|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Esiet sveicināti jaunajā 2011.gadā! Iepriekšējā gada pēdējie mēneši ir ļāvuši paskatīties uz jauno Maksātnespējas likumu no dažādiem aspektiem – vai un kā tas ietekmēs nodokļu nomaksu kreditoriem un kā likums var ietekmēt grūtībās nonākušo sabiedrību iegādi. Tās un citas tēmas atradīsit zemāk jaunajā SORAINEN restrukturizācijas un maksātnespējas prakses grupas jaunumu apskatā. Diemžēl, pagaidām cerības, ka jaunais likums ļaus ātrāk un efektīvāk risināt maksātnespējas gadījumus, vēl nav attaisnojušās. Tiesas un administratori nespēj iekļauties likumā noteiktajos termiņos, un lietas joprojām nesākas tik ātri, kā bija plānots. Jācer, ka tās ir tikai sākotnējās grūtības un pakāpeniski uzlabojumi būs redzami arī šajā jomā.
Ģirts Rūda
Reģionālās restrukturizācijas un maksātnespējas prakses grupas vadītājs
- JAUNAIS MAKSĀTNESPĒJAS LIKUMS – VAI JAUNAS IESPĒJAS INVESTĪCIJĀM?
- VALSTS PIEDĀVĀTA PALĪDZĪBA, JA SADARBĪBAS PARTNERI NESPĒJ SAMAKSĀT
- PARĀDSAISTĪBU JAUTĀJUMI SABIEDRISKO PAKALPOJUMU KONTEKSTĀ
- SORAINEN VEIKSMĪGI AIZSTĀV KLIENTU LIETĀ PRET MAKSĀTNESPĒJĪGU SABIEDRĪBU
1. JAUNAIS MAKSĀTNESPĒJAS LIKUMS – VAI JAUNAS IESPĒJAS INVESTĪCIJĀM?
Maksātnespēja un finansiālas grūtības parasti asociējas ar ļoti negatīvu situāciju, taču šādi apstākļi var piedāvāt arī iespējas veiksmīgām investīcijām. Maksātnespējīga vai finansiālās grūtībās nonākusi sabiedrība potenciāliem investoriem var būt interesanta ar iespēju izdevīgi iegādāties tās aktīvus vai visu uzņēmumu, paplašināt savu tirgus daļu vai investēt veiksmīgā biznesa idejā, kas ir nonākusi pagaidu grūtībās. Jaunā Maksātnespējas likuma noteikumiem vajadzētu veicināt šādu investoru aktivitāti.
Jaunajā Maksātnespējas likumā maksātnespējas process tiek pielīdzināts tam, ko mēs iepriekš sapratām ar bankrota procesu, t.i., tiek realizēta visa parādnieka manta un no saņemtajiem ienākumiem tiek segti kreditoru prasījumi. Tomēr atšķirībā no iepriekšējā regulējuma jaunais likums skaidri nosaka, ka parādnieka mantu var pārdot ne tikai kā atsevišķus aktīvus, bet arī kā visu parādnieka uzņēmumu kopumā. Turklāt, pretēji vispārīgajiem Komerclikuma noteikumiem, kas paredz uzņēmuma pārdevēja un ieguvēja solidāro atbildību par uzņēmuma saistībām, kas radušās pirms uzņēmuma pārejas, iegādājoties uzņēmumu maksātnespējas procesa ietvaros, tā ieguvējs varēs būt drošs, ka uz to nepāries tās uzņēmuma saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Tiesiskās aizsardzības process jaunajā Maksātnespējas likumā potenciālajiem investoriem varētu izrādīties vēl interesantāks. Vecajā likumā tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros piemērojamās metodes bija ierobežotas ar likumā uzskaitītajām, turpretī jaunais likums ļauj izmantot jebkādas metodes, kuru mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības. Tostarp parādnieka pamatkapitāla palielināšanu vai daļu pārdošanu (piemēram, ar mērķi piesaistīt jaunus stratēģiskos vai finanšu investorus), parādnieka reorganizāciju, ar parādnieka pamatkomercdarbību nesaistītu aktīvu vai uzņēmumu pārdošanu, maksājumu saistību izpildes atlikšanu, aktīvu apgrūtināšanu u.tml. Turklāt investoriem, kas ieguldīs līdzekļus tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanā, ir iespējams tiesiskās aizsardzības plānā paredzēt īpašas priekšrocības, kuras paliks spēkā arī tad, ja tiesiskās aizsardzības process izrādīsies neveiksmīgs, bet investora prasījumi pret parādnieku par tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanā ieguldītajiem līdzekļiem šādā gadījumā iegūs prioritāti un tiks pielīdzināti maksātnespējas procesa izdevumiem.
Pašlaik vēl ir grūti prognozēt, vai un cik lielu interesi par maksātnespējīgām vai finansiālās grūtībās nonākušām sabiedrībām jaunais maksātnespējas likums viesīs potenciālo investoru aprindās, tomēr pastāv cerības, ka aktivitāte šajā jomā varētu palielināties.
Jānis Bite
 Atpakaļ uz sākumu
2. VALSTS PIEDĀVĀTA PALĪDZĪBA, JA SADARBĪBAS PARTNERI NESPĒJ SAMAKSĀT
Šobrīd valsts ekonomiskās situācijas dēļ viens no biežāk sastopamiem iemesliem uzņēmumu maksātnespējai ir to likviditātes problēmas sakarā ar darījumu partneru nespēju laicīgi norēķināties par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Lai dotu iespēju uzņēmumiem „izdzīvot” un nenonākt maksātnespējas situācijā, Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.
Saskaņā ar šiem grozījumiem uzņēmumiem (kas ir kreditori), piepildoties konkrētiem nosacījumiem, uz trīs gadiem būs iespēja atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu, ja nav saņemta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm, tādā veidā palielinot savā rīcībā esošos brīvos naudas līdzekļus saimnieciskās darbības veikšanai. Savukārt uzņēmumiem (kas ir debitori), kas sešu mēnešu laikā pēc parāda saistību izpildes dienas nav veikuši maksājumus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, ar UIN apliekamais ienākums būs jāpalielina, bet ar nosacījumu, ka kreditors ir rakstveidā informējis par to, ka par attiecīgo parāda summu tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem. Ja trīs gadu laikā izveidotie uzkrājumi nebūs samazināti, iekļaujot tos apliekamajā ienākumā vai parādu norakstot izmaksās, tad uzņēmumam (kas ir kreditors) apliekamais ienākums būs jāpalielina par nedrošo parādu summu, kam attiecīgi ir bijuši izveidoti speciālie uzkrājumi.
Svarīgi norādīt, ka minētās speciālās normas uzņēmēji varēs piemērot no 2011. līdz 2013.gadam. Lai piemērotu šīs speciālās tiesību normas, uzņēmumiem līdz taksācijas gada 31.decembrim rakstveidā ir jāinformē preču vai pakalpojumu saņēmēji (debitori) par to, ka par attiecīgo parāda summu tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem. Pretējā gadījumā, ar UIN apliekamā ienākuma aprēķināšanai ir piemērojama vispārīgā kārtība – t.i., uzņēmuma (kas ir kreditors) ienākums palielinās, bet uzņēmuma (kas ir debitors) – samazinās, lai gan maksājums nemaz nav veikts.
Alisa Šurko
Atpakaļ uz sākumu
3. PARĀDSAISTĪBU JAUTĀJUMI SABIEDRISKO PAKALPOJUMU KONTEKSTĀ
Praksē sastopami gadījumi, kad parāda piedziņa un nodrošinātā īpašuma pārdošana var skart arī administratīvā procesa jautājumus. Tādas ir situācijas, kad nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks ir spiests uzņemties parādsaistības par sabiedriskajiem pakalpojumiem (piem., siltumenerģijas, elektroenerģijas vai gāzes apgādi, turpmāk – sabiedriskie pakalpojumi), kas radušies iepriekšējam īpašniekam vai lietotājam. Ja nekustamais īpašums ir iegādāts piespiedu izsolē, tad uz norādītajām saistībām netiek attiecināti noteikumi par parādu saistību dzēšanu, apstiprinot izsoles aktu. Visbiežāk šādos gadījumos attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs kā priekšnoteikumu pakalpojuma atjaunotai saņemšanai liek uzņemties iepriekšējā īpašnieka parādsaistības (piemēram, samaksājot parādu vai arī cedējot parādsaistības jaunajam īpašniekam). Sastopamas arī situācijas, kurās iepriekšējais īpašnieks ir uzņēmies arī saistības, kas izriet no infrastruktūras izbūves, piemēram, noteiktu laika periodu patērēt/pirkt noteiktu gāzes apjomu. Pakalpojuma sniedzēji, atsaucoties uz šo vienošanos, pieprasa vai nu ievērot patēriņa apjomu, vai veikt līgumsoda samaksu. Faktiski šāda saistību uzņemšanās nenotiek brīvprātīgas vienošanās kārtībā.
Problēmas pamatā ir efektīva normatīvā regulējuma trūkums sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju savstarpējo saistību attiecībās nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā. Tā, piemēram, Civilprocesa likuma 613.panta trešās daļas 2.punkts nosaka, ka ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas parāda saistības, kas uz nekustamo īpašumu reģistrētas Zemes grāmatā. Iespējams, situāciju daļēji atrisinās izstrādātie un pašreiz Ministru kabinetā saskaņošanā esošie grozījumi Civilprocesa likuma 628.pantā. Tie paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, uzreiz pēc attiecīgajiem sprieduma izpildes izdevumiem un darbinieku prasījumiem, sedzama piedziņa saistībā ar maksu par piegādāto siltumenerģiju, auksto ūdeni, dabasgāzi, elektroenerģiju u.c. pakalpojumiem, bet ne vairāk kā 10% no kopējās uz nekustamo īpašumu gulstošās ķīlas vērtības izsoles dienā.
Ņemot vērā, ka gadījumos, kad pastāv iepriekš norādītās parāda vai apjoma patēriņa saistības, sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, visticamāk, izvirzīs prasības nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam tās uzņemties, iespējamais risinājums ir jāvērtē katras konkrētās lietas ietvaros. Šajā saistībā arī ir izvērtējamas iespējas vērsties ar iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā vai citā valsts institūcijā, vai izvērtējama prasības pieteikuma iesniegšana tiesā. Tomēr ir svarīgi, lai jautājumi saistībā ar parādu un patēriņa apjomu saistībām pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem darījuma slēgšanas ietvaros jebkurā gadījumā tiktu identificēti pēc iespējas ātrāk (piemēram, pirms lēmuma par piedalīšanos izsolē pieņemšanas, būtu vērts jau iepriekš interesēties par saistībām, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas/saņemšanas attiecīgajā nekustamajā īpašumā). Uzmanības pievēršana šiem jautājumiem pēc iespējas ātrāk ļaus pieņemt pareizāko lēmumu saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi.
Rūdolfs Eņģelis
Atpakaļ uz sākumu
4. SORAINEN VEIKSMĪGI AIZSTĀV KLIENTU LIETĀ PRET MAKSĀTNESPĒJĪGU SABIEDRĪBU
SORAINEN Latvijas birojs veiksmīgi aizstāvēja RIGABURGER, Hesburger ķēdei piederošu sabiedrību, strīdā pret maksātnespējīgu Latvijas sabiedrību. Maksātnespējīgās sabiedrības administrators lūdza tiesu atcelt vairākus līgumus, kas noslēgti starp RIGABURGER un maksātnespējīgo sabiedrību. Maksātnespējas process tika uzsākts pēc līgumu slēgšanas, tomēr kompānija tika atzīta par maksātnespējīgu ar atpakaļejošu datumu. Pirmās instances tiesa apstiprināja līgumu spēkā esamību, jo tie maksātnespējīgajai sabiedrībai nebija radījuši nekādus zaudējumus. Klientu konsultēja partneris Agris Repšs un vecākais jurists Raivo Raudzeps.
|
