|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Gatavošanās pārejai uz eiro 2014. gada 1. janvārī šobrīd ir viena no svarīgākajām aktualitātēm, kas skar visus tirgus dalībniekus. Saistībā ar to Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome uzmana, lai mākslīgi netiktu sadārdzinātas preču un pakalpojumu cenas. Konkurences padomes kompetencē ir vērtēt, lai cenu sadārdzinājums neveidojas no aizliegtām vienošanām starp tirgus dalībniekiem.
Šajā kontekstā ir interesanti apskatīties, vai Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze 2002. gadā1 atklāj cenu sadārdzinājumus, kas radušies konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā.
Neskatoties uz to, ka pēc eiro ieviešanas atsevišķās nozarēs kādu brīdi tika novērots cenu līmeņa pieaugums, tomēr iemesli tika skaidroti ar konkrētās tirgus nozares procesiem. Piemēram, naftas produktu cenu pieaugums starptautiskajā tirgū ietekmēja degvielas mazumtirdzniecības cenas, savukārt, sliktie laika apstākļi ietekmēja augļu un dārzeņu cenas. Daudzu pircēju uztverē šie cenu pieaugumi tika sasaistīti tieši ar pāreju uz eiro2.
Redzamākā konkurences lieta saistībā ar eiro ieviešanu ir Eiropas Komisijas 2001. gada lēmums, sodot piecas Vācijas bankas par aizliegtu vienošanos3. Saskaņā ar 1997. gadā noslēgta līguma noteikumiem puses bija vienojušās piemērot 3% komisijas maksu eiro banknošu pirkšanas un pārdošanas darījumiem trīs gadus pēc eiro ieviešanas 2002. gada 1. janvārī. Šādā veidā vienošanās dalībnieki mēģināja atgūt aptuveni 90% ienākumu no „maiņas starpības” pēc nacionālo valūtu atcelšanas.
Turpmāk ilustrēsim tipiskākās situācijas, kurās varētu rasties aizliegtas vienošanās risks, ņemot vērā Konkurences likumā noteikto aizliegumu tirgus dalībniekiem vienoties par tiešu vai netiešu cenu, tarifu noteikšanu vai par to veidošanas noteikumiem. Tāpat tirgus dalībniekiem ir aizliegts apmainīties ar tādu informāciju, kas attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem. Norādītais aizliegums aptvert ne tikai situācijas, kad tirgus dalībnieki savstarpēji vienojas, bet dažkārt arī gadījumus, kad tie katrs vienpusēji izpauž nākotnes cenu informāciju, tādā veidā mazinot neskaidrību saistībā ar to rīcību tirgū. Saistībā ar pāreju uz eiro sabiedrībām jārēķinās ar izdevumiem, kas ir saistīti ar to darbības pielāgošanu jaunajai valūtai, piemēram, izdevumiem, kas saistīti ar kases aparātu pārprogrammēšanu, IT sistēmu un grāmatvedības uzskaites pielāgošanu. Līdz ar to jautājumi par izdevumu apmēriem un to ietveršanu vai kompensēšanu preces vai pakalpojuma gala cenā katram tirgus dalībniekam ir jānosaka patstāvīgi, atturoties no šādas informācijas apmaiņas, lēmumu saskaņošanas ar citiem tirgus dalībniekiem vai publiskošanas.
Komerciāli sensitīvas informācijas atklāšana medijos
Paziņojumi medijos var veidot konkurences tiesību pārkāpumu, ņemot vērā informācijas saturu un konkrētā tirgus struktūru. Komerciāli sensitīvas informācijas atklāšana, kas norāda uz tirgus dalībnieka nākotnes plāniem, ir nopietns signāls, lai Konkurences padome ieinteresētos par sekām, ko šādas informācijas atklāšana rada. Paziņojumi, kas ne tikai izpauž komerciāli stratēģiskus nākotnes plānus, bet arī atklāti aicina citus nozares dalībniekus rīkoties līdzīgi, vai arī secīgi paziņojumi no konkurējošām sabiedrībām var netikt uzskatīti tikai par vienpusējiem publiskiem paziņojumiem.
Šī iemesla dēļ Konkurences padome pievērsa uzmanību valūtas maiņas punkta Marika pārstāvja intervijai. Tajā, prognozējot eiro ieviešanas ietekmi uz valūtas maiņas punktu darbību, tika minēts, ka nozarē strādājošās sabiedrības varētu vienoties par valūtas maiņas starpību, kas nodrošinātu sabiedrību pastāvēšanu. No Konkurences padomes puses šāds komentārs izpelnījās aizrādījumu4. Situācijā, kurā konkurējošas sabiedrības saskaņotu savu rīcību atbilstoši intervijā minētajam, no iestādes puses būtu pamats to sodīšanai ar naudas sodu, kas teorētiski var sasniegt 10% no katra pārkāpēja iepriekšējā gada neto apgrozījuma.
Minētais gadījums ilustrē, kā noteiktas informācijas atklāšana mazina vai izslēdz neskaidrību par tirgus dalībnieka rīcību tirgū un līdz ar to kavē efektīvu konkurenci. Konkurences uzraugu bažas noteikti ir, vai šādas rīcības rezultātā attiecīgajā tirgū netiks mākslīgi sadārdzinātas preču vai pakalpojumu cenas.
Informācijas apmaiņa asociācijas ietvaros
Arī asociāciju vai biedrību ietvaros, apspriežot vai apmainoties ar informāciju, kas skar eiro ieviešanu saistītajos jautājumos, ir jāievēro sarkanās līnijas. Ievērojot to, ka pāreja uz eiro skar visus nozarē strādājošos tirgus dalībniekus, ir jo īpaši svarīgi izvērtēt, kādi jautājumi tiek iekļauti asociācijas sanāksmes darba kārtībā, apspriesti vai kāda informācija tiek sniegta no sabiedrības puses. Šādā situācijā ir svarīgi, ka darbinieki, kas piedalās asociācijas sanāksmēs, ir informēti par konkurences tiesību prasībām, kā arī zina, kā rīkoties gadījumā, ja tikšanās reizē ar konkurentiem tiek nejauši uzsāktas aizliegtas diskusijas. Asociācijai arī jāapzinās, ka tās publiskie paziņojumi var norādīt uz iespējamu aizliegtas informācijas apmaiņu un rīcības saskaņošanu starp nozares dalībniekiem. Konkurences tiesībās ir noteikts, ka par aizliegtas vienošanās pārkāpumu, kuru izdarījusi tirgus dalībnieku apvienība (piemēram, asociācija, savienība, biedrība, nodibinājums), naudas sodu uzliek apvienības biedriem, kuri piedalījušies minētajā pārkāpumā, vai pašai apvienībai. Konkurences padomes praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad tirgus dalībnieku apvienībām ir piemērots sods par Konkurences likumā noteikto aizliegumu neievērošanu.
Ņemot vērā, ka nav pieejama plaša konkurences tiesību pārkāpumu prakse tieši saistībā ar eiro ieviešanu, norādītie piemēri ilustrē tipiskākās situācijas, kurās šādu jautājumu apspriešana var tikt vērtēta kā konkurences tiesību pārkāpums. Laicīgi identificējot šādas potenciāli riskantas situācijas, tirgus dalībniekam eiro ieviešanas posmā nevajadzētu rasties problēmām konkurences tiesību kontekstā.
1 2002. gadā 12 Eiropas Savienības dalībvalstis: Beļģija, Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Somija un Grieķija, ieviesa eiro skaidras naudas norēķinos.
2 https://www.ecb.int/ecb/educational/facts/euint/html/ei_008.en.html
3 Soda kopējais apjoms veidoja EUR 100,8 miljonus (LVL 70,84 miljoni).
4 http://www.kp.gov.lv/lv/aktualitates/142-konkurences-padome-bridina-valutas-mainas-punktu |
