Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Atgādinām, ka tuvojas termiņš gada pārskata iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Saskaņā ar Gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir lielākas komercsabiedrības, kuras, ja tās atbilst Gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, gada pārskatu iesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Papildus gada pārskatam un revidenta atzinumam par gada pārskatu (tām sabiedrībām, kuras sasniedz Gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus, kā arī sabiedrībām, kuru statūtos vai dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumā ir noteikts, ka gada pārskatu pārbauda revidents), saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem pirms gada pārskata apstiprināšanas ir nepieciešams sagatavot arī valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu (zaudējumu gadījumā – par finanšu stāvokļa uzlabošanu) un padomes ziņojumu par gada pārskatu (ja sabiedrībai ir padome). Turklāt, saskaņā ar Koncernu likumu, ja vien nav noslēgts koncerna līgums, atkarīgajām sabiedrībām jāsagatavo arī atkarības pārskats.
Kārtējā dalībnieku (akcionāru) sapulce gada pārskata apstiprināšanai ir sasaucama ne vēlāk kā augstāk minētajā termiņā, paziņojums par sapulces sasaukšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem nosūtāms vismaz divas nedēļas pirms sapulces, akciju sabiedrības akcionāriem – vismaz 30 dienas pirms sapulces. Kopā ar paziņojumu par sapulces sasaukšanu komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ir nosūtāms arī gada pārskats, atkarības pārskats, revidenta atzinums, padomes ziņojums un valdes priekšlikums. Attiecībā uz akciju sabiedrībām, iepriekš minētos dokumentus var nepievienot paziņojumam par sapulces sasaukšanu, ja paziņojumā ir norādīta vieta un laiks, kad akcionārs ar šiem dokumentiem var iepazīties sabiedrības juridiskajā adresē.
VID iesniedzams arī paskaidrojums par to, kad ir apstiprināts gada pārskats, vai arī dalībnieku (akcionāru) sapulces protokols par gada pārskata apstiprināšanu (vai tā izraksts).
Atgādinājums par korporatīvo dokumentu precizēšanu saistībā ar eiro
Saistībā ar eiro ieviešanu, kapitālsabiedrībām ir jāizsaka pamatkapitāls un pamatkapitāla daļas vai akcijas nominālvērtība no latiem uz eiro. Lai to izdarītu kapitālsabiedrības valdei, likumā un statūtos noteiktajā kārtībā, ir jāsasauc kapitālsabiedrības dalībnieku/akcionāru sapulce, kuras darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par pamatkapitāla denomināciju no latiem uz eiro un attiecīgi arī par statūtu grozījumiem.
Pamatkapitāla un daļas/akcijas nominālvērtības izteikšana no latiem uz eiro ir jāpiesaka reģistrācijai komercreģistrā.
Kaut arī termiņš, līdz kuram Uzņēmumu reģistrā var iesniegt dokumentus saistībā ar pamatkapitāla izteikšanu eiro, ir 2016. gada 30. jūnijs, šīs izmaiņas ir vērts ieplānot savlaicīgi. Sākot ar 2014. gada 1. jūliju jebkādus grozījumus kapitālsabiedrības statūtos, varēs pieteikt reģistrācijai komercreģistrā tikai tad, ja pamatkapitāls tiks vienlaikus denominēts no latiem uz eiro. Tāpēc izvērtējiet jautājuma par pamatkapitāla denominācijas no latiem uz eiro iekļaušanu kārtējās dalībnieku/akcionāru sapulces, kas apstiprina gada pārskatu, darba kārtībā (vai arī kādā no citām tuvākajām dalībnieku/akcionāru sapulcēm).
Mainot pamatkapitāla un daļas/akcijas nominālvērtību no latiem uz eiro der atcerēties šādus pamatprincipus:
- SIA pamatkapitāla daļa ir izsakāma veselos eiro (bez atlikuma).
- SIA daļas mazākā nominālvērtība var būt 1 eiro.
- AS pamatkapitāla akcija var tikt izteikta eiro un eiro centos.
- AS akcijas mazākā nominālvērtība var būt 10 eiro centi.
- Pamatkapitāla daļas/akcijas nominālvērtības denominācijā piemēro oficiālo lata un eiro maiņas kursu (EUR 1 = LVL 0,702804). Atšķirībā no vispārīgajiem naudas summu noapaļošanas principiem, denominējot daļas/akcijas nominālvērtību no latiem uz eiro noapaļošanu visās situācijās veic uz leju.
- Izsakot daļas/akcijas nominālvērtību no latiem uz eiro, pēc iespējas ir jāsaglabā tā proporcija (daļu/akciju sadalījums), kāda pastāv starp dalībniekiem/akcionāriem.
- Izmaiņām attiecībā pret pamatkapitāla apmēru ir jābūt pēc iespējas minimālām.
- Ja tas ir nepieciešams 6. un 7. punktā minēto principu ievērošanai, ir atļauts mainīt daļas/akcijas nominālvērtību (t.i., noteikt savādāku, kā to, ko iegūst konvertējot daļas nominālvērtību no latiem uz eiro), ar nosacījumu, ka daļas/akcijas nominālvērtība nav mazāka par likumā atļauto minimālo daļas/akcijas nominālvērtību.
- Denominācijas rezultātā iegūto atlikumu, ko nevar izteikt jaunās pamatkapitāla daļās/akcijās (pamatojoties uz dalībnieku/akcionāru sapulces lēmumu) izmaksā dalībniekiem/akcionāriem proporcionāli viņu ieguldījumam vai ieskaita kapitālsabiedrības rezervēs.
Vairāk par daļas/akcijas nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro lasiet šeit.
Ja jums ir kādi jautājumi vai nepieciešama juridiska palīdzība, lūdzam sazināties ar SORAINEN korporatīvo konsultāciju prakses juristiem vai savu juridisko konsultantu. |