Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šī gada 9.oktobrī stājās spēkā grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”1. Ar šo grozījumu Latvija atsakās no prasības, ka starptautiskam preču pirkuma līgumam obligāti jābūt rakstveida formā, ja vienai no līguma pusēm ir savs komerciāls uzņēmums Latvijā. Būtiskākā šī grozījuma ietekme ir, ka gadījumos, kad puses par starptautisku preču pirkumu būs vienojušās mutiski, tām būs vieglāk noteikt katras puses tiesības un pienākumus (piemēram, pircēja un pārdevēja pienākumus, kas saistīti ar preču un dokumentu piegādi, preces pieņemšanu, cenas samaksu, trūkumu konstatēšanu un novēršanu, atkāpšanos no līguma un atkāpšanās sekas, riska pārejas brīža noteikšanu, zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu u.c.), jo turpmāk arī mutiskām vienošanām būs piemērojami konvencijas noteikumi. Agrāk mutiskas vienošanās vajadzēja skaidrot tikai saskaņā ar piemērojamajiem valstu likumiem, jo konvencija nebija piemērojama.
Tas ir pozitīvi, jo mūsu līdzšinējā pieredze līgumtiesību jomā, kā arī, risinot strīdus tiesās, liecina, ka nepienācīgi noslēgtu līgumu gadījumos dažkārt ir grūti precīzi noteikt līguma pušu konkrētās tiesības un pienākumus.
Neskatoties uz šo grozījumu, mēs tomēr iesakām svarīgos darījumos nepaļauties uz mutisku vienošanos. Tā vietā iesakām pievērst īpašu rūpību darījumu pienācīgai sagatavošanai un noslēgšanai rakstveidā. Savukārt tiem, kas cietuši tāpēc, ka vienošanās ar otru pusi bija panākta mutiski, iesakām apsvērt nepieciešamību panākt šādas vienošanās izpildi neatkarīgi no tā, ka tā bija panākta tikai mutiski.
1 OP 2012/151.3, Latvijas Vēstnesis, 2012.gada 25.septembris, Nr. 151 (4754)
|