Jānis Taukačs Partneris janis.taukacs@sorainen.com
	Ūve Zosārs Vecākais jurists uve.zosars@sorainen.com
	Alisa Šurko Juriste alisa.surko@sorainen.com

Šajā Nodokļu Ziņu izlaidumā mēs turpināsim sniegt informāciju par grozījumiem nodokļos, kas stājās spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. Šoreiz informēsim par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kā arī likumā „Par akcīzes nodokli”. Grāmatveži tiks informēti par jaunumiem attaisnojuma dokumentu sagatavošanā un jaunu darbinieku reģistrācijas kārtībā VID. Tāpat aicināsim atsaukties tos uzņēmumus, kas saskārušies ar problēmām PVN pārmaksas atgūšanā, sakarā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta 10. punkta grozījumiem, kā arī tos, kas vēlas saviem darbiniekiem organizēt specializētu semināru par aktuālākajiem 2010. gada jaunumiem nodokļu likumdošanā.

• IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLIS (IIN)
• UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS
• PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKLIS (PVN)
• AKCĪZES NODOKLIS (AN)
• GRĀMATVEDĪBA
• SORAINEN AICINA
• NODOKĻU JAUNUMU SEMINĀRU PIEDĀVĀJUMS

1. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLIS (IIN)

1.1. Jaunā kārtība, kā ar nodokli apliekams labums, kas gūts no darba devēju vieglo automobiļu izmantošanas privātām vajadzībām

2009. gada 22. janvārī Ministru Kabinets (MK) pieņēma un apstiprināja noteikumus Nr. 1666, kuri nosaka kārtību, kādā aprēķina IIN no šāda darbinieka gūtā labuma.

Mēs jau iepriekš informējām, ka ar 2010. gada 1. janvāri tika prezumēts, ka jebkurš darba devēja vieglais automobilis (AM) tiek izmantots arī ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, ja vien uzņēmums nepierāda pretējo (Latvijas Nodokļu Ziņas Nr. 18, Decembris 2009). Līdz ar to, ja uzņēmumā AM netiek izmantota privātajām vajadzībām, tad uzņēmumam ir ieteicams ieviest rūpīgu nobraukto kilometru uzskaiti par katru AM.

Veicot šādu uzskaiti, ir būtiski ņemt vērā arī darba/amata specifiku. Proti, AM izmantošana, lai, piemēram, aizbrauktu no darba uz mājām, var nebūt automātiski uzskatīta par izmantošanu privātajām vajadzībām, ja šāda AM izmantošana var tikt ekonomiski pamatota. Tas var būt gadījumā, kad, piemēram, darba/amata pienākumu specifikas dēļ ir ekonomiski izdevīgāk, ka darbinieks dodas pie klienta uzreiz no savām mājām (tas var būt ļoti aktuāli pārdošanas aģentu un līdzīgos gadījumos).

Saskaņā ar šiem noteikumiem darba devējam jāaprēķina un jāmaksā IIN un darbinieka un darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (algas nodoklis) atbilstoši tiesību aktos noteiktajam privātajam labumam mēnesī, kas noteikts katram uzņēmuma AM. Tiesību aktos noteiktā labuma pamatā ir AM motora darba tilpums (neatkarīgi no nobraukto kilometru skaita), proti:

Ja vienu un to pašu AM personiskajām vajadzībām izmanto vairāki darbinieki, tad darba devējam (patstāvīgi) jānosaka augstāk minētās summas (jeb labuma) sadalījumu starp šiem darbiniekiem. Turpretim, ja AM izmanto darbinieka ģimenes loceklis, tad labumu attiecina uz šo ģimenes locekli. Atgādinām, ka saskaņā ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, par personas ģimenes locekļiem tiks uzskatīti: vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni (likuma piemērošanas vajadzībām kaut kāda iemesla dēļ par ģimenes locekļiem netiek uzskatīti radinieki sānu līnijā – māsas, brāļi, vecāku māsas/brāļi).

Par summu (jeb labumu), par kādu darba devējs ir palielinājis darbiniekam apliekamo ienākumu, darba devējs katru ceturksni līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 20. datumam  (proti,  līdz  20. aprīlim,  20. jūlijam,  20. oktobrim un 20. janvārim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) sniedz speciālu pārskatu (šo noteikumu pielikumu). Ja darba devējs nesniedz šādu pārskatu, tad tiek prezumēts, ka uzņēmuma AM privātajām vajadzībām netika izmantoti.

Minētie likuma grozījumi neattiecas uz:

1. saimnieciskās darbības veicēju AM,
2. operatīvajiem AM,
3. vieglajiem taksometriem,
4. reprezentatīvajiem AM,
5. zemnieka vai zemnieku saimniecību AM.

1.2. Ienākuma gūšanas diena kapitāla aktīvu atsavināšanas gadījumā

Decembra Nodokļu Ziņu izlaidumā (lasīt šeit) jau informējām par kārtību, kādā ir nosakāma ienākuma gūšanas diena kapitāla atsavināšanas gadījumos. 2009. gada 22. decembrī MK pieņēma noteikumus Nr. 1638 par ienākuma gūšanas dienas noteikšanu gadījumos, ja:

1. diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, un
2. naudas saņemšanas diena, un
3. īpašuma tiesību pāreja, un
4. blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā,

nav vienā taksācijas periodā. Šādos gadījumos par ienākuma gūšanas dienu tiks uzskatīta diena, kad ienākums ir faktiski saņemts, izņemot:

1. Ja persona ienākumu saņem vairāk nekā trīs taksācijas periodu laikā, sākot skaitīt no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums. Šajā gadījumā tiks uzskatīts, ka ienākums gūts pirmo trīs taksācijas periodu laikā.
   Tas nozīmē, ka, piemēram, ja nekustamā īpašuma atsavināšanas līgums tiek noslēgts 2010. gada janvārī, tad, neskatoties uz to, ka pēc līguma nosacījumiem ienākumu persona saņems piecu gadu laikā, tai ir jāaprēķina un jāmaksā nodoklis par ienākumu, kas saņemts pirmo trīs gadu laikā (proti, 2010., 2011. un 2012. gadā). Turklāt trešajā gadā nodoklis ir jāaprēķina un jāiemaksā par visu atlikušo summu, neatkarīgi no tā, vai ienākums faktiski tika saņemts vai nē. Proti, nodoklis ir jāmaksā arī par to summas daļu, kuru persona vēl nav saņēmusi, bet saskaņā ar līguma nosacījumiem, saņems nākošo divu gadu laikā.
2. Ja kapitāla daļu/akciju apmaiņas rezultātā persona iegūst citas kapitāla daļas/akcijas, nesaņemot atlīdzību naudā, un vēlāk šīs akcijas atsavina. Šajā gadījumā tiks uzskatīts, ka ienākums gūts dienā, kad šādi iegūtās akcijas tiek atsavinātas.
   Proti, ja 2010. gada 5. janvārī persona A, apmaiņā  pret  sev  piederošām  kapitāla  daļām  komercsabiedrībā SIA “AA”, ieguva SIA “BB” kapitāla daļas un 2011. gadā šīs SIA “BB” kapitāla daļas pārdeva, tad par ienākuma gūšanas dienu tiks uzskatīta:
   • diena, kad ir veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu īpašnieku maiņu, vai
   • diena, kad persona A saņēma atlīdzību par pārdotajām SIA “BB” kapitāla daļām, ja atlīdzība tiek saņemta agrāk nekā tiek veiktas izmaiņas komercreģistrā.
3. Ja persona saņem atlīdzību (rokasnaudu u.c.) pirms līguma noslēgšanas dienas. Šajā gadījumā par ienākuma gūšanas dienu tiks uzskatīta diena, kad saņemts ienākums.

Aprēķinot apliekamo ienākumu (ja tas iegūts vairākos taksācijas periodos), izdevumus, kas saistīti ar kapitāla iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli deklarētajai ieņēmumu daļai. Attiecībā uz ienākumu, kas gūts pirms līguma noslēgšanas (proti, rokasnaudas u.c. gadījumā), izdevumus, kas saistīti ar kapitāla iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli atlikušajai ieņēmumu daļai.

Svarīgi, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja:

1. tas ir reģistrēts zemesgrāmatā, un
2. līgums ticis noslēgts līdz 2009. gada 31. decembrim, bet
3. ienākums gūts, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, tad

par ienākuma gūšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad ticis noslēgts līgums.

1.3. Jauni noteikumi attiecībā uz IIN deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību

Līdz ar grozījumiem IIN likumā attiecībā uz ienākuma no kapitāla aplikšanu ar IIN, 2010. gada 1. janvārī stājās spēkā arī jauni MK noteikumi Nr. 1660, kas nosaka deklarācijas par ienākumu no kapitāla formu un tās aizpildīšanas kārtību.

Saskaņā ar šiem noteikumiem, ja nodoklis nav ieturēts tā izmaksas vietā, tad, saņemot ienākumu no kapitāla pieauguma (proti, no nekustamā īpašuma, akciju/kapitāla daļu, uzņēmuma, utt. atsavināšanas), personai ne vēlāk kā līdz nākošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz  VID  deklarācija  par  ienākumu  no  kapitāla  (jeb  MK noteikumu Nr. 1660 DK1 forma).

Ja gūtais ienākums nepārsniedz LVL 500, tad šādu deklarāciju var sniegt vienu reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam – proti, līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim, 15. janvārim).

Ja darījums ar kapitālu taksācijas gadā ir uzsākts, bet nav pabeigts, tad personai vienu reizi gadā (līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. aprīlim) jāsniedz arī deklarācijas pielikums (jeb MK noteikumu Nr. 1660 DK1 forma). Nerezidentiem šāda deklarācija jāsniedz tikai par nepabeigtiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tas nozīmē, ka arī šogad, līdz 1. aprīlim, personām būs jāiesniedz VID šis deklarācijas pielikums par visiem darījumiem, kas uzsākti iepriekšējos gados, bet vēl nav pabeigti.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka līdz 2010. gada 31. martam visiem rezidentiem un nerezidentiem ir jāiesniedz VID deklarācija par 2010. gada janvārī un februārī gūtajiem procentu ienākumiem, ja:

1. IIN no izmaksātajiem procentiem nav ieturēts izmaksas vietā (šī norma vairāk attiecas uz kredītiestāžu izmaksātajiem procentiem), un
2. aprēķinātā IIN summa par procentiem pārsniedz LVL 5.

1.4. Noteikumi attiecībā uz patentmaksu

2009. gada 22. decembrī MK ir pieņēmis noteikumus Nr. 1646 attiecībā uz kārtību, kādā piemērojama patentmaksa personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā(s). Kā jau minējām Nodokļu Ziņu decembra izlaidumā (lasīt šeit), konkrētas profesijas pārstāvji (piemēram, audējs, tetovētājs u.c.):

1. kuru ienākumi iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza un paredzams, ka tekošajā taksācijas gadā nepārsniegs LVL 10 000,
2. kuri nav reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā, un
3. kuri darbojas tikai šo MK noteikumu norādītajās profesijās,

varēs izvēlēties maksāt ikmēneša patentmaksu (kura šobrīd svārstās no LVL 30 līdz LVL 50, atkarībā no pašvaldības teritorijas, kurā persona veic saimniecisko darbību). Lai reģistrētos kā patentmaksas maksātājam, personai ir jāiesniedz VID iesniegums (MK noteikumu pielikums Nr. 2), jāiemaksā patentmaksa par izvēlēto periodu (proti, par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem) divu dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas VID. Lēmumu par to, vai persona var būt reģistrēta kā patentmaksas maksātājs, VID pieņems piecu darba dienu laikā no patentmaksas saņemšanas savā kontā.

Atgriezties uz sākumu

2. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

Līdz ar jauno kārtību par personas gūtā labuma aplikšanu ar nodokļiem par uzņēmuma vieglās pasažieru automašīnas izmantošanu privātiem mērķiem, 2010.  gada  2.  februārī  tika  veikti  grozījumi  arī  MK noteikumos Nr. 556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”. Saskaņā ar šiem grozījumiem, ja no transportlīdzekļa izmantošanas personīgajām vajadzībām tiek veiktas IIN un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus var iekļaut uzņēmuma saimnieciskajos izdevumos, pamatojoties uz:

1. faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī (par kuru veikti augstāk minētie IIN maksājumi un iemaksas), un
2. uzņēmuma noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20%.

Atgriezties uz sākumu

3. PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKLIS (PVN)

3.1. Grozīti noteikumi par PVN likuma piemērošanas kārtību

Līdz ar grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā ar šā gada 1. janvāri, ir precizētas arī jaunas normas par PVN likuma piemērošanu. Pie svarīgākajiem grozījumiem galvenokārt jāmin:

1. Noteikts, ka iesniegums reģistrācijai PVN apliekamo personu reģistrā nav vairs jāiesniedz personīgi. Turklāt šādu iesniegumu drīkst iesniegt arī elektroniski, izmantojot drošo elektronisko parakstu (proti, Elektronisko Dokumentu likuma prasībām atbilstošu parakstu, kuru izsniedz pagaidām vienīgais Latvijā pakalpojumu sniedzējs – Latvijas Pasts).
2. Noteikts, ka saņemtās valsts vai pašvaldības dotācijas (subsīdijas), kas nav tieši saistītas ar apliekamo preču vai pakalpojumu cenu, nav iekļaujamas atskaitāmā priekšnodokļa noteikšanas proporcijā.
3. Noteikts, ka ar PVN tagad ir apliekama visa neizmantota nekustamā īpašuma pārdošanas līguma vērtība, ieskaitot visu vai daļu tam pieguļošās zemes.
4. Noteikta kārtība PVN grupas reģistrācijai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, kā arī par jauna PVN dalībnieka pievienošanu PVN grupai.
5. Paskaidrots, kas ir jāsaprot ar „kārtas numura sēriju” (proti, turpmāk nodokļu maksātāji varēs patstāvīgi izvēlēties kārtību, kādā viņi identificē savus rēķinus (ar burtiem, cipariem utt.), kā arī kārtot rēķinus pēc pašu izvēlētas kārtības).
6. Precizētas jaunas normas, kas definē pakalpojumu sniegšanas vietu u.c.

3.2. Noteikumi par PVN atmaksas saņemšanas kārtību no citām ES dalībvalstīm

Mēs jau informējām par jauno kārtību, saskaņā ar kuru Latvijas nodokļu maksātāji turpmāk varēs elektroniski atgūt PVN no tās ES dalībvalsts nodokļu iestādes, kurā tas ir samaksāts (lasīt šeit). Šā gada 1. janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 1639, kas nosaka kārtību, kādā atmaksā šādi samaksāto nodokli. Saskaņā ar šiem noteikumiem, Latvijas nodokļu maksātājam elektroniski jāiesniedz iesniegums, kuru Latvijas VID pārsūtīs attiecīgās ES valsts nodokļu iestādei. Minēto iesniegumu Latvijas nodokļu maksātājs var iesniegt, ja:

1. Nodokļu maksātājs atmaksas valstī nav veicis saimniecisko darbību (proti, tajā nav ne mītnes vieta, ne pastāvīgā iestāde PVN likuma izpratnē) un šajā valstī viņam nav arī deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta,
2. Nodokļu maksātājs atmaksas valstī nav veicis preču vai pakalpojumu piegādi, izņemot:
   • preču transporta pakalpojumu ES teritorijā sniegšanu,
   • ar preču transportēšanu ES teritorijā saistīto pakalpojumu sniegšanu, ja par šiem pakalpojumiem nav jāmaksā PVN saskaņā ar atmaksas valsts tiesību aktiem,
   • preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu personām, kuras ir atbildīgas par PVN samaksu saskaņā ar atmaksas valsts tiesību aktiem.
3. Atmaksas periods, par kādu pieprasa nodokļa atmaksu, ir:
   • ne ilgāks par vienu kalendāra gadu (proti, no 1. janvāra līdz 31. decembrim) un ne īsāks par trijiem kalendāra mēnešiem, vai
   • īsāks par trijiem mēnešiem, ja tie ir kalendāra gada pēdējie mēneši (proti, priekšnodoklis izveidojās oktobrī, novembrī vai decembrī).
4. Atmaksai pieprasītā kopējā summa ir ne mazāka par:
   • EUR 400 (vai līdzvērtīgu summu dalībvalsts valūtā), ja atmaksas periods ir īsāks par vienu kalendāra gadu, bet nav īsāks par trim kalendāra mēnešiem (piemēram, ja priekšnodoklis izveidojās astoņu kalendāra mēnešu laikā laika posmā no janvāra līdz augustam),
   • EUR 50 (vai līdzvērtīgu summu dalībvalsts valūtā), ja atmaksas periods ir:
     • viens kalendārais gads (proti, no 1. janvāra līdz 31. decembrim), vai
     • kalendāra gada pēdējie mēneši (proti, oktobris, novembris vai decembris).
5. Atmaksas pieteikums iesniegts VID ne vēlāk kā līdz tā kalendāra gada 30. septembrim, kas seko atmaksas periodam.

3.3. Noteikumi par PVN deklarāciju

Mēs vēlētos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka ar 2010. gada 1. februāri PVN maksātājiem jāiesniedz jauna tipa PVN deklarācijas. To aizpildīšanas noteikumus reglamentē jauni MK noteikumi Nr. 1640 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju”.

Atgriezties uz sākumu

4. AKCĪZES NODOKLIS (AN)

Vēršam Jūsu uzmanību, ka līdz ar grozījumiem likumā „Par akcīzes nodokli” ar 2010. gada janvāri stājās spēkā MK noteikumi Nr. 1597, kas groza MK noteikumus Nr. 521 „Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas kārtību”. Ar minētajiem grozījumiem tiek mainītas sekojošas nodokļu deklarācijas:

1. Pielikums Nr. 1 (attiecībā uz svinu nesaturošu benzīnu, ja tas satur 70-85 tilpumprocentu etilspirta),
2. Pielikums Nr. 6 (attiecībā uz cigaretēm un tām piemērojamo akcīzes nodokļa likmi).

Papildus minētajiem grozījumiem spēkā stājas arī jauna kārtība AN aprēķināšanai naftas produktiem.

Atgriezties uz sākumu

5. GRĀMATVEDĪBA

5.1. Jauna kārtība attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem

Līdz ar grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” (NN likums), saskaņā ar kuriem tika atceltas preču pavadzīmes rēķini ar VID reģistrētiem numuriem, ar 2010. gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.

Saskaņā ar grozījumiem, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas vairs nevarēs brīvi noteikt attaisnojuma dokumenta veidu un saturu. Grozījumi paredz konkrētas informācijas prasības, kas uzņēmējsabiedrībai būs jānorāda, noformējot attaisnojuma dokumentu attiecībā uz precēm/materiālām vērtībām un pakalpojumiem (piemēram, preču nosaukumu, vienas vienības cenu u.tml.). Turklāt noteikumi ir papildināti ar nodaļu, kas regulē gan attaisnojuma dokumenta sagatavošanas laiku, gan eksemplāru skaitu, gan arī to iereģistrēšanas kārtību dokumentu (vai analoģiskā) reģistrā.

5.2. Mainīta jaunu darbinieku reģistrācijas kārtība VID

Tāpat vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka kopš 2010. gada 6. februāra darba devējiem jauni darbinieki ir jāreģistrē VID ne vēlāk kā vienu dienu pirms persona uzsāk darbu pie attiecīgā darba devēja. Šīs izmaiņas ir ieviestas, lai mazinātu nelegālo nodarbinātību. Attiecīgi grozījumi tika veikti MK noteikumos Nr. 942 (20.11.2008.) par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Atgriezties uz sākumu

6. SORAINEN AICINA

2010. gada  15.  janvārī  Latvijas  Republikas  Satversmes  tiesa  pieņēma  lēmumu  lietā  par  NN  likuma  16. panta 10. punkta atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam. Lietu iniciēja SORAINEN Nodokļu prakses grupa.

Uzsāktā lieta tieši attiecas uz 2003. gadā veiktajiem NN likuma grozījumiem 16. panta 10. punktā, ar kuriem nodokļu maksātāju tiesības saņemt no valsts pārmaksātā PVN atmaksu tika ierobežotas, ieviešot trīs gadu prasību noilguma termiņu. Ņemot vērā to, ka minētā norma tika piemērota arī tām pārmaksām, kas izveidojās līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, tad faktiski izveidojās situācija, ka nodokļu maksātāji, kuri nepaguva iesniegt atmaksas pieteikumu periodā (proti, nedaudz vairāk kā trīs mēneši) starp vecās tiesību normas atcelšanu (kas neparedzēja nekādu termiņu pārmaksātā nodokļa atprasīšanai) līdz jaunās normas spēkā stāšanās brīdim (proti, ar kuru tika noteikts trīs gadu termiņš), automātiski zaudēja pārmaksātās nodokļu summas. Šādi situāciju redz un šādu politiku ieviesa VID.

Jautājums, kurš vēl jāizlemj  Satversmes  tiesai,  ir,  vai  pārmaksātajam  PVN,  kas  radās  pirms  NN likuma 16. panta 10. punkta ieviešanas, saglabājas neierobežotais pārmaksātā nodokļa atprasīšanas periods, jo NN likuma 16. panta 10. punkts nevar to mainīt, jo ir pretrunā ar Satversmes 1. un 105. pantu.

Tieši tādēļ, ka SORAINEN ir minētās lietas iniciators, mēs lūdzam atsaukties tos lasītājus, kuri ir saskārušies ar līdzīgām grūtībām atgūt PVN pārmaksas, kas radušās līdz augstāk minētās tiesību normas spēkā stāšanās brīdim. Mēs piedāvājam palīdzēt arī Jums!

Atgriezties uz sākumu

7. NODOKĻU JAUNUMU SEMINĀRU PIEDĀVĀJUMS

SORAINEN Nodokļu prakses grupas juristi piedāvā savu klientu uzņēmumu darbiniekiem organizēt specializētus seminārus par 2010. gada 1. janvāra nodokļu grozījumiem. Semināru tematika atkarīga no klientu intereses par konkrētu tēmu un uzņēmējdarbības specifikas, programma tiek izstrādāta īpaši klienta vajadzībām un konkrētā brīža aktualitātēm. Papildu informācijai vai semināru pieteikumiem lūdzam sazināties ar Jāni Taukaču pa e-pasu.