- TIESU PRAKSE KOPĪPAŠUMA JAUTĀJUMOS
- JAUNS TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS LIKUMS
- GROZĪJUMI MEŽA LIKUMĀ
- ST LIEK PUNKTU STRĪDAM PAR IIN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRDOŠANAI
1. TIESU PRAKSE KOPĪPAŠUMA JAUTĀJUMOS
Augstākās tiesas Interneta vietnē 2011.gada novembra beigās ir publicēts tiesu prakses apkopojums par ar kopīpašumu un dzīvokļa īpašumu saistītiem jautājumiem (lai lasītu, lūdzam klikšķināt šeit). Minētais tiesu prakses apkopojums un vairāki citi nesen pieņemti tiesu nolēmumi maina līdz šim pastāvošo nekustamo īpašumu tirgus praksi, tajā skaitā liedz īstenot līdz šim atzītas darījumu shēmas.
Aizliegums zemesgrāmatā reģistrēt kopīpašnieka iepriekšēju atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām un apšaubāma iespēja zemesgrāmatā reģistrēt un piemērot kopīpašnieku vienošanos par kopīpašuma dalītu lietošanu ir vienas no būtiskākajām tiesu prakses atziņām (SKC-1089/2011 un PAC-1209/2010). Tās pamatotas ar apsvērumu, ka zemesgrāmatā ir reģistrējamas lietu, ne saistību tiesības. Sekas var būt dažādas – strīdi par līdz šim zemesgrāmatā jau reģistrētām atzīmēm un ierakstiem. Tāpat ir radusies nepieciešamība jaunos darījumos izvēlēties citu darījuma struktūru.
Diemžēl minētajai problēmai nepastāv universāls risinājums un iesaistītajām pusēm būs jāmeklē risinājumi atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem. Šāds risinājums var būt zemesgabala dalīšana, servitūta reģistrēšana, nomas līguma slēgšana vai cita tiesību institūta pielietošana. Šeit jānorāda, ka pēc tiesas ieskata pat Rīgas vēsturiskajā centrā zemes gabalu izmērs kā tāds nav aizsargājams, jo tas neietilpst kultūrvēsturiskās vērtības (vēsturiskā plānojuma struktūras) sastāvā (A42739808/2011; SKC-374/2010; SKC-277/2008). Tātad zemes dalīšana ir pieļaujama pat Rīgas vēsturiskajā centrā, ja tiek ievēroti saistītie noteikumi.
Tāpat joprojām aktuāls ir tiesas nolēmums (SKC-52/2008), kas nosaka, ka dalīta īpašuma gadījumā dzīvojamā ēkā esošo dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma tiesības uz zemesgabalu zem šīs ēkas. Toreiz tiesa nolēma, ka ar dzīvojamās ēkas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos šāda ēka vairs nav uzskatāma par ēku likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta ceturtās daļas izpratnē. Šāda tiesu prakse neveicina dalītu īpašumu apvienošanu un turpina sarežģīt ēku un zemes īpašnieku attiecības.
Jānis Līkops
 Atpakaļ
2. JAUNS TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS LIKUMS
2011.gada 1.decembrī stājās spēkā Teritorijas attīstības plānošanas likums, līdz ar ko spēku zaudēja 2002.gada Teritorijas plānošanas likums. Iepriekšējā likumā detālplānojumu izstrādātāji nespēja pietiekami labi aizsargāt savas tiesiskās intereses, kā arī likums nenoteica termiņu, kurā par teritorijas plānošanu atbildīgais ministrs var apturēt pašvaldības teritorijas plānojumu (tādējādi radot potenciālas negatīvas sekas personām, kas paļāvās uz vēlāk apturēto teritoriālo plānojumu).
Svarīgākās ar jauno likumu ieviestās izmaiņas ir šādas:
- Detālplānojums turpmāk tiks apstiprināts ar administratīvo aktu, nevis ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tā rezultātā detālplānojumu varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā, un detālplānojuma pārsūdzēšana apturēs detālplānojuma darbību līdz dienai, kad stāsies spēkā tiesas spriedums.
- Detālplānojuma izstrādi noteiktā apjomā turpmāk varēs apvienot ar būvprojektu (nevis izstrādāt būvprojektu tikai pēc detālplānojuma apstiprināšanas), kā arī pašvaldība varēs noteikt termiņu, kurā ir uzsākama detālplānojuma īstenošana.
- Tiks izveidota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma, kurā tiks apkopoti visu līmeņu (valsts, reģionālā un vietējā) teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un ar teritorijas plānošanu saistītā informācija.
- Ieviesti šādi jauni teritorijas plānošanas dokumentu veidi: tematiskais plānojums, ar kuru tiek risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūru), un lokālplānojums – teritorijas daļas plānojums specifiska uzdevuma (problēmas) lokālam risinājumam un teritorijas plānojuma detalizācijai.
- Paredzēts termiņš un kārtība, kādā persona var iesniegt iesniegumu par teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu (ierosinot tā apturēšanu) atbildīgajam ministram.
- Par teritorijas plānojumu atbildīgais ministrs varēs izdot rīkojumu apturēt saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šāda plānojuma spēkā stāšanās.
Jaunais likums paredz vairāku Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu 2012.gadā. Turklāt dažu likuma pantu spēkā stāšanās ir atlikta līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi citos saistītajos likumos (piemēram, likuma pants attiecībā uz teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību stāsies spēkā līdz ar attiecīgo Satversmes tiesas likuma grozījumu spēkā stāšanos). Tādējādi jaunā likuma priekšrocības būs iespējams pilnībā izvērtēt tikai pēc tam, kad stāsies spēkā tajā paredzētais detalizētākais regulējums, kā arī grozījumi citos likumos.
Jekaterina Badejeva
Atpakaļ
3. GROZĪJUMI MEŽA LIKUMĀ
Ar 2012.gada 1.janvāri spēkā stāsies 13.oktobrī Saeimā pieņemtie grozījumi Meža likumā, kas paredz gan tūlītējas pārmaiņas, gan izmaiņas, kas tiks ieviestas pakāpeniski.
Grozījumi paredz mainīt koku ciršanas apliecinājumu saņemšanas kārtību, kā arī precizē gadījumus, kad koku ciršanas apliecinājumi nav nepieciešami. Ministru kabinetam līdz 2012.gada 31.decembrim ir jāizdod noteikumi, kas regulēs koku ciršanu mežā, kārtību, kādā izsniedz apliecinājumus koku ciršanai, un to derīguma termiņu.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās atkārtota meža inventarizācija būs jāveic ik pēc divdesmit gadiem (nevis ik pēc desmit gadiem, kā tas bijis līdz šim), ja vien Ministru kabineta noteikumos nebūs noteikti citi gadījumi. Tāpat joprojām būs jāveic meža pirmreizējā inventarizācija.
Grozījumi nosaka, ka ar 2013.gada 1.janvāri tiks atvieglota meža transformācijas procedūra, bet detalizētāka meža transformācijas, kas saskaņā ar grozījumiem turpmāk tiks saukta par atmežošanu, kārtība tiks noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem. Līdz 2013.gada 1.janvārim meža zeme transformējama saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem.
Sākot ar 2015.gada 1.janvāri, meža īpašniekam ir pienākums izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, ja kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektārus.
Tāpat Meža likums ir papildināts ar jaunu nodaļu, kurā noteikti parku un mežaparku izveidošanas mērķi un pamati.
Roberts Prūsis
Atpakaļ
4. ST LIEK PUNKTU STRĪDAM PAR IIN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA PĀRDOŠANAI
Satversmes tiesa (ST) 2011.gada 14.decembrī ar lēmumu apstiprināja SORAINEN jau vairākkārt publiski pausto viedokli, ka atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākuma neattiecas uz gadījumiem, kad persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus un ar to sistemātiski nodarbojas peļņas gūšanas nolūkā. Sīkāk par šo jautājumu varat lasīt SORAINEN partnera, reģionālās nodokļu un muitas prakses grupas vadītāja Jāņa Taukača blogā. |
