Agris Repšs Partneris, zvērināts advokāts agris.repss@sorainen.com

Tehnoloģiju attīstība ļauj komersantiem un patērētājiem izvēlēties arvien jaunus veidus, kā pārdot un pirkt pakalpojumus un preces. Vienlaikus rodas arvien jauni preču un pakalpojumu veidi, kuru rašanās tieši izriet no jaunu tehnoloģiju attīstības. Nu jau ikdienišķa ir preču un pakalpojumu izvēlēšanās un pasūtīšana Internetā jeb tīmeklī. Joprojām aktuāla ir arī preču un pakalpojumu pasūtīšana ar tālruņa, elektroniskā pasta vai televīzijas palīdzību. Visos šajos gadījumos, kad vienošanās par preces vai pakalpojuma pirkšanu notiek, pircējam un pārdevējam neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet izmantojot jau minētos dažādos distances saziņas līdzekļus, tiek slēgs distances līgums. Tad, kad šādi darījumi notiek ar patērētājiem, šajā jomā regulējumu nosaka vairāki normatīvie akti, kas balstīti Eiropas Savienības (ES) tiesībās un ievieš ES direktīvas prasības. Šī gada 13. jūnijā spēkā stājās grozījumi gan Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, gan jaunie Ministru kabineta 2014. gada 20. maijā pieņemtie noteikumi, kuri regulē distances līgumus.

Jaunie noteikumi¹ uzliek jaunus tiesiskus pienākumus pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā papildus informācijas sniegšanu patērētājam pirms līguma noslēgšanas. Tāpat jaunais regulējums papildina patērētāju tiesību apjomu, piemēram, saņemt informāciju pirms līguma noslēgšanas.

1. DISTANCES LĪGUMA DEFINĪCIJA UN JAUNĀ REGULĒJUMA TVĒRUMS
2. LĪGUMA SATURS UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PATĒRĒTĀJAM PIRMS LĪGUMA SLĒGŠANAS
3. SVARĪGĀKĀS IZMAIŅAS PATĒRĒTĀJA TIESĪBĀS ATTEIKTIES NO LĪGUMA

DISTANCES LĪGUMA DEFINĪCIJA UN JAUNĀ REGULĒJUMA TVĒRUMS

Distances līguma definīcija jaunajā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma redakcijā ir precizēta un padarīta tehnoloģiski neitrālāka. Proti: „Distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu.” Tālāk gan likums paskaidro pašreiz iespējamos un zināmos distances saziņas līdzekļus, nosakot, ka par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons. Vienlaikus definīcija ir „atvērta”, jo paredz, ka var būt arī citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi. Iepriekšējā likuma redakcijas definīcija neuzsvēra to apstākli, ka puses līguma slēgšanas brīdi vai līdz līguma galīgai noslēgšanai neatrodas vienā un tajā pašā vietā.

No jaunā likuma regulējuma izslēgta prasība, ka distances saziņas līdzekļus (telefons u.tml.), kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar patērētāju, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var izmantot tikai tādā gadījumā, ja saņemta patērētāja nepārprotama piekrišana. Tāpat izņemta 30 dienu distances līguma izpildes termiņa prasība, ja līgumslēdzējas puses nav vienojušās par konkrētu izpildes termiņu.

Noteikumos tagad īpaši ir norādīts, uz kādiem līgumiem šis regulējums neattiecas, un tie ir:

1. kompleksie tūrisma pakalpojumi,
2. brīvā laika pavadīšanas pakalpojumi,
3. transporta pakalpojumi (izņemot auto īri),
4. pastāvīgo pārtikas vai tūlītēja patēriņa produktu piegāžu pakalpojumi,
5. finanšu pakalpojumi,
6. pirkumi, kas veikti, izmantojot tirdzniecības automātus,
7. pasūtījumi, kas pēc patērētāja iniciatīvas veikti, izmantojot sakaru operatora starpniecību,
8. līgumi par nekustamā īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nodošanu,
9. līgumi par jaunu ēku būvniecību vai esošu ēku būtisku pārbūvi,
10. dzīvojamo telpu īres līgumi.

Jaunie noteikumi ir daudz detalizētāki un attiecas uz tehnoloģiju attīstības rezultātā radītiem jauniem pakalpojumiem un precēm. Piemēram, noteikumos ir noteiktas īpašas prasības līgumiem par digitālā satura piegādi. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ieviesto jauno definīciju noteikumi attiecas arī uz distances līgumiem, kas noslēgti par datiem, kas ir radīti un tiek piegādāti digitālā formātā (piemēram, lietojumprogrammas (applications – angļu val.) un datorspēles).

Jauno noteikumu regulējuma mērķis ir paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības distances līgumu slēgšanai. Jaunie noteikumi par distances līgumu regulē trīs galvenos jautājumu blokus:

1. Informācijas sniegšana patērētājam pirms līguma noslēgšanas.
2. Līgumā ietveramā informācija.
3. Atteikuma tiesību īstenošana (termiņi, kārtība, izņēmumi).

Uz augšu

LĪGUMA SATURS UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PATĒRĒTĀJAM PIRMS LĪGUMA SLĒGŠANAS

Arvien vairāk distances līgumu tiek slēgti, izmantojot, piemēram, viedtālruņus, planšetdatorus un pat televizorus, kuros ir ierobežotas iespējas sniegt informāciju, un tāpēc jaunajos noteikumos ir pilnveidotas patērētāju informēšanas prasības. Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpārbauda savas distances līgumu slēgšanas sistēmas un kārtība, it īpaši ņemot vērā noteikumos paredzēto pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumu pierādīt, ka patērētājam ir sniegta jaunajos noteikumos norādītā informācija. Piemēram, iekļaujot pārdošanas noteikumos nepieciešamos punktus, kas pieejami, patērētājam pirms līguma noslēgšanas (pasūtījuma apstiprināšanas tiešsaistē), vai iekļaujot noteiktu informāciju pasūtījuma apstiprinājumā (ja tā nav jāsniedz pirms līguma noslēgšanas), lai nepārprotami būtu pierādāms, ka informācija ir sniegta. Šaubu gadījumā, ja pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nevarēs pierādīt, ka noteikta informācija ir sniegta, tiks uzskatīts, ka šāda informācija nav sniegta. Turklāt šis pierādīšanas pienākums jāņem vērā kopā ar normu, kas nosaka, ka noteikumos prasītā informācija pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam jāsniedz vienkāršā un saprotamā valodā un veidā, kas atbilst izmantotajam distances saziņas līdzeklim. Turklāt, ja informāciju sniedz pastāvīgā informācijas nesējā, tai ir jābūt salasāmai. Ja informācija nebūs saprotama, labi uztverama, tad pastāv risks, ka strīda gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīs, ka informācija nav sniegta. Tas savukārt atsevišķos gadījumos varētu radīt tādas juridiskās sekas, ka patērētājam nebūs pienākuma, piemēram, segt papildu maksājumus par piegādi vai preces atpakaļ atdošanas izmaksas, ja tiks uzskatīts, ka informācija par šīm izmaksām nav sniegta vai nav sniegta pienācīgi skaidri un saprotami.

Patērētājam sniedzamās informācijas aspektu katalogs ir ļoti plašs. Tomēr ne visos gadījumos tie ir attiecināmi, tāpēc, protams, nozīme ir sniegtā pakalpojuma vai preces īpatnībām.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jaunajos noteikumos ir noteikti pienākumi nodrošināt informāciju:

1. par preces vai pakalpojuma galvenajām īpašībām tādā apjomā, kas ir piemērots izmantotajam informācijas nesējam un attiecīgajai precei vai pakalpojumam,
2. par pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja identitāti, piemēram, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums,
3. par pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja juridisko adresi (vai faktisko adresi, ja tā atšķiras no juridiskās), saziņas līdzekļiem, lai patērētājs varētu ātri un efektīvi sazināties ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju,
4. par preces vai pakalpojuma galīgo cenu, ieskaitot nodokļus un nodevas; ja preces vai pakalpojuma īpašību dēļ cenu pamatoti nevar aprēķināt iepriekš, jānorāda tās aprēķināšanas veids,
5. par piegādes, pasta izdevumiem vai citiem izdevumiem; ja izdevumus pamatoti nevar aprēķināt iepriekš, jānorāda informācija par to, ka ir iespējami šādi maksājumi,
6. par maksu par vienu rēķina sagatavošanas laikposmu uz nenoteiktu laiku noslēgtiem līgumiem vai abonēšanas līgumiem; ja saskaņā ar minētajiem līgumiem jāmaksā fiksēta summa, jānorāda kopējā mēneša maksa; ja kopējo mēneša maksu pamatoti nevar aprēķināt iepriekš, jānorāda tās aprēķināšanas veids,
7. par maksu par līguma noslēgšanai lietotā distances saziņas līdzekļa izmantošanu, ja tā netiek aprēķināta saskaņā ar pamata tarifu,
8. par maksāšanas, preces piegādes vai pakalpojuma izpildes noteikumiem, termiņu, līdz kuram pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apņemas piegādāt preces vai pakalpojuma sniedzējs sniegt pakalpojumu, un sūdzību izskatīšanas kārtību,
9. par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī jāsniedz patērētājam Ministru kabineta apstiprinātā atteikuma veidlapa,
10.  par to, ka atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā, ja preci tās īpašību dēļ parasti nevar nosūtīt atpakaļ pa pastu, patērētājs sedz ar preces atpakaļ atdošanu saistītās izmaksas,
11.  par to, ka patērētājs maksā pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam summu, kas attiecībā pret pilnu līguma izpildi ir proporcionāla izpildītajai līguma daļai brīdī, kad patērētājs informē pakalpojuma sniedzēju par atteikuma tiesību izmantošanu,
12.  par to, kad atteikuma tiesības nav paredzētas saskaņā ar noteikumiem, kā arī informāciju par to, ka patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, vai informāciju par apstākļiem, kādos patērētājs zaudē atteikuma tiesības,
13.  par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja prece vai pakalpojums neatbilst līguma noteikumiem,
14.  par garantiju, pēcpārdošanas palīdzību un pakalpojumiem, un to nosacījumiem,
15.  par izstrādāto labas prakses kodeksu saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu un veidu, kā iegūt tā kopiju, ja tas attiecas uz komersantu,
16.  par līguma termiņu, ja līgums noslēgts uz noteiktu laiku, vai līguma izbeigšanas nosacījumiem, ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku vai arī tiek pagarināts automātiski,
17.  par līgumā noteikto minimālo līguma termiņu,
18.  par pirmo iemaksu vai citām finanšu garantijām, kas jāmaksā vai jānodrošina patērētājam pēc pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma, kā arī to nosacījumi,
19.  par digitālo saturu un tā izmantošanas īpašībām (funkcionalitāti), tai skaitā tehniskās aizsardzības pasākumiem,
20.  par digitālā satura savietojamību ar aparatūru un programmatūru, ja šī informācija pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir zināma vai viņam pamatoti vajadzēja to zināt,
21. par ārpustiesas sūdzību izskatīšanas un atlīdzības iespējām un veidu, kā tām piekļūt.

Kā jau minēts, šī informācija patērētājiem jāsniedz vienkāršā un saprotamā veidā atbilstoši izmantotā saziņas līdzekļa iespējām, kā arī ne vēlāk kā līdz preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdim. Šī informācija patērētājam būs jānodrošina uz pastāvīgā informācijas nesēja, proti, izdrukātā veidā, piedāvājot izdrukāt, nosūtot uz e-pastu vai ierakstītu DVD, CD u.tml.

Juridiski ļoti svarīgs noteikums ir, ka augstāk uzskaitītā informācija, kas tirgotājam vai pakalpojuma sniedzējam jāsniedz, ir uzskatāma par līguma neatņemamu sastāvdaļu. Tātad šie noteikumi faktiski veidos daļu no līguma satura un noteikumiem, kuros varēs izdarīt grozījumus tikai tad, ja puses par to skaidri būs vienojušās. Tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem jāatceras, ka šo informāciju un noteikumus grozot, šie grozījumi attieksies tikai uz no jauna noslēdzamajiem līgumiem. Jau noslēgtajos līgumos izmaiņas būs iespējams veikt tikai ar pušu vienošanos.

Ja distances līguma slēgšanai izmanto elektroniskos līdzekļus un patērētājam ir pienākums veikt samaksu, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam informācija par preces vai pakalpojuma īpašībām, piegādes un pasta izdevumiem, abonēšanas maksu, par maksu par līguma noslēgšanai lietotā distances saziņas līdzekļa izmantošanu, par minimālo līguma termiņu, par pirmo iemaksu vai citām garantijām jāsniedz skaidri un nepārprotami tieši pirms patērētājs veic pasūtījumu.

Tiem tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto tīmekli, būtiski atcerēties, ka viņiem jānodrošina, ka patērētājs, veicot pasūtījumu, sniedz skaidru apliecinājumu tam, ka pasūtījums ietver pienākumu veikt samaksu. Ja, piemēram, veicot pasūtījumu, patērētājam ir jānospiež poga vai jāveic cita līdzīga darbība, tas jāapzīmē viegli saprotamā veidā ar vārdiem „pasūtījums ar pienākumu maksāt” vai izmantojot citu līdzīga veida nepārprotamu norādi par patērētāja pienākumu veikt samaksu. Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs neievēro minēto, līgums vai pasūtījums nav saistošs patērētājam saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.

Savukārt, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs distances līguma noslēgšanai izmanto tālruni, tam sarunas sākumā jāinformē patērētājs par savu identitāti vai par tās personas identitāti, kuras uzdevumā viņš zvana, kā arī par zvana komerciālo nolūku.

Uz augšu

SVARĪGĀKĀS IZMAIŅAS PATĒRĒTĀJA TIESĪBĀS ATTEIKTIES NO LĪGUMA

Atteikuma tiesības bija pazīstamas līdz šim, un pati par sevi šī tiesība nav nekāds jaunums. Tomēr jaunajos noteikumos ir dažādi papildinājumi un regulējuma uzlabojumi. Līdz šim atteikuma tiesības varēja izmantot 14 dienu laikā. Tas nav mainīts arī jaunajos noteikumos. Taču jaunajos noteikumos ir precizēts brīdis, no kura šo termiņu skaita. Ja tirgotājs pirms distances līguma noslēgšanas nav sniedzis noteikumos noteikto informāciju par atteikuma tiesībām, patērētājs būs tiesīgs izmantot atteikuma tiesības viena gada laikā. Līdz šim šis termiņš bija trīs mēneši.

Ja tiek sniegts pakalpojums, atteikuma tiesību izmantošanas termiņu skaita no līguma noslēgšanas dienas. Preču piegādes gadījumā atteikuma termiņu skaita no dienas, kad patērētājs ir ieguvis preci valdījumā. Ja patērētājs vienā pasūtījumā ir pasūtījis vairākas preces, kuras piegādā atsevišķi, tad atteikuma termiņu skaita no dienas, kad patērētājs ir ieguvis valdījumā pēdējo preci. Savukārt, ja tiek piegādāta prece, kas sastāv no vairākām partijām vai daļām, atteikuma termiņu skaita no dienas, kad patērētājs ir ieguvis valdījumā preces pēdējo partiju vai daļu. Līgumiem par regulāru preču piegādi atteikuma termiņu skaita no dienas, kad patērētājs ir ieguvis valdījumā pirmo preci.

Jaunais regulējums paredz arī virkni gadījumu, kad atteikuma tiesības izmantot nevar. Šis uzskaitījums ir samērā detalizēts, tomēr būtiskākie gadījumi, kad atteikties no līguma vairs nevar, ir, piemēram, gadījumi, kad:

1. prece tiek izgatavota pēc patērētāja norādījumiem vai prece ir nepārprotami personalizēta,
2. prece ātri bojājas vai tai drīz beidzas derīguma termiņš,
3. patērētājs ir atvēris iepakojumu precei, kuru veselības un higiēnas apsvērumu dēļ nevar atdot atpakaļ,
4. prece tās īpašību dēļ pēc piegādes ir neatgriezeniski sajaukusies ar citām lietām,
5. patērētājs ir atvēris audioierakstu vai videoierakstu, vai datorprogrammu iepakojumu,
6. tiek piegādāti laikraksti, periodiskie izdevumi vai žurnāli, izņemot gadījumu, ja tie tiek piegādāti saskaņā ar abonēšanas līgumu,
7. līgums noslēgts par digitālā satura piegādi, kas netiek piegādāts pastāvīgā datu nesējā, ja digitālā satura piegāde ir uzsākta ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu un apliecinājumu par atteikuma tiesību zaudēšanu.

Pakalpojumu sniegšanā atteikuma tiesību izlietošanai ir noteiktas īpatnības. Proti, ja patērētājs atteikuma tiesību izmantošanas termiņā ir uzsācis pakalpojuma saņemšanu un tā sniegšana ir pilnībā pabeigta, patērētājs atteikuma tiesības vairs nevar izmantot. Ja pakalpojuma sniegšana nav pabeigta, tad attiecībā uz atlikušo pakalpojuma daļu atteikuma tiesības ir izmantojamas. Šādos gadījumos pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pieprasīt no patērētāja apliecinājumu, kas apstiprina patērētāja nodomu uzsākt pakalpojuma sniegšanu atteikuma tiesību izmantošanas termiņā, kā arī informēt patērētāju par atteikuma tiesību zaudēšanu, ja pakalpojuma sniegšana pilnībā tiks pabeigta. Gadījumos, kad atteikuma tiesības saglabājas tādēļ, ka pakalpojuma sniegšana pilnībā nav pabeigta, patērētājam ir noteikts pienākums atlīdzināt pakalpojuma sniedzējam par to pakalpojuma sniegšanas apjomu, kas ir sniegts atteikuma tiesību termiņā, līdz to izmantošanas brīdim.

Īpaši jāuzsver minētie jaunumi, kas attiecas uz digitālā satura piegādi. Tie ir video, audio un cita rakstura faili, ko lejupielādē patērētājs. Patērētājs zaudē atteikuma tiesības, ja pēc tā iniciatīvas jau ir uzsākta digitālā satura, kurš netiek piegādāts materiālā datu nesējā, lejupielāde. Šādā gadījumā tirgotājam ir jāpieprasa no patērētāja skaidri izteikta piekrišana uzsākt digitālā satura piegādi pirms atteikuma tiesību termiņa beigām un informācija par to, ka, uzsākot digitālā satura piegādi, atteikuma tiesības vairs nebūs izmantojamas. Atšķirībā no pakalpojumiem digitālā satura gadījumā atteikuma tiesības tiek zaudētas, uzsākot (nevis pabeidzot) attiecīgā nemateriālā piegādes veida digitālā satura piegādi, un patērētājs nevar prasīt atlīdzinājumu par iespējami nesaņemto digitālo saturu. Šie noteikumi ir ļoti būtiski, jo, ja tirgotājs nebūs izpildījis patērētāja apliecinājuma pieprasīšanas un brīdināšanas prasības, patērētājs atteikuma tiesības attiecībā uz pakalpojumu un digitālā satura piegādes distances līgumiem, kuru izpilde uzsākta pirms atteikuma tiesību termiņa beigām, nezaudēs.

¹ Ministru kabineta 2014. gada 20. maijā pieņemtie noteikumi Nr. 255 „Noteikumi par distances līgumu”