|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šajā banku darbības un finanšu ziņu izlaidumā skaidrosim (i) galvinieka saistības un atbildību parādnieka maksātnespējas riska situācijās, (ii) licences nepieciešamību un iegūšanas kārtību sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībām, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī (iii) skaidrosim Starptautiskās tirdzniecības palātas (ICC) izstrādāto jauno Vienoto pieprasījuma garantiju noteikumu redakciju.
MAKSĀTNESPĒJAS RISKS – KO VAR PRASĪT NO GALVINIEKA, JA PARĀDNIEKS IR MAKSĀTNESPĒJĪGS?
Pašlaik presē ziņas par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, ekonomikas atlabšanu un darījumu skaita pieaugumu, mijas ar bažām par ekonomiskās krīzes atkārtošanos. Līdz ar to arī turpmāk kreditorus interesēs galvojumi. Var šķist, ka galvojuma došana ir salīdzinoši vienkāršs process, jo ir jāparaksta tikai pāris dokumenti. Taču viss nav tik vienkārši, jo brīdī, kad parādnieks nespēs izpildīt savas saistības, kreditors saistību izpildi lūgs no galvinieka. Parasti galvinieka atbildība nav neierobežota. Tā ir ļoti cieši saistīta ar parādnieka atbildību par parāda samaksu vai citu saistību izpildi. Tas nozīmē, ka galvojums tiek ierobežots ar summu, ko var prasīt no paša parādnieka. Vairumā gadījumu galvinieks varēs celt tās pašas ierunas, kuras var celt pats parādnieks. Ja parāda samaksa būs aprobežota ar kādu nosacījumu, tad šo nosacījumu attiecinās arī uz galvojumu pat tad, ja tas īpaši nebūs atrunāts. Turklāt galvojums beidz pastāvēt, izbeidzoties galvenajai saistībai (atmaksājot parādu, noslēdzot izlīgumu vai atcēlēj līgumu) vai ar ikvienu notikumu, kas atbrīvo parādnieku no viņa saistībām.
Galvojuma izbeigšanās līdz ar parādnieka izslēgšanu no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu, ir bijis strīdīgs jautājums. No Civillikuma 1712. panta vārdiskā formulējuma var secināt, ka, parādniekam beidzot pastāvēt, arī galvojums vairs nav spēkā un kreditors nevar prasīt samaksu no galvinieka. Tomēr Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka šāds secinājums neatbilst galvojuma mērķim – galvinieks, dodot galvojumu, apņemas atbildēt par parādnieka saistību (parādu) arī tad, ja parādnieks nonāktu finansiālās grūtībās vai maksātnespējas situācijā. Tādēļ Augstākās tiesas Senāts secināja, ka gadījumā, kad komercsabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu, galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku kļūst patstāvīgs. Citiem vārdiem sakot, parādnieka maksātnespējas gadījumā kreditori varēs prasīt saistību izpildi no galviniekiem arī pēc parādnieka izslēgšanas no komercreģistra. Savukārt, jebkurai personai, kura izsniedz galvojumu, ir jābūt vēl piesardzīgākai un jāapzinās, ka tā nevarēs atsaukties uz formālu likuma interpretāciju, lai izvairītos no atbildības parādnieka maksātnespējas gadījumā.
Santa Selga
BŪS NEPIECIEŠAMA LICENCE PATĒRĒTĀJU KREDITĒŠANAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAI
Ar 2011.gada 1.novembri sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībām, kuras sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, būs nepieciešama licence. Licence būs nepieciešama pakalpojumu sniegšanai, kas atbilst sekojošām pazīmēm:
(a) pakalpojums tiek sniegts patērētājam (fiziskai personai), un
(b) šis sniegtais pakalpojums nav saistīts ar patērētāja saimniecisko vai profesionālo darbību, un
(c) šis pakalpojums ir kredīta piešķiršana vai apsolīšana to piešķirt, kas var izpausties atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā.
Neskatoties uz to, ka patērētāja kreditēšanas pakalpojums ietver vispārīgu teikumu „citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās”, tomēr šādam pakalpojumam ir jābūt ar aizdevuma pazīmēm (piemēram, finanšu līzings). Licence nebūs nepieciešama, ja, piemēram, tiek izsniegts viens kredīts vienam patērētājam, jo šāda darbība nav uzskatāma par pakalpojuma sniegšanu. Licence nebūs nepieciešama arī bankām, krājaizdevu sabiedrībām, kapitālsabiedrībai, kas piedāvā norēķināties par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu (piemēram, pārdevējs piedāvā iegādāties preci uz nomaksu un patērētājs daļējos maksājums par preci maksā šim pārdevējam), un gadījumos, ja tiek slēgti tikai tādi patērētāja kreditēšanas līgumi, saskaņā ar kuriem netiek maksāti procenti vai citi papildu maksājumi. Ir jāatzīmē, ka gadījumā, ja licence nav nepieciešama, tad attiecīgajai kapitālsabiedrībai tomēr pastāv pienākums ievērot normatīvajos aktos noteikto attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību (piemēram, nepiemērot patērētājiem netaisnīgus līgumu noteikumus, kas izpaužas, piemēram, līgumos paredzot neproporcionālu līgumsodu).
Lai saņemtu licenci, ir jābūt izpildītām noteiktām prasībām (piemēram, ir jābūt izstrādātiem dokumentiem, kas nosaka kredītu piešķiršanas un izsniegto kredītu uzraudzības kārtību, kārtību, kā tiek izvērtētas patērētāja spējas atmaksāt kredītu, kārtību, kā tiek izskatītas patērētāju sūdzības u.tml.). Arī attiecīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem ir jāatbilst noteiktām prasībām. Licences izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Licence tiks izsniegta uz vienu gadu un katru gadu tā būs jāpārreģistrē. Par licences saņemšanu un pārreģistrāciju būs jāmaksā valsts nodeva – par licences saņemšanu LVL 50 000, bet par pārreģistrāciju – LVL 10 000. Tā kā lēmumu par licenci PTAC pieņem mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, tad sabiedrībām, kuras jau pašlaik sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, ieteicams nekavēties ar visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanu PTAC. Jānorāda, ka PTAC jau pašlaik skata vairākus šādus pieteikumus licences saņemšanai, un pieļaujams, ka visdrīzākajā laikā PTAC mājas lapā tiks publicēta informācija par pirmajiem komersantiem, kuri būs saņēmuši šo licenci.
Inese Heinacka
STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS PALĀTAS (ICC) VIENOTO PIEPRASĪJUMA GARANTIJU NOTEIKUMI (URDG 758)
Aptuveni pirms gada, 2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunā Vienoto pieprasījuma garantiju noteikumu (Uniform Rules for Demand Guarantees, URDG) redakcija (URDG 758). Šie noteikumi ir rezultāts fundamentālam un apjomīgam darbam, kuru, pārskatot un piemērojot šos noteikumus mūsdienu praksei, veica Starptautiskā tirdzniecības palāta (International Chamber of Commerce, ICC). Jaunie URDG 758 noteikumi ir precīzāki, apjomīgāki un tiem ir sabalansētāka pieeja garantētāja un labuma guvēja interešu aizsardzībai, salīdzinot ar noteikumu iepriekšējo versiju URDG 458, kuru ICC pieņēma 1991.gadā. Tāpēc, ja tiek izsniegta pieprasījuma garantija, ir ieteicams ietvert garantijas tekstā nepārprotamu norādi uz URDG 758 piemērošanu.
Pretēji galvojumam, kuru regulē Civillikums, garantija, kurai tiek piemēroti URDG noteikumi, ir pēc savas būtības neatkarīga no līgumiskajām attiecībām starp garantijas labuma guvēju un parādnieku, kuras ir par pamatu garantijas izdošanai. Tā ir arī neatkarīga no attiecībām starp garantētāju un garantijas pieprasītāju, kurš lūdzis garantijas izdošanu. Šī iezīme sniedz garantijas labuma guvējam ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar galvojumu, jo ar garantijas izdošanas brīdi garantētāja apņemšanās maksāt saskaņā ar garantiju nevar tikt pakļauta jebkādiem prasījumiem vai ierunām, kas izriet no jebkurām citām attiecībām, izņemot attiecības starp garantētāju un labuma guvēju. Tomēr, lai gūtu visas garantijas sniegtās priekšrocības, nepietiek vienkārši nomainīt galvojuma līguma nosaukumu uz vārdu „garantija”, ir svarīgi izprast, kā šie noteikumi tiek piemēroti iesaistīto pušu labā un, kā minēts, ietvert tekstā nepārprotamu norādi uz jauno URDG 758 noteikumu piemērošanu garantijai.
Pieprasījuma garantijas mērķis ir būtiski atvieglot labuma guvēja tiesības saņemt pieprasīto naudas summu no garantētāja, netērējot daudz laika, lai pierādītu pieprasījuma un pieprasītās naudas summas pamatotību. Ja garantētājs saņem pieprasījumu veikt samaksu saskaņā ar garantijas noteikumiem, tad pēc šāda pieprasījuma izskatīšanas kopā ar garantijas noteikumos minētajiem pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem un secināšanas, ka tie pēc izskata atbilst garantijas noteikumiem, garantētājam ir bez iebildumiem un, nepārliecinoties par pieprasījumu iemeslu pamatotību, jāveic samaksa. Salīdzinot ar iepriekšējo noteikumu redakciju, jaunie URDG 758 nosaka efektīvāku mehānismu, kas atbilst minētajam pieprasījumu garantijas mērķim.
Latvijā garantijas visbiežāk izsniedz bankas, taču ir sastopamas arī, piemēram, mātes uzņēmumu sniegtas garantijas par savu meitas uzņēmumu saistību izpildi.
Santa Selga, Inese Heinacka
|
