|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Ir noticis tas, par ko daudzi nekustamā īpašuma un būvniecības jomā praktizējoši juristi (to skaitā – arī šo rindu autori) bažījās jau kopš jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās. Proti, kas ar būvatļaujas spēkā esamību notiks tad, ja būvvalde, veicot būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, būs pieļāvusi kļūdu, kas aizskar trešo personu tiesības.
Lūk, kā šāda situācija attīstījusies praksē. Daugavpils būvniecības departaments izsniedza būvatļauju, kas citastarp ietvēra šādu projektēšanas nosacījumu – pasūtītājam bija jāsaskaņo būvniecība ar kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem, ja būvniecība tiktu veikta tuvāk par 4 metriem no viņu zemesgabaliem. Pēc pilnas projekta izstrādes Daugavpils būvniecības departaments veica būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, tomēr ar vienu no kaimiņu zemesgabala īpašniekiem, no kura zemesgabala būvniecība bija plānota tuvāk nekā 4 metru attālumā, iecere netika saskaņota. Tādējādi atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā tika veikta nepamatoti. Tomēr Būvniecības likums tiešā tekstā neparedz iespēju trešajām personām (piemēram, kaimiņiem) apstrīdēt būvatļaujas atzīmes. Līdz ar to tiesā tika skatīts jautājums par šādu atzīmju apstrīdēšanas iespējamību un attiecīga pieteikuma tiesai pieņemšanu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (AT) ar 2017. gada 8. jūnija lēmumu (Lēmums) noteica, ka “[..] lemjot par pieteikuma [par atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi atcelšanu] pieņemšanu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 3. punktu vērtējams, vai atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi būtiski skar pieteicējas tiesības vai tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Personai savukārt ir pienākums konkrēti norādīt, kādā veidā atzīmes uzlikšana vai neuzlikšana skar tās tiesības.” Vēl AT norādīja, ka “[..] atzīme par projektēšanas nosacījuma [..] izpildi izskatāmajā gadījumā varētu būtiski skart pieteicējas tiesības, kas tiesai tālāk jāpārbauda.”
AT faktiski pieļauj iespēju, ka trešās personas var apstrīdēt (un tālāk – arī pārsūdzēt) atzīmes būvatļaujā, tiesā lūdzot to atcelšanu. Turklāt, kā Lēmumā norādīja AT, “[..] atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi darbība ir apturēta ar tās pārsūdzību tiesā.” Tas nonāk būtiskā pretrunā ar nozares līdzšinējo izpratni, ka, beidzoties būvatļaujas apstrīdēšanas termiņam (mēnesis no tās spēkā stāšanās), lielā mērā izbeidzas arī būvatļaujas apstrīdēšanas risks.
Lēmums var atstāt būtiskas sekas Latvijas būvniecības nozarē, un, iespējams, pat likt likumdevējam būtiski pārskatīt esošo būvatļaujas pārsūdzības kārtību. Līdz ar Lēmuma pieņemšanu ir kļuvis skaidrs, ka būvatļauju var tiesiski pārsūdzēt vairākos būvniecības posmos (gan pie būvatļaujas izdošanas, gan pie atzīmju likšanas). Lai arī atzīmju pārsūdzēšana ir ierobežota ar pieteicēja tiesību būtiska aizskāruma konstatēšanu, šo rindu autoriem ir bažas, ka minēto varēs konstatēt, vien izskatot lietu pēc būtības, kas savukārt nozīmē tiesvedības procesu un būvniecības ieceres “iesaldēšanu” uz vairākiem gadiem, pat ja šāds aizskārums beigās netiktu konstatēts.
Lai izvairītos no riska, ka tiek apstrīdēta atzīmju likšana būvatļaujā, pasūtītājiem būtu ieteicams visus nepieciešamos skaņojumus no trešajām personām saņemt jau pie būvprojekta minimālā sastāva izstrādes un attiecīgi būvatļaujas (bez atzīmēm) saņemšanas. Savukārt, ja šādas būvatļaujas saņemšanas mērķis ir noskaidrot, vai iecerētā būvniecība maz ir pieļaujama, šo jautājumu var risināt, pieprasot atbildīgajai iestādei (visbiežāk – būvvaldei) attiecīgu uzziņu.
Lūdzu, droši sazinieties ar mūsu speciālistiem, ja par augstākminēto Jums ir jautājumi vai neskaidrības!
Jūs nekavējoties uzzināsiet par nekustamā īpašuma un būvniecības procesiem Latvijā no Sorainen komandas skatupunkta, ja sekosiet Sorainen_REC Twitter kontam. |
