|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
2011.gada 20.jūlijā spēkā stāsies grozījumi Darba likumā, kas aptver plašu jautājumu loku. Grozījumi gan precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, gan arī vērsti uz nelegālās imigrācijas un nereģistrētās nodarbinātības mazināšanu un noteic trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Latvijā uzturējušies nelegāli, tiesības uz darba samaksu. Tāpat likumdevējs Darba likumā noteicis termiņu, kura laikā darbinieks ir tiesīgs prasīt darba devēja izteiktās piezīmes vai rājiena atcelšanu, un atbrīvojis darba devēju no pienākuma darbinieku skaita samazināšanas gadījumā informēt Nodarbinātības valsts aģentūru.
Šajās darba tiesību ziņās mazliet sīkāk informēsim Jūs par šiem Darba likuma grozījumiem.
- JAUNUMI DARBASPĒKA NODROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMA (DARBINIEKU NOMA) SNIEGŠANAS TIESISKAJĀ REGULĒJUMĀ
- PASĀKUMI NELEGĀLĀS IMIGRĀCIJAS UN NEREĢISTRĒTĀS NODARBINĀTĪBAS SAMAZINĀŠANAI
- DARBINIEKS VAR PRASĪT DISCIPLINĀRSODA ATCELŠANU GADA LAIKĀ
- DARBINIEKU SKAITA SAMAZINĀŠANAS GADĪJUMĀ DARBA DEVĒJAM VAIRS NAV JĀZIŅO NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRAI
1. Jaunumi darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma (darbinieku noma) sniegšanas tiesiskajā regulējumā
Darba likumā iestrādātas prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām. Līdz šim attiecībā uz „pagaidu” darbiniekiem tika piemēroti vispārējie Darba likuma noteikumi, tomēr ar to nepietika, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) tiesībās ietvertās prasības.
Lai radītu skaidru tiesisko regulējumu, grozījumi tieši paredz, ka gadījumos, kad darbinieks uz noteiktu laiku norīkots veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs. Jāpiemin, ka Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums nosaka, ka šāda darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma – darbinieku iznomāšanas – sniegšanai ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegta licence.
Grozījumos uzsvērts, ka nav spēkā vienošanās, kas aizliedz vai ierobežo iznomātā darbinieka tiesības nodibināt darba tiesiskās attiecības tieši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju, un ietverts atšķirīgas attieksmes aizliegums nodarbinātības, koplietošanas telpu, transporta pakalpojumu u.tml. priekšrocību pieejamībā.
a) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja (darbinieku iznomātāja) pienākumi
Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz darbinieku, kurš tiks norīkots veikt darbu darbaspēka pakalpojuma saņēmēja uzņēmumā, cita starpā būs jānodrošina, ka:
- darbiniekam ir tādi paši darba apstākļi un tiek piemēroti tādi paši nodarbinātības noteikumi, kādi tiktu nodrošināti un piemēroti darbiniekam, ja darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darbaspēka pakalpojuma saņēmēju būtu nodibinātas tieši un darbinieks veiktu to pašu darbu; likuma grozījumi arī paskaidro, kas šajā gadījumā jāsaprot ar „darba apstākļiem” un „nodarbinātības noteikumiem” (piem., darba un atpūtas laiks, darba samaksa),
- darba līgumā ar šo darbinieku tiek tieši norādīts, ka darba devējs ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs un ka darbiniekam ir pienākums pakļauties arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem,
- darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika tiek izmaksāta atlīdzība, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem.
b) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja (nomātā darbaspēka lietotāja) pienākumi
Arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam attiecībā uz iznomāto darbinieku noteikti vairāki būtiski pienākumi:
- nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus atbilstoši darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, izņemot obligātās veselības pārbaudes,
- informēt darbinieku par brīvajām darba vietām pakalpojuma saņēmēja uzņēmumā.
2. Pasākumi nelegālās imigrācijas un nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai
Pieņemtie Darba likuma grozījumi pārņem arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, prasības.
Grozījumi paredz, ka darba devējam, sagatavojot darba līgumu, ir pienākums pieprasīt, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda atļauja ir nepieciešama. Šis noteikums neattiecas uz ES pilsoņiem un citām personām, ja tā nosaka piemērojamie normatīvie akti. Iepriekš minēto dokumentu kopiju vai atbilstošas informācijas uzglabāšana darba devējam jānodrošina visā ārzemnieka nodarbināšanas laikā, kā arī šīs kopijas vai informācija jāuzrāda uzraudzības un kontroles institūcijām pēc to pieprasījuma.
Grozījumi ietver arī vispārēju aizliegumu nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, kā arī paplašina personu loku, kas saucamas pie administratīvās atbildības par šī noteikuma pārkāpšanu. Tāpat personām, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tomēr tikušas nodarbinātas, īpaši paredzētas tiesības uz darba samaksu pilnā apmērā.
3. Darbinieks var prasīt disciplinārsoda atcelšanu gada laikā
Darba likuma grozījumi paredz, ka darbinieks darba devēja piemērota disciplinārsoda – rājiena vai piezīmes – atcelšanu varēs prasīt gada laikā no tā izteikšanas dienas.
Līdz šim Darba likums konkrētu termiņu, kurā darbiniekam būtu jāvēršas ar prasību tiesā par disciplinārsoda atcelšanu, neparedzēja, tomēr tiesu praksē bija nostabilizējies uzskats, ka darbiniekam ar prasību tiesā par darba devēja disciplinārsoda atcelšanu jāvēršas mēneša laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas.
4. Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darba devējam vairs nav jāziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai
No Darba likuma izslēgts noteikums, kas paredzēja darba devēja pienākumu darbinieku skaita samazināšanas gadījumā (arī gadījumā, ja darba attiecības uz šī pamata tiek izbeigtas tikai ar vienu darbinieku) ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš paziņot NVA par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju.
Šī noteikuma izslēgšana neietekmē darba devēja pienākumus kolektīvās atlaišanas gadījumā (Darba likuma 106. pants), ieskaitot arī pienākumu šādā gadījumā sniegt likumā noteikto informāciju NVA un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais darba devēja uzņēmums atrodas.
Lūdzu, ņemiet vērā ar Darba likuma grozījumiem ieviestās izmaiņas līdzšinējā tiesiskajā regulējumā un jautājumu gadījumā sazinieties ar SORAINEN vai ar savu juridisko konsultantu!
|
