|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šis apdrošināšanas tiesību ziņu izlaidums aizsāk ziņu sēriju, kurā stāstīsim par tiesu prakses atziņām un interesantiem spriedumiem. Šoreiz pastāstīsim par apdrošināšanas līguma noteikumu interpretāciju Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, kā arī par, mūsuprāt, interesantu tieslietu. Šis un arī nākamie apdrošināšanas tiesību ziņu izlaidumi pamatosies uz SORAINEN veiktu tiesu prakses izpēti par LR Austākās tiesas Senāta un Civillietu tiesu palātas spriedumiem un lēmumiem laika posmā no 2006.gada līdz pat 2011.gada vidum.
KĀ LATVIJĀ JĀTULKO APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI?
Dažu ārvalstu tiesībās ir sastopams contra proferentem princips – neskaidri līguma noteikumi ir interpretējami par sliktu tam, kurš attiecīgos noteikumus ir rakstījis. Šis princips palīdz apdrošinātajam strīdā ar apdrošinātāju. Tomēr šis princips ir tikai daļēji iekļauts Latvijas likumos. Saskaņā ar Civillikumu priekšroka ir dodama tādai līguma interpretācijai, kas vismazāk saista parādnieku. Tātad pastāv iespēja, ka strīdā starp apdrošinātāju un apdrošināto priekšroka tiek dota tādai līguma interpretācijai, kas ir saudzīgāka pret apdrošinātāju, piemēram, liekot izmaksāt mazāku apdrošināšanas atlīdzību. Nenoliedzami šeit var saskatīt zināmu netaisnību, jo apdrošinātāji noteikumu izstrādē piesaista augsti kvalificētus un pieredzējušus profesionāļus, bet apdrošinājuma ņēmējs nekad nebūs tik zinošs. Pat tad, ja apdrošinājuma ņēmējs ir komersants, vairumā gadījumu apdrošināšana nebūs viņa galvenā komercdarbība un viņš visdrīzāk nespēs pienācīgi izvērtēt visas apdrošināšanas līguma nianses.
Latvijas likuma regulējums ir daudz labvēlīgāks patērētājiem, jo neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam. Attiecīgi arī Latvijas tiesībās ierobežotos gadījumos ir sastopams contra proferentem princips. Tātad apdrošinātājam nebūs iespēja atsaukties uz viņam labvēlīgāku apdrošināšanas līguma noteikumu interpretāciju, ja ir radies strīds ar patērētāju.
No teorijas pie prakses
2010.gadā Augstākās tiesas Senātam nācās izšķirt strīdu, kurā apdrošinātājs centās pārliecināt tiesu, ka ir pieļauta acīmredzama pārrakstīšanās kļūda un ka pastāv nepieciešamība interpretēt līguma noteikumus.
Diennakts tumšajā laikā 2003.gada augustā no brauktuves nobrauca apdrošinājuma ņēmējas (fiziskas personas) vadīts transportlīdzeklis. Apdrošinātājs atteica atlīdzības izmaksu, jo apdrošinājuma ņēmēja nebija izvēlējusies braukšanas apstākļiem piemērotu ātrumu. Attiecīgā ceļa posmā notika ceļa remonts un braukšanas ātrums bija ierobežots līdz 50 km/h, bet apdrošinājuma ņēmēja brauca ar ātrumu, kas bija no 70 līdz 90 km/h. Saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, ja apdrošinājuma ņēmēja bija pieļāvusi vieglu neuzmanību, tad apdrošinātājam bija tiesības samazināt apdrošinājuma atlīdzības izmaksu par 50%. Apdrošināšanas noteikumi paredzēja, ka par vieglu neuzmanību, cita starpā, ir atzīstama arī ātruma pārsniegšana virs 10 km/h.
Apdrošinātājs kā vienu no aizstāvības argumentiem minēja, ka ir notikusi acīmredzama pārrakstīšanās kļūda. Apdrošinātāja mērķis, rakstot līguma noteikumus, bija atrunāt, ka par vieglu neuzmanību ir atzīstama ātruma pārsniegšana līdz 10 km/h. No šādas apdrošinātāja argumentācijas varētu secināt, ka ātruma pārsniegšana virs 10 km/h ir uzskatāma par rupju neuzmanību, kas visdrīzāk liegtu saņemt apdrošināšanas atlīdzību.
Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance nepiekrita šādai līguma interpretācijai. Tiesa secināja, ka nav pamata uzskatīt, ka ir pieļauta acīmredzama pārrakstīšanās kļūda, ņemot vērā pārējo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu raksturu. Saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem cita starpā par vieglu neuzmanību tika uzskatīti arī tādi noteikumi kā distances neievērošana, izbraukšana un kustība pretējā braukšanas joslā un kustība pie aizliedzošā luksofora signāla.
Augstākās tiesas Senāts kā kasācijas instance spriedumu atstāja negrozītu. Apdrošinājuma līguma puses bija vienojušās par konkrētiem apdrošināšanas atlīdzības izmaksas noteikumiem, t.sk., apdrošināšanas atlīdzības samazinājumu, ja pieļauta viegla neuzmanība. Senāts secināja, ka apdrošinājuma ņēmēja pieļāvusi vismaz vieglu neuzmanību. Šeit jāpiebilst, ka, lasot spriedumu, rodas iespaids, ka Senāts ir uzsvēris vārdu „vismaz”. Visdrīzākais, tiesas lēmums un lietas iznākums būtu savādāks, ja apdrošināšanas noteikumi paredzētu, ka par vieglu neuzmanību atzīstama ātruma pārsniegšana līdz 10 km/h.
Senāts savā spriedumā minēja interesantu argumentu. Ja tiktu pieļauts, ka ir notikusi acīmredzama pārrakstīšanās kļūda vārdā „virs”, tad tas dotu iespēju pieļaut, ka pārrakstīšanās kļūda tāpat varētu būt arī citos apdrošināšanas nosacījumos, piemēram, norādītajā braukšanas ātruma lielumā.
Lai gan šajā gadījumā tiesa neveica līguma noteikumu interpretāciju un nepiemēroja contra proferentem principu, tomēr šis piemērs parāda, ka apdrošinātājam, rakstot apdrošināšanas noteikumus, it īpaši to noteikumu daļu, kas attiecas uz izņēmumiem, ir jābūt ļoti piesardzīgam, precīzam un rūpīgam, jo maz ticams, ka tiesa atļaus šos noteikumus interpretēt paplašināti vai par sliktu apdrošinātajam.
Lietuvas un Igaunijas regulējums
Saskaņā ar Lietuvas Civilkodeksu līguma noteikumi šaubu gadījumā ir jātulko par sliktu tai pusei, kas attiecīgo noteikumu lūdza iekļaut līgumā un par labu tai, kas šim noteikumam piekrita. Turklāt jebkurā gadījumā līguma noteikumi ir jātulko par labu patērētājam vai pusei, kas pievienojās līgumam, t.i., piekrita jau iepriekš sagatavotiem līguma noteikumiem.
Savukārt, Igaunijas Saistību tiesību likums norāda, ka apdrošināšanas līguma standarta noteikumi ir tulkojami par labu apdrošinājuma ņēmējam, pat tad, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska perona, t.i., nav patērētājs.
SORAINEN PIEREDZES PIEMĒRS 2010. UN 2011.GADĀ
Juridiskā palīdzība MetLife Amplico
Pastāvīga juridiskā palīdzība MetLife Amplico Latvijas un Lietuvas filiālēm, kas Latvijā un Lietuvā pārstāv pasaules mēroga līderi dzīvības apdrošināšanas un darbinieku motivācijas programmu pakalpojumu sniegšanā. Juridiskā palīdzība tiek sniegta dažādos Latvijas un Lietuvas tiesību jautājumos, ieskaitot, apdrošināšanas līgumtiesību jautājumus, ar apdrošinātāju darbību regulējošiem tiesību aktiem saistītus jautājumus. SORAINEN sniedz juridisko palīdzību arī zaudējumu noregulēšanas procesā, t.sk., apdrošinātāja atbildības izvērtēšanā saistībā ar apdrošināšanas gadījumu. MetLife Amplico ir saņēmis SORAINEN juridisko palīdzību arī darba tiesību un datu aizsardzības tiesību jautājumos. |
