|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šajā ziņu izlaidumā informēsim Jūs par grozījumiem regulējumā, kas skar lauksaimniecības un meža zemju iegādi, kā arī sniegsim ieskatu zemesgrāmatu procesu izmaiņās.
Grozījumi Meža likumā
2015. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā būtiski grozījumi Meža likumā, kas tika pieņemti Saeimā jau vairāk nekā trīs gadus atpakaļ – 2011. gada 13. oktobrī. Ar attiecīgo grozījumu likumā ir noteikts, ka par mežu tiek uzskatīta arī zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, tomēr pēc tās faktiskajiem parametriem dabā ir pielīdzināma mežam. Tādejādi par mežu, sākot no 2015. gada 1. janvāra, tiek uzskatīta arī zeme, kas ir vismaz 0,5 ha liela un uz kuras faktiski ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un blīvumu, kas ir vienāds vai lielāks par normatīvajos aktos minimāli noteikto attiecīgajam meža tipam. Kā arī, lai atvieglotu šādas zemes atmežošanu un atjaunošanu izmantošanai lauksaimniecībā, Meža likumā ir veikts vēl viens grozījums, kas paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamajā zemē kokus ir atļauts cirst saskaņā ar kārtību, kas paredzēta koku ciršanai ārpus meža.
Darījumi ar lauksaimniecības zemi
Kā jau tas ir minēts vienā no mūsu iepriekšējiem ziņu izlaidumiem, 2014. gada rudenī ir stājušies spēkā būtiski likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi, kas nosaka jaunu kārtību darījumiem ar lauksaimniecības zemi. Primārais grozījumu mērķis ir paredzēt horizontālus zemes tirgu regulējošus nosacījumus, kas ir vērsti uz lauksaimniecības zemes saglabāšanu lauksaimnieciskajai ražošanai, kā arī veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes konsolidāciju un apsaimniekošanu. Pašreizējais regulējums nesatur ES brīvas kapitāla plūsmas nosacījumiem pretrunīgas normas, kas ir viena no būtiskākajām atšķirībām, salīdzinot ar iepriekšējo likuma redakciju. Tas nozīmē, ka likuma grozījumi, jeb ierobežojumi, attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas subjektiem, bet arī uz Latvijas Republikas subjektiem. Likums satur virkni kritēriju un nosacījumu, kurus izpildot subjekts var iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Saistībā ar minētajiem likuma grozījumiem tika pieņemti Ministru kabineta Noteikumi par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi, kas regulē tādus svarīgus aspektus kā subjektu iesniegumu izskatīšanu par darījumiem ar lauksaimniecības zemi, iesniegumā iekļaujamo informāciju, pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtību, kā arī nomas līgumu reģistrēšanas kārtību pašvaldībās.
Lai gan minētie normatīvie akti šķietami sniedz detalizētu regulējumu un skaidrojumu par darījumu ar lauksamniecības zemi gaitu un norisi, tomēr mūsu ieskatā tie rada arī vairākas neskaidrības, kas var radīt situāciju, kad iesaistītie subjekti un iestādes dažādi tos interpretē.
Jaunumi zemesgrāmatu procesos
Līdz ar šā gada sākumu spēkā stājušies apjomīgi grozījumi normatīvajos aktos, kas regulē īpašuma un ar to saistīto tiesību reģistrēšanu publiskos reģistros. Grozījumi aptver izmaiņas Zemesgrāmatu likumā, likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kā arī Ministru kabineta „Noteikumos par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām”. Minētie grozījumi ir veikti ar mērķi, lai atvieglotu personām īpašumu un ar tiem saistīto tiesību reģistrācijas procesus, daudzos gadījumos cenšoties ieviest t.s. „vienas pieturas aģentūru”, kā arī, lai atvieglotu zemesgrāmatu pārskatāmību, tādējādi vairojot to publisko ticamību.
Piemēram, ir noteikti gadījumi, kad, lai veiktu izmaiņas gan zemesgrāmatā, gan Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, pietiek tikai ar personas iesniegumu Valsts zemes dienestam. Tāpat ir noteikti gadījumi, kad publisku reģistru turētāji datus automātiski nosūta zemesgrāmatu nodaļām, kā arī paplašināts elektronisko nostiprinājumu lūgumu iesniedzēju loks. Zemesgrāmatu pārskatāmības nolūkā ir izveidots jauns dokuments, ko izsniedz zemesgrāmatu nodaļa – izraksts, kā arī veikti grozījumi nostiprinājuma lūgumu formās, tostarp, ieviešot divas pilnīgi jaunas nostiprinājumu lūgumu formas. Tāpat ir būtiski paplašināts to inženierbūvju loks, ko zemesgrāmatā var nostiprināt kā atsevišķu īpašuma objektu, kā arī noteikta darījumu veikšanas kārtība ar būvēm, ko nav iespējams reģistrēt zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma objektus.
Atgādinām, ka ar minētajām izmaiņām tuvāk iepazīstināsim seminārā „Jaunumi lauksaimniecības zemju iegūšanas un zemesgrāmatu procesos. Vai ērtāk?”. |
