|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Saeima 2014. gada 11. septembrī pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas vairs neļaus apķīlāt plašsaziņas līdzekļu aktīvus, ja kāds pret tiem vērsīs prasības par iespējamu goda un cieņas aizskārumu.
Šovasar lielu sabiedrības uzmanību pievērsa Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums, ar kuru tiesa lēma piemērot prasības nodrošinājumu kāda maksātnespējas administratora prasībai pret nedēļas žurnālu „IR”, apķīlājot žurnāla izdevēja aktīvus EUR 22 979 apmērā. Administrators bija cēlis prasību pret žurnālu par goda un cieņas aizskaršanu žurnāla publikācijās, un prasības nodrošinājums, atbilstoši publiski pieejamai informācijai, piemērots, jo tiesa piekritusi administratora šaubām par žurnāla spēju izpildīt spriedumu prasības apmierināšanas gadījumā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma pašreizējo regulējumu tiesa var piemērot prasības nodrošinājumu jebkurā mantiskā prasībā, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama. Tomēr jāņem vērā, ka parasti nepietiek ar prasītāja šaubām vien, bet tiesai ir jāveic rūpīga juridiskā analīze, izvērtējot prasības pirmšķietamo (prima facie) pamatotību – vai prasībai ir lielākas izredzes tikt apmierinātai vai arī ne, kā arī uzmanīgi jāapsver pušu tiesiskās intereses un to līdzsvars.
Konkrētajā gadījumā, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, šāda rūpīga apsvēršana, iespējams, nenotika. Ja tā, tad, visticamāk, tiesa netika pietiekami apsvērusi un pamatojusi savu lēmumu arī esošā likuma ietvaros, jo pieteikumā par prasības nodrošināšanu pret plašsaziņas līdzekli noteikti ir jāapsver, kā tas ietekmēs Satversmes 100. pantā garantēto vārda brīvību un sabiedrības intereses.
Tomēr, ievērojot lietas plašo rezonansi, Tieslietu ministrija un Saeima izšķīrās nevis mudināt tiesnešu izglītošanos, kā efektīvi un pareizi piemērot esošos tiesību aktus, bet gan papildināt Civilprocesa likumu ar pavisam jaunu normu, kas nosaka, ka tādās prasībās, kur prasa atlīdzību noteikt pēc tiesas ieskata, nedrīkstēs kā prasības nodrošinājuma līdzekli piemērot maksājumu apķīlāšanu. Goda un cieņas aizskāruma prasības ir tipisks lietu veids, kur atlīdzību prasa noteikt pēc tiesas ieskata. Šādā veidā atlīdzību nosaka arī prasībās par morālo kaitējumu, tas ir, fiziskām vai garīgām ciešanām, kas var tikt nodarītas ļoti dažāda veida aizskārumos, arī noziedzīgu nodarījumu gadījumā. Tādējādi jaunajai normai būs visai plašs piemērošanas loks.
Vienlaikus jāievēro, ka jaunā norma pilnībā neaizliegs prasīt un piemērot prasības nodrošinājumu prasībās pret plašsaziņas līdzekļiem (vai citos gadījumos, kad prasa noteikt atlīdzību pēc tiesas ieskata). Nedrīkstēs kā prasības nodrošinājuma līdzekli noteikt maksājumu apķīlāšanu, bet citi prasības nodrošinājuma līdzekļi joprojām ir pieļaujami, piemēram, kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana, aizlieguma atzīmes ierakstīšana kustamas mantas reģistrā (piemēram, attiecībā uz automašīnu), nodrošinājuma atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības.
Tāpēc, mūsuprāt, vairāk slavējams ir otrs likumprojektā iekļautais jauninājums: Civilprocesa likumā tiks skaidri ierakstīts, ka, lemjot jautājumu par pieteikumu par prasības nodrošinājumu, tiesnesis ņem vērā samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm. Lai gan šī prasība jau šobrīd izrietēja no tiesību doktrīnas un no prasības nodrošinājuma piemērošanas labākajā tiesu praksē, tomēr ir vērtīgi, ka tā tiks tieši norādīta arī likumā, lai ikvienam būtu skaidrs, ka šāda interešu līdzsvarošana ir jāveic.
Tieslietu ministrija minētos grozījumus iesniedza Saeimas Juridiskajai komisijai jau pēc likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” apstiprināšanas otrajā lasījumā (likumprojekts aptver būtiskas izmaiņas šķīrējtiesu regulējumā). Kaut gan principā pēc otrā lasījuma likumprojektā vēlams veikt tikai redakcionālas izmaiņas, šajā gadījumā acīmredzot Saeimas Juridiskā komisija ir uzskatījusi iesniegtos priekšlikumus par pietiekami svarīgiem un ir tiem piekritusi, 2014. gada 4. septembrī nolemjot tos iekļaut likumprojektā un virzīt uz trešo jeb pēdējo lasījumu, kas attiecīgi 11. septembrī arī notika, un likumprojekts tika vienbalsīgi atbalstīts. Grozījumi Civilprocesa likumā vēl ir jāizsludina Valsts prezidentam, un, ja izsludināšana notiks, grozījumi stāsies spēkā 2014. gada 1. novembrī. |
