Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Datorprogrammu un informāciju tehnoloģiju risinājumu industrija ir plaukstošs un inovatīvs tirgus, kurā satiekas vairākas un bieži vien konfliktējošas intereses. Piemēram, programmatūru izstrādātāji vēlas neierobežotu aizsardzību saviem darbiem un vienlaikus iespējas izmantot citu idejas un darbus. Taču pasūtītājiem ir interese pēc cenas ziņā pieejamiem, inovatīviem un savstarpēji savietojamiem produktiem.
Turpmāk ieskicēti daži no riskiem, kurus programmatūras un IT risinājumu līguma slēgšanas procesā novērst vai mazināt.
Rezultāta definēšana
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem līguma slēgšanas procesā ir noteikt izmērāmus mērķus un izpildes kritērijus. Minētos jautājumus apraksta tehniskajās un funkcionālajās specifikācijās – dokumentos, kurus parasti ar tehnisko konsultantu palīdzību izstrādā pasūtītājs.
Izpildes un nodošanas procesa un posmu noteikšana
Līgumā jābūt skaidri noteiktam, kādi būs programmatūras vai risinājuma izgatavošanas atskaites posmi. Tāpat jādefinē, kā izpaudīsies izstrādātās programmatūras pieņemšana, jo pēc tam var būt sarežģīti atteikties no programmatūras, ja kādu iemeslu dēļ tā nesniedz gaidīto rezultātu. Pieņemšanas noteikumiem jāietver testēšanas procedūra un specifikācija, termiņi, izpildes kritēriji. Pirms pilnvērtīgas lietošanas parasti paiet zināms laiks, kamēr programmatūra tiek instalēta un pielāgota citām pasūtītāja datorsistēmām. Pusēm jāvienojas, kurš šo darbu veiks un kāds būs sadarbības līmenis. Varbūt izstrādātājs sagaidīs atsevišķu samaksu par šiem darbiem.
Atbalsts un uzturēšana
Līdzīgs jautājums ir atbalsta pakalpojumu noteikumi, kuri atkarībā no programmatūras vai risinājuma var būt ļoti detalizēti. Komunikācijas veids, atbalsta pakalpojumu loks, reakcijas laiks – tie ir jautājumi, kuriem vajadzētu pievērsties pirms līguma parakstīšanas.
Intelektuālā īpašuma aizsardzība
Datorprogrammas aizsargā ar intelektuāla īpašuma tiesībām, parasti ar autortiesībām, retākos gadījumos – ar patentiem. Tādēļ ir nepieciešama īpašnieka izdota licence lietot programmatūru, par kuras apjomu pusēm jāvienojas. Piemēram, vienā gadījumā būs aktuāli ierobežot lietotāju skaitu, citā – dot pasūtītājam neierobežotas tiesības programmatūru pārveidot un attīstīt pašam nākotnē. Šajā sakarā var būt aktuāli, vai pats piegādātājs ir ieguvis tiesības pārveidot un atļaut šādas darbības pasūtītājam, ja programmatūra tiek izstrādāta uz esošas programmatūras pamata. Tādēļ parasti pasūtītājam būs svarīgi iegūt apliecinājumu, ka izstrādātājs nepārkāpj trešo personu tiesības un ka pārkāpuma gadījumā tas ir gatavs atbildēt. Ja pasūtītājs pilnībā vēlēsies iegūt tiesības rīkoties ar programmatūru, jāpanāk, ka izstrādātājam ir pienākums izsniegt kopiju ar pirmkodu.
Datu pārvietošana un savietojamība
Var pienākt brīdis, kad pasūtītājs kādu iemeslu dēļ vēlas izbeigt līgumu un, piemēram, savas IT sistēmas uzturēšanu nodot citam pakalpojuma sniedzējam. Vēlams šādu iespēju paredzēt līgumā. Tas varētu būt īpaši aktuāli, kad pasūtītājs pats vēlēsies tālāk attīstīt risinājumus un programmatūru. Tā kā pasūtītājam ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt nepārtrauktu sistēmas darbību, līgumā ir būtiski atrunāt pušu sadarbības noteikumus saistībā ar datu migrāciju, paredzot tam pietiekamu laiku un maksimālu izpildītāja sadarbības pienākumu. Jau līguma slēgšanas sākumā jāatrunā datu glabāšanas formāts, lai būtu iespējama datu savietojamība ar citām sistēmām.
Minētie ir tikai vispārīgi ieskicējumi dažiem no svarīgajiem jautājumiem, kurus pusēm vajadzētu apsvērt pirms programmatūras vai plašāka IT risinājuma izstrādes līguma parakstīšanas. Vienlaikus jāatceras, ka nav universālu recepšu, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā. Reizēm pušu sadarbības līmenis nerada vajadzību pēc gariem juridiskiem dokumentiem. Var arī gadīties, ka produkta cena ir pārāk zema, lai investētu ievērojamas summas juridiskās konsultācijās. Tomēr dzīve māca, ka strīdos ieguvējs ir tas, kurš paļaujas uz rakstiskiem, nevis mutiskiem solījumiem. To precīzs formulējums spēlē ļoti lielu lomu, ieviešot informācijas tehnoloģijas. |