|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Nākamajā gadā spēkā stāsies apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā. Sākotnēji bija paredzēts, ka tie stāsies spēkā jau 1. janvārī, tomēr šobrīd Saeimā iesniegts likumprojekts, kas pārceļ grozījumu spēkā stāšanās datumu uz 2015. gada 1. martu. Šajā likumdošanas ziņu apskatā minēsim būtiskākos jauninājumus.
Pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu
Uzņēmuma valdei būs pienākums iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu par savu uzņēmumu, ja tas ilgāk kā divus mēnešus nebūs nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Līdz ar to valdes locekļus būs potenciāli vienkāršāk administratīvi sodīt par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Tāpat valdes locekļiem var nākties atbildēt par mantas samazinājumu no brīža, kad viņiem bija pienākums iesniegt pieteikumu (sk. zemāk par valdes locekļu atbildību).
Turklāt valde vairs nevarēs pamatot atteikšanos no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas ar to, ka tiek plānots iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pieteikumu.
Valdes locekļu atbildība
Valdes locekļiem būs noteikta īpaša atbildība par dokumentu nenodošanu, kā arī noteikts šīs atbildības apmērs. Proti, ja maksātnespējas procesa administratoram netiks nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādā stāvoklī, kas neļaus gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tad valdes locekļi būs solidāri atbildīgi par zaudējumiem parādniekam. Par zaudējumiem šajā gadījumā tiks uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros un mantas samazinājums no brīža, kad parādniekam bija pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
Tajā pašā laikā tiesa varēs samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz iepriekš minētajiem apstākļiem, kā arī periodu, kurā valdes loceklis atradās amatā un kad parādniekam tika nodarīti zaudējumi.
Tāpat kā agrāk prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā cels maksātnespējas procesa administrators. Taču ir ieviesta novitāte – kreditoriem būs piešķirtas tiesības pievienoties administratora celtajai prasībai ar trešās personas tiesībām. Turklāt, ja administrators nebūs cēlis šādu prasību, gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas prasību pret valdes locekļiem būs tiesīgs celt katrs kreditors sava nesegtā prasījuma apmērā.
db.lv publicēts arī SORAINEN Latvijas biroja partnera, reģionālās nodokļu un muitas prakses grupas vadītāja Jāņa Taukača viedoklis par jauno regulējumu un valdes atbildību par nodokļiem. Aicinām ar to iepazīties šeit.
Kreditoru prasījumi
Turpmāk par nodrošināto kreditoru maksātnespējas procesā tiks uzskatīts arī tāds kreditors, kuram nav prasījuma tiesību pret parādnieku, taču kuram ir prasījuma tiesības pret trešo personu un šīs prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar ķīlu uz parādnieka mantu. Līdz šim jautājums nebija tieši regulēts un bieži vien līdz ar ķīlas priekšmeta pārdošanu maksātnespējas procesā kreditori zaudēja nodrošinājumu, negūstot apmierinājumu no tā pārdošanas.
Grozījumi paredz, ka maksātnespējas administrators varēs neatzīt kreditoru prasījumus, kuri būs atkarīgi no nosacījuma iestāšanās, ja pastāvēs pamatotas šaubas par to, ka nosacījums iestāsies.
Cīņai ar viltus kreditoriem ir paredzēts, ka gadījumā, ja kreditora prasījums būs pamatots ar tiesas nolēmumu t.s. vienkāršotajā tiesvedībā – par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, tad kreditoram būs pienākums iesniegt administratoram ne tikai tiesas nolēmuma norakstu, bet arī citus prasījumu pamatojošus dokumentus. Turklāt administratoram būs piešķirtas tiesības apstrīdēt šādu kreditora prasījumu tiesā, lūdzot tiesu piemērot kreditoram balsstiesību atņemšanu. Līdz šim viltus kreditoru prasījumu radīšana ar vienkāršoto tiesas procesu palīdzību nereti ļāva piedalīties parādnieka maksātnespējas procesā ar parādnieku saistītajiem kreditoriem, tajā skaitā pieņemt lēmumus kreditoru sapulcē un nepamatoti saņemt maksātnespējas procesā atgūtos naudas līdzekļus.
TAP
Norma, kas vērsta uz cīņu ar viltus kreditoriem, ir ieviesta arī attiecībā uz TAP. Tagad administratoram būs tiesības sniegt savu viedokli par kāda no TAP pasākumu plānā ietvertajiem kreditoru prasījumiem pirmšķietamo nepamatotību. Kreditoram vai parādniekam tādā gadījumā būs jāsniedz tiesai pierādījumi, ka kreditora prasījums tiešām pastāv. Tāpat kā maksātnespējas procesā, arī TAP pietiekami bieži tiek izmantoti mākslīgi radīti kreditoru prasījumi, kas ļauj attiecīgajiem viltus kreditoriem saskaņot TAP pasākumu plānu un tajā paredzēto kreditoru prasījumu dzēšanu u.tml.
Savukārt kā galvenā izmaiņa attiecībā uz TAP ir jāmin tā, ka gadījumā, ja parādniekam tiek izbeigts TAP un vienlaicīgi pasludināts maksātnespējas process, administrators, kurš pildīja pienākumus TAP atkāpjas, un parādniekam tiek izvēlēts jauns administrators rindas secībā. Līdz šim parādnieki bieži izmantoja apstākli, ka administrators, kurš pildīja pienākumus TAP, turpina tos pildīt arī maksātnespējas procesā, ja TAP beidzas ar neveiksmi. Tādēļ TAP nereti tika ierosināts mākslīgi un izmantots tikai kā līdzeklis, lai izvēlētos sev vēlamu administratoru pirms maksātnespējas procesa.
Nolikto atslēgu princips fiziskās personas maksātnespējas procesā
Pēc nekustamā īpašuma, kas kalpojis kā nodrošinājums, pārdošanas hipotekārais kreditors zaudēs savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Jāatzīmē, ka šis jauninājums attiecas tikai uz parādnieka – fiziskās personas – mājokļa pārdošanu. Minētā norma ir izsaukusi plašas diskusijas, un jāatzīmē, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībās ir grūti atrast tai analogu.
Fiziskās personas saistību dzēšana
Saistību dzēšanas procedūras ilgums joprojām būs piesaistīts parādnieka saistību apmēram un parādnieka spējām tās segt, taču tagad lielākoties tas būs īsāks. Paredzams, ka vairumā gadījumu saistību dzēšanas procedūra ilgs vienu gadu (šobrīd – divus gadus), kas nozīmē arī īsāku fiziskās personas maksātnespējas procesu kopumā.
Maksātnespējas administratoru statusa reforma
Maksātnespējas administratori turpmāk tiks pielīdzināti valsts amatpersonām. Tas nozīmē pakļautību likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un tā izvirzītajiem aizliegumiem un ierobežojumiem, kas ir noteikti valsts amatpersonām, kā arī nepieciešamību iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju. Valsts amatpersonas statusa piešķiršana arī nozīmē to, ka maksātnespējas administratorus turpmāk uzraudzīs KNAB (tajā skaitā esošajos maksātnespējas procesos). Paredzams, ka faktiski jaunais regulējums attieksies uz maksātnespējas administratoriem ar nākamā gada 1. jūliju. Vai jaunais regulējums tiešām ļaus labāk kontrolēt korupcijas risku administratoru darbībā, rādīs prakse. |
