|
Godātie klienti un sadarbības partneri,
Šajā Nodokļu Ziņu izlaidumā vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz dažiem gaidāmiem grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kā arī uz, mūsuprāt, vērtīgām Augstākās Tiesas Senāta un Eiropas Kopienu tiesas atziņām attiecībā uz nodokļu strīdiem un citiem jaunumiem.
1. GROZĪJUMI LIKUMĀ “PAR UIN”
11.08.2009. MK apstiprināja likumprojektu Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas vēl gan jāpieņem Saeimā. Saskaņā ar grozījumiem, ar taksācijas periodu, kurš sākas 2010. gadā, ir paredzēts:
1.1. Piemērot nepietiekamās kapitalizācijas noteikumus (angl. – thin capitalisation rules) arī Latvijas rezidentiem. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo kārtību, nepietiekamās kapitalizācijas noteikumi ir piemērojami tikai nerezidentiem. Šie noteikumi ietver nodokļa pretizvairīšanās normas par apliekamā ienākuma palielināšanu par procentu maksājumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus.
1.2. Pievienot līzinga kompānijas to subjektu lokam, kuriem atmaksātie aizdevuma procenti nav jāizvērtē saskaņā ar augstāk minētajiem nepietiekamās kapitalizācijas noteikumiem.
1.3. Noteikt izmaksu norakstīšanas kārtību saistībā ar publikās un privātās partnerības (PPP) līgumiem. Turpmāk ilgtermiņa ieguldījumus, kas veikti ar PPP līgumu nodotajos publiskā parntera pamatlīdzekļos, nodokļu maksātājs varēs norakstīt vienlīdzīgās daļās PPP līgumā paredzētajā periodā. Šīs normas paredzēts attiecināt arī uz PPP projektiem, kas jau ir uzsākti.
2. JAUNI MK NOTEIKUMI MUITAS JOMĀ
Ar 2009. gada 12. augustu stājas spēkā jauni MK noteikumi Nr. 854 „Noteikumi par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, vienoto atļauju, atzītā komersanta sertifikātu un atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu”. Noteikumi lielā mērā atbilst iepriekšējiem MK noteikumiem Nr. 833, tomēr ar dažām būtiskām izmaiņām attiecībā uz precēm, kurām nepiemēro vienkāršoto deklarēšanu, vienotas atļaujas izsniegšanu citā ES valstī, vietējo muitošanu akcīzes precēm, u.c.
3. BEZMAKSAS APMĀCĪBAS PAR PVN DIREKTĪVU
ES Komisija ir izstrādājusi sešu stundu apmācības prezentāciju par Padomes Direktīvu Nr. 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu. Minētie mācību materiāli ir pieejami elektroniski angļu valodā (vēlāk - arī citās valodās) šeit.
4. PVN „IZVĒLES NORMAS” – JAU NO 1. OKTOBRA?
Sorainen jau iepriekš informēja par gaidāmiem grozījumiem PVN likumā saskaņā ar ES PVN direktīvas (2006/112/EC) piemērošanas izvēles normu ieviešanu Latvijas PVN likumā. Finanšu ministrija publiski paudusi viedokli, ka ar š.g. 1. oktobri ir plānots ieviest vairs ne sešas, bet gan tikai trīs izvēles normas. Proti:
1) paplašinātā PVN atliktā maksājuma ieviešana preču importa gadījumos vai PVN noliktavu ieviešana;
2) budžetā maksājamā PVN koriģēšana, ņemot vērā zaudētos parādus;
3) PVN maksātāju grupēšana.
Sīkāk par šo izvēles normu būtību izklāstīts Sorainen nodokļu blogā šeit.
5. BŪTISKI TIESU SPRIEDUMI
5.1. Gadījumi, kad drīkst atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem saistībā ar kapitāla daļu iegādi (Eiropas Kopienu tiesas spriedums C-16/00)
Arvien biežāk pēdējā laikā Sorainen nodokļu juristi saskaras ar klientu problēmu, ka VID veic uzrēķinus par PVN, kas atskaitīts par iegādātiem juristu u.c. pakalpojumiem, kas izmantoti kapitāla daļu vai akciju iegādes procesā. Šajā sakarā vēlamies atgādināt, ka Eiropas Kopienu tiesa ir lēmusi t.s. Cibo lietā (C-16/00, 27.09.2001.), ka tomēr pastāv gadījumi, kad PVN atskaitīšana minētā situācijā ir pieļaujama.
Proti, ja pēc kapitāla daļu vai akciju iegādes to īpašnieks piedalās meitas uzņēmuma vadībā (sniedz vadības, administratīvus, finansiālus, komerciālus vai tehniskus pakalpojumus), tad ar kapitāla daļu vai akciju iegādi saistīto pakalpojumu (piemēram, juridisko) PVN ir atskaitāms kā vispārēja administratīva izmaksa. Ja šis jaunais kapitāla daļu vai akciju īpašnieks veic arī ar PVN neapliekamus darījumus, tad atbilstoši vadības, administratīvo u.tml. pakalpojumu apjomam, protams, jārēķina atskaitāmā PVN proporcija.
5.2. Priekšnodoklis atgūstams arī tad, ja attiecīgajā periodā nav ar PVN apliekamu darījumu (AT Senāta spriedums SKA 62/2009)
Priecīgas ziņas būvniekiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, u.c. Minētās lietas ietvaros uzņēmums bija uzkrājis priekšnodokli par iegādātām precēm un pakalpojumiem, kas bija nepieciešami būvniecības darbu veikšanai, bet attiecīgajos periodos tam nebija ar PVN apliekamu darījumu. Būvniecības darbi arī nebija realizēti līdz galam. VID atteicās atmaksāt priekšnodokli, uzskatot, ka, ja attiecīgajā periodā PVN deklarācijā nav norādīts (aprēķināts) budžetā maksājamais PVN, tad uzņēmumam atmaksājama PVN pārmaksa neizveidojas pat gadījumā, ja deklarācijā norādīts par apliekamiem darījumiem atskaitāmais priekšnodoklis. Tomēr AT Senāts nepiekrita šādam VID uzskatam, norādot, ka, ja PVN budžetā nav jāmaksā (jo prece vai pakalpojums nav realizēts), bet uzņēmums ir iegādājies preces savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad tam ir tiesības uz priekšnodokļa atmaksu. Jāpiebilst, ka Sorainen klientiem vairākkārtīgi ir nācies saskarties ar VID uzrēķiniem šādās lietās uz tieši šāda VID apgalvojumu pamata, kur tiesvedība notiek vēl šobrīd.
5.3. Atļauts atskaitīt priekšnodokli par zemes sagatavošanu būvniecības darbiem (Administratīvās apgabaltiesas spriedums AA43-0562-09/2)
Līdzīgā lietā tikko lēmusi arī apgabaltiesa attiecībā uz tiesībām atskaitīt un saņemt priekšnodokļa pārmaksu, kas radās saistībā ar zemes sagatavošanu (t.i. attīrīšanas darbiem, utt.) celtniecības darbiem. Lai gan zemes gabala attīrīšanas darbi bija tieši saistīti ar nākotnē veicamajiem būvdarbiem un bija saistīti ar personas saimniecisko darbību, VID atteicās atmaksāt PVN pārmaksu, uzskatot, ka personai būtu tiesības uz pārmaksu tikai gadījumā, ja tas iepriekš minētajā zemes gabalā būtu jau veicis celtniecības darbus, nevis tikai sagatavošanas darbus.
Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, uzskatot, ka persona ir tiesīga saņemt PVN pārmaksu. Tiesa norādīja, ka personas nodoms, uzņemoties veikt zemesgabala sanāciju un teritorijas attīrīšanas darbus, bija veikt zemesgabala apbūvi un tādējādi minētie pakalpojumi bija izmantoti personas ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Lai gan minētais tiesas spriedums vēl var tikt pārsūdzēts kasācijas instancē, tomēr šāda tiesu prakse vieš cerības uz tendenci, ka beidzot tiks grauta VID izveidotā prakse neatmaksāt PVN pārmaksas tikai pamatojoties uz to, ka būvniecības darbi kaut kādu iemeslu dēļ nav īstenoti.
5.4. Kad iestājas atbildības noilgums par deklarāciju/gada pārskatu neiesniegšanu? (AT Senāta spriedums SKA 261/2009)
Atgādinām, ka par gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas nesniegšanu likumos noteiktajos termiņos ir paredzēts administratīvais sods līdz LVL 300. AT Senāta ieskatā, šāda gada pārskatu vai deklarāciju neiesniegšana termiņā ir ilgstošs pārkāpums, un par tā izdarīšanu personu var administratīvi sodīt četrus mēnešus no pārkāpuma atklāšanas dienas. Tātad šāda pārkāpuma gadījumā ir būtiski konstatēt, kad VID atklāja vai tam bija iespēja atklāt pārkāpumu. Izejot no minētās lietas apstākļiem, AT Senāts secināja, ka VID vairākas reizes veica personas tematisko pārbaudi par tās saimniecisko darbību vai darījumiem par periodu, kad personai vajadzēja iesniegt (bet likumos noteiktajos termiņos tā neiesniedza) gada pārskatu/deklarāciju. Tādēļ atbildības noilgums sākas ar dienu, kad VID pabeidza pirmo tematisko pārbaudi pat tad, ja tās laikā formāli pārkāpums netika konstatēts, bet tika konstatēts tikai vēlākās tematiskās pārbaudes laikā.
5.5. Maksātnespējas gadījumā VID ir pienākums atmaksāt nodokļa pārmaksu, nevis ieskaitīt to nodokļu parādu dzēšanai (AT Senāta spriedums SKA 257/2009)
AT Senāts secināja, ka pārmaksātās nodokļa summas ir nodokļa maksātāja manta, kas attiecīgi atdodama nodokļa maksātājam vai ieskaitāma viņa citu nodokļu parādos, ja tādi ir. Tomēr, maksātnespējas gadījumā nodokļu pārmaksa nav ieskaitāma nodokļu parādos, jo tādējādi varētu tikt aizskartas citu kreditoru intereses. Maksātnespējas gadījumā pārmaksa ir atdodama nodokļu maksātājam, un tā ir vērtējama kā manta, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.
5.6. Nelabvēlīga lēmuma nepārsūdzēšana neliecina par personas vainas atzīšanu (AT Senāta spriedums SKA 76/2009)
Kāds telpu apsaimniekotājs tika administratīvi sodīts par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu (telpās tika konstatētas alkohola preces bez pavaddokumentiem un akcīzes markām). Lai gan telpas tika iznomātas kādai citai personai, apsaimniekotājs lēmumu neapstrīdēja un sodu samaksāja. Tomēr, kad, balstoties uz administratīvās lietas materiāliem, VID aprēķināja papildus nomaksai akcīzes nodokli, apsaimniekotājs atteicās to maksāt, uzskatot, ka, nebūdams preču valdītājs, viņš nav vainīgs minētajā pārkāpumā. AT Senāts secināja, ka personai nelabvēlīga lēmuma nepārsūdzēšana un soda naudas samaksāšana administratīvā pārkāpuma lietā vēl neliecina par personas vainas atzīšanu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Savukārt, kas attiecas uz akcīzes precēm, tad AT Senāts norādīja, ka, lai būtu pamats aprēķināt akcīzes nodokli un soda naudu, VID ir jākonstatē, ka persona ir izņemto preču valdītājs vai, ka tā veica nelikumīgas darbības ar minētajām precēm. Proti, tas, ka preces atrodas telpu apsaimniekotāja telpās, vēl nebūt nenozīmē, ka persona ir šīs preces valdītājs vai veic ar šīm precēm kādas nelikumīgas darbības.
6. SORAINEN LATVIJAS NODOKĻU PRAKSES GRUPAI JAU PIEKTAIS JURISTS
Kopš 2009. gada 10. augusta sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina kļuvusi par Sorainen Latvijas biroja vecāko juristi. Viņas galvenā specializācijas joma ir nodokļu tiesības, kurā viņai ir astoņu gadu pieredze nodokļu konsultantes darbā strādājot KPMG Baltics nodokļu menedžeres amatā un pirms tam Deloitte kā vecākā nodokļu konsultante. Diānas galvenās darbības jomas ir uzņēmumu ienākuma nodoklis un citi tiešie nodokļi, tai skaitā nodokļu riska novērtēšana, darījumi ar saistītiem uzņēmumiem (transfer pricing) nodokļu plānošana, algas nodokļi, un starptautiskie nodokļi, kā arī ES normatīvie akti. Pirms darba “Lielajā Četriniekā” Diāna Kļuškina astoņus gadus strādājusi kā galvenā nodokļu inspektore un ienākuma nodokļu nodaļas vadītāja VID Galvenajā nodokļu pārvaldē, kā arī piedalījusies nodokļu likumprojektu izstrādē. Diāna Kļuškina ir līdzautore laikraksta "Dienas bizness" izdotajai Nodokļu rokasgrāmatai. Viņa ir sniegusi neskaitāmas prezentācijas par nodokļu tiesībām, kā arī ir rakstu autore vairākiem biznesa, grāmatvedības un nodokļu tiesību izdevumiem.
7. JAUNI NODOKĻU PAKALPOJUMI
7.1. Sorainen ikdienas nodokļu konsultācijas
Nodokļu likumdošana ir viena no vismainīgākajām tiesību sfērām. Par to liecina arī regulārie Sorainen Nodokļu Ziņu izlaidumi. Regulāri sekojot izmaiņām un aktualitātēm nodokļu sfērā, Jūs ietaupīsiet gan laiku, gan nodokļu izmaksas, kas var pieaugt arī ņemot vērā iespējamos papildus uzrēķinus. Prakse rāda, ka bieži, lai atrisinātu kādu nodokļu jautājumu, pietiek ar vienu zvanu jūsu nodokļu juristam. Informējam, ka esam izstrādājuši ikdienas nodokļu konsultāciju piedāvājumu „Sorainen ikdienas nodokļu konsultācijas”, kas dos Jums iespēju:
Divas stundas mēnesī izmantot Sorainen Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas nodokļu juristu konsultācijas pa telefonu vai uzrakstot e-pastu dažāda rakstura nodokļu jautājumos, kuros likums vai esošā prakse ir neskaidra vai dažādi interpretējama, un Jūsu uzņēmums vēlētos uzzināt speciālistu viedokli. Mēs būsim pagodināti dalīties ar savu pieredzi nodokļu jautājumos, sniedzot konsultācijas Jums vēlamā laikā. Šī pakalpojuma ietvaros tiks sniegtas konsultācijas, kurām nav nepieciešama būtiska analīze no Sorainen nodokļu juristu puses un kuru sniegšanai kopumā mēneša laikā tiek patērētas aptuveni divas stundas. Maksa par šo pakalpojumu – LVL 100 mēnesī.
Lai saņemtu papildu informāciju un pieteiktos konsultācijām, lūdzam sazināties ar Jāni Taukaču.
7.2. Nodokļu optimizācijas iespēju un risku identifikācijas pārbaude
Lai labāk izprastu savu klientu vajadzības, operatīvi reaģētu uz nodokļu jaunumiem, kā arī varētu brīdināt par esošajiem nodokļu riskiem un nodokļu maksājumu optimizēšanas iespējām, Sorainen Latvijas birojs piedāvā veikt nodokļu optimizācijas iespēju un risku identifikācijas pārbaudi. Šī pakalpojuma ietvaros pārrunu ar vadību un grāmatvežiem veidā izvērtēsim klienta nodokļu kontroles sistēmu un nodokļu deklarācijas. Pārbaudei un tās rezultātu prezentācijai sākotnēji veltīsim līdz astoņām stundām.
Cerot uz veiksmīgu un ilgstošu sadarbību, mēs esam gatavi gandrīz pilnībā segt šī projekta izmaksas. Maksa par šo pakalpojumu tiek noteikta LVL 200 apmērā + veiksmes atlīdzība 10% no pārbaudes laikā identificētā nodokļu ietaupījuma vai identificētā nodokļu riska. Attiecīgi jebkurā gadījumā šī summa būs adekvāta sniegto pakalpojumu vērtībai un nodrošinātajiem nodokļu ietaupījumiem vai identificētajiem riskiem. Mēs piedāvāsim Jums nodokļu konsultācijas, kā šīs iespējas realizēt un labprāt palīdzēsim to praktiskajā ieviešanā.
Šī pakalpojuma pieejamība būs atkarīga no nodokļu prakses grupas noslogojuma.
8. JAUNAS PUBLIKĀCIJAS
Sorainen Nodokļu komanda publicējusi jaunus nodokļu blogus:
1) Vai Jūsu uzņēmums izmanto visas nodokļu samazināšanas iespējas? (lasīt šeit);
2) The recession we had to have (lasīt šeit).
| 
