “mazajos iepirkumos”, sociālo un citu īpašo pakalpojumu iepirkumos vai, ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.
4. Ieviesta jauna iepirkuma procedūra – inovāciju partnerības procedūra. Šajā procedūrā kandidēt varēs ikviens piegādātājs, bet piedāvājumu iesniegt varēs tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicinās. Šī procedūra ir radīta, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei.
5. Jaunais likums pieļauj, ka iestādes un kapitālsabiedrības, kas citkārt ir pasūtītāji, varēs būt arī piegādātāji, respektīvi, piedāvāt veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus. Taču vienlaicīgi jāņem vērā izmaiņas, ko jaunais likums ievieš attiecībā uz pasūtītāju savstarpējiem iepirkumu līgumiem, kas paplašina pasūtītāju iespējas veikt iepirkumus no citiem pasūtītājiem un to kontrolē esošajiem vai kontrolējošajiem komersantiem vai pasūtītājiem, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu.
6. Detalizētāk regulēti ar centralizēto iepirkumu institūciju veiktajiem iepirkumiem saistītie aspekti. Vienlaicīgi ir paaugstināta kopīgā līgumcena preču un pakalpojumu grupās, ko sasniedzot, tiešās pārvaldes un pašvaldību iestādēm iestājas pienākums noteiktas preces un pakalpojumus pirkt no Ministru kabineta noteiktas centralizēto iepirkumu institūcijas. Tiešās pārvaldes iestādēm paaugstinātais līgumcenas slieksnis ir EUR 1 000 (šobrīd – EUR 150) bet pašvaldību iestādēm – EUR 10 000 (šobrīd – EUR 4 000).
7. Papildus centralizēto iepirkumu institūciju veiktajiem iepirkumiem likumā ir ieviesta iespēja vairākiem pasūtītājiem no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm kopīgi piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, noslēgt vispārīgo vienošanos vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu.
8. Pasūtītājiem noteikts pienākums mēneša laikā no gadskārtējā budžeta apstiprināšanas dienas publicēt informāciju par plānotajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām. Savukārt iepriekšējā informatīvā paziņojuma par iepirkumiem publicēšana vairs nav obligāta nevienā gadījumā.
9. Pasūtītājiem, sagatavojot iepirkumu, būs jāņem vērā t.s. “zaļā publiskā iepirkuma” prasības, ko noteiks Ministru kabinets. Zaļā publiskā iepirkuma mērķis ir samazināt preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā. Šobrīd attiecīgais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, ka zaļais publiskais iepirkums obligāti būs jāveic šādu preču un pakalpojumu grupām:
1. Biroja papīrs.
2. Drukas iekārtas.
3. Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra.
4. Pārtikas un ēdināšanas pakalpojumi.
5. Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi.
6. Iekštelpu apgaismojums.
7. Ielu apgaismojums un satiksmes signāli.
10. Jāņem vērā ar noteiktiem iepriekšējiem sodiem saistīti ierobežojumi sodītās personas iekļaut iepirkuma komisijas sastāvā. Tāpat jāņem vērā, ka prasība veidot iepirkuma komisiju piecu locekļu sastāvā ir obligāta, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par EUR 1  miljonu (šobrīd EUR 711 000).
11. Mainīti gan atsevišķu publikāciju veidi, gan arī vairāku publikāciju publicēšanas termiņi. Piemēram, paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu jāiesniedz publicēšanai 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, vai pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, vai dinamiskās iepirkumu sistēmas neizveidošanu (šobrīd – ne vēlāk kā 3 dienu laikā pēc pretendentu informēšanas jāiesniedz publicēšanai paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem). Paredzēts arī paziņojums par līguma izmaiņām, ko būs jāpublicē noteiktu līguma grozījumu gadījumā, 10 darbdienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās.
12. Pasūtītājam būs jāievēro Ministru kabineta noteiktie minimālie piedāvājumu iesniegšanas termiņi. Garākus piedāvājuma iesniegšanas termiņus varēs noteikt tikai atsevišķos noteiktos gadījumos.
13. Pasūtītājam jānodrošina elektronisku piedāvājumu un pieteikumu iesniegšana. Izņēmumus no šī vispārīgā pienākuma noteiks Ministru kabinets.
14. Iepirkuma procedūras ziņojums būs jāpublicē pasūtītāja profilā.
15. Izziņas un citus dokumentus no ārvalsts institūcijām pasūtītājam būs jāpieņem un jāatzīst, ja tās būs izdotas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas, ja vien izziņas vai dokumenta izdevējs nebūs norādījis īsāku tā derīguma termiņu. Šobrīd izziņu un citu dokumentu derīguma termiņš ir noteikts – viens mēnesis. Taču Latvijas institūciju izziņas un dokumenti būs derīgi tāpat, kā līdz šim – vienu mēnesi.
16. Izslēgšanas un virkne citu noteikumu jāpiemēro apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10% no kopējās līguma vērtības. Šobrīd šis slieksnis ir 20% no līguma vērtības.
17. Noteikts jauns kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikums – smags profesionālās darbības pārkāpums. Likums nenosaka, ko jāsaprot ar smagu profesionālās darbības pārkāpumu. To noteiks Ministru kabinets.
18. Ja piegādātājs balstīsies uz citas personas saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, pasūtītājs varēs prasīt, lai piegādātājs un persona, uz kuras iespējām tas balstās, ir solidāri atbildīgi par līguma izpildi.
19. Informāciju par veiktajiem būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem, lai pārbaudītu piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas, varēs prasīt par ilgāku laika periodu nekā šobrīd noteiktais piecu vai trīs gadu periods.
20. Likums vairs nesatur daudzkārt kritizēto pasūtītāja pienākumu vērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja piegādātāja vai tā apakšuzņēmēju darbinieku stundas tarifa likme nesasniedz noteiktu procentu no vidējās stundas tarifa likmes valstī. Taču jāseko līdzi, kas būs noteikts Ministru kabineta noteikumos.
21. Jaunais likums paredz, ka iepirkuma līgums varētu tikt slēgts ne tikai starp pasūtītāju un piegādātāju, bet arī ar apakšuzņēmējiem. Likums arī nosaka, ka noteiktos apstākļos pēc apakšuzņēmēju pieprasījuma maksājumus par apakšuzņēmēja sniegtajiem pakalpojumiem pasūtītājs var pārskaitīt tieši apakšuzņēmējam. Vienlaicīgi ir padarīti sarežģītāki apakšuzņēmēju nomainīšanas noteikumi iepirkuma līguma izpildes laikā.
22. Pasūtītājam ir noteikts pienākums 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums vai tā grozījumi, savā pircēja profilā ievietot iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pamattekstu, vai uz vispārīgās vienošanās pamata noslēgta iepirkuma līguma tekstu, ja līgumcena būs vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, vai noteiktu iepirkuma līguma grozījumu tekstu un grozījumu pamatojumu.
23. Jaunumi ir arī attiecībā uz iepirkuma līgumu grozījumu izdarīšanu. Piemēram, ievērojot noteiktus nosacījumus, pasūtītājam vairs nav jārīko sarunu procedūra, lai grozītu iepirkuma līgumu un saņemtu papildus būvdarbus, pakalpojumus vai piegādes, vai arī, ja līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt.
24. Jaunajā likumā arī tiek ieskicēti gadījumi, kad pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma. Taču likumā ietvertais uzskaitījums nav izsmeļošs. Pasūtītājs iepirkuma līgumā var noteikt arī citus gadījumus, kad tam būs tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma.

Kandidātiem un pretendentiem, savukārt, jāpievērš uzmanību vismaz šādiem jauninājumiem:

1. Piegādātājiem būs lielāka rīcības brīvība, izvēloties juridisko formu piegādātāju apvienībai. Proti, jaunais likums nosaka, ka apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu, var pēc savas izvēles izveidoties atbilstoši pasūtītāja noteiktajam juridiskajam statusam vai noslēgt sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu.
2. Jaunais likums nosaka īsāku termiņu iesnieguma iesniegšanai Iepirkumu uzraudzības birojā par atklāta konkursa un metu konkursa nolikumā un attiecīgajos paziņojumos par līgumu ietvertajām prasībām, saīsinot to no 10 dienām uz 7 dienām pirms piedāvājumu un metu iesniegšanas termiņa beigām.
3. Viens no visstrīdīgākajiem jauninājumiem ir depozīta ieviešana, ko jāsamaksā noteiktos gadījumos pirms iesnieguma iesniegšanas Iepirkumu uzraudzības birojā; pretējā gadījumā iesniegums netiks pieņemts. Depozītu nebūs jāmaksā, ja iesniegumā tiks apstrīdēta iepirkuma procedūras pārtraukšanas (bet ne izbeigšanas) likumība vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības. Depozīta apmērs ir 0,5% no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā EUR 15 000 būvdarbu līguma gadījumā un EUR 840 publiska pakalpojuma līguma un piegādes līguma gadījumā. Depozītu atmaksās atpakaļ iesnieguma iesniedzējam tikai likumā noteiktajos gadījumos, piemēram, pēc tam, kad stāsies spēkā pasūtītājam nelabvēlīgs lēmums vai iesniegums tiks atsaukts līdz tā izskatīšanai iesniegumu izskatīšanas komisijā. Taču likums neparedz, ka depozītu atmaksās atpakaļ, ja iesniegumu izskatīšanas komisija iesniegumu noraidīs, izņemot, ja vēlāk ar spēkā stājušos tiesas spriedumu būs uzdots depozītu atmaksāt atpakaļ iesniedzējam.

Nobeigumā vēlamies uzsvērt, ka Publisko iepirkumu likums ir tikai daļa no jaunā tiesiskā regulējuma. Pamatojoties uz likumu, Ministru kabinets izdos vairākus noteikumus, kas būs tikpat svarīga jaunā tiesiskā regulējuma sastāvdaļa, kā pats likums. Darbs pie izdodamajiem Ministru kabineta noteikumiem vēl notiek.