Jānis Taukačs Partneris janis.taukacs@sorainen.lv

Šajā Nodokļu Ziņu izlaidumā vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz 8. septembrī Ministru Kabinetā (MK) atbalstīto un mājas lapā publicēto PVN likuma grozījumu un anotācijas tekstiem, kuros no 1. oktobra paredzēts ieviest virkni būtisku izmaiņu PVN regulējumā. Projekts vēl jāakceptē Saeimā, lai tas gūtu likuma spēku, bet maz ticams, ka kas būtiski mainīsies, salīdzinājumā ar jau pieejamo tekstu. Tāpēc turpmāk izklāstīts sīkāk, kas konkrēti paredzēts projektā, lai Jūs jau laikus varētu sākt gatavoties pārmaiņām.

1. ILGI GAIDĪTĀS LABĀS PVN ZIŅAS

Pārsvarā projektā ir biznesam labas ziņas, kaut gan labo ziņu būtu vismaz divreiz vairāk, ja uz apstiprināšanu Saeimā būtu virzītas sākotnēji paredzētās sešas PVN Direktīvas t.s. izvēles normas triju vietā:

• saistīto apliekamo personu iespēja apvienoties PVN maksātāju grupā;
• tiesības samazināt budžetā maksājamo PVN par zaudētā parāda PVN;
• īpašo nodokļa režīmu (PVN atbrīvojumu) preču importa darījumos.

Turpmāk par katru no šiem jaunumiem sīkāk.

1.1. PVN grupa

PVN maksātāju grupa darbojas kā viena ar PVN apliekama persona, tādēļ tai nav jāatskaitās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darījumiem iekšzemē PVN grupas ietvaros (šāds darījums nav PVN objekts). Savukārt jebkuru grupas dalībnieka veikto iegādi vai piegādi uzskata par grupas iegādi vai piegādi. Tādēļ grupai būs viens PVN numurs un viena PVN deklarācija. PVN grupu īpaši jāreģistrē VID pēc brīvi izvēlēta galvenā uzņēmuma juridiskās adreses. Galvenais uzņēmums atbild par grupas saistībām pret valsti. Grupu izveido ar līgumu divas vai vairāk PVN apliekamās personas. Te vērtīga ir ārvalstu kolēģu pieredze par šāda līguma vēlamo saturu, kur PVN grupas pastāv jau ilgi.

PVN grupas ir izdevīgas ne vien tādēļ, lai atvieglotu PVN administrēšanu grupā. Grupa arī var būt svarīga, piemēram, ja koncerna ietvaros ir uzņēmumi, kam ir liels preču vai pakalpojumu eksporta apjoms un tādējādi uzkrājas no budžeta atprasāmais priekšnodoklis. Savukārt citam koncerna uzņēmumam, kas ar Latvijas tirgum paredzētām precēm vai pakalpojumiem strādā ar augstu pievienoto vērtību, rodas budžetā maksājamais PVN. Izveidojot PVN grupu, šie abi uzņēmumi norēķināsies ar valsti tikai par kopējo starpību, proti, eksportētājuzņēmumam uzlabosies naudas plūsma, jo vairs nevajadzēs kreditēt valsti.

Pastāv gan virkne citu kritēriju PVN grupas izveidošanai, no kuriem daži būtiskākie ir:

• PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendārajos mēnešos ir vismaz LVL 50 000;
• PVN grupas dalībnieki var būt tikai ar PVN apliekamās personas;
• maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots;
• apliekamā persona nevar būt dalībnieks vairākās PVN grupās;
• PVN grupas dalībnieki var būt:
  - kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā,
  - ārvalsts komersanta filiāle Latvijā ar nosacījumu, ka šis ārvalsts komersants ir koncerna sastāvā, kurā   ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki; u.c.

No praktiskā viedokļa būtiski ir pievērst uzmanību tam, ka PVN grupas dalībnieki turpina darījumos norādīt to individuālos PVN numurus. PVN grupas numurs nepieciešams vienīgi grupas PVN deklarācijas aizpildīšanai un PVN maksāšanai. Pārskatu par priekšnodokļa summām un par preču piegādēm ES tomēr jāsniedz par katru grupas dalībnieku atsevišķi.

Nav arī mazsvarīgi, ka PVN grupas dalībniekiem paredzēta solidāra atbildība. Tā ir spēkā pat trīs gadus pēc tam, kad grupa jau beigusi pastāvēt, tādēļ, kā nereti saka sportā – grupa ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms.

Viens no visrūpīgāk pārdomājamiem jautājumiem PVN grupas izveidošanas sakarā būs gadījumā, ja kāds no grupas dalībniekiem veic ar PVN neapliekamus vai daļēji apliekamus darījumus. Tad būs rūpīgi jākalkulē, vai atmaksājas veidot PVN grupu un vai atmaksāsies atsevišķas vai daļēji atsevišķas to preču un pakalpojumu, ko izmanto apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, uzskaites sistēmas izveidošana. Likums paredz arī iespēju rēķināt proporciju gan grupas līmenī, gan kā alternatīvu – katra dalībnieka līmenī, atbilstoši katra dalībnieka faktiskajai izmantošanas proporcijai. Tātad, rūpīgi jākalkulē izdevīgākais variants.

Tad PVN grupas līgumā būtu jāvienojas par PVN grupā izstrādāto un PVN grupas dalībnieku apstiprināto priekšnodokļa  uzskaites  un  atskaitīšanas  kārtību,  kā  arī  nekustamā  īpašuma un  pamatlīdzekļu  ar  vērtību  virs LVL 50 000 priekšnodokļa korekciju uzskaites turpināšanas kārtību.

1.2. Zaudētie parādi

Pie virknes nosacījumu (9) izpildes pēc 1. oktobra būs iespējams atgūt PVN no zaudētiem parādiem no nesaistītām personām, kuru vērtība vienam klientam ir mazāka par LVL 300, neskaitot PVN. Diemžēl to būs iespējams darīt tikai reizi gadā – nākamā gada marta deklarācijā. Toties labā ziņa ir, ka šīs normas attieksies jau uz parādiem, kas radušies no 2009. gada 1. janvāra.

Starp būtiskākajām prasībām jāpiemin, ka šī norma attiecas uz parādiem, kas nav vecāki par trīs gadiem (sākot no 01.01.2009.), bet piegādēm jābūt pārtrauktām vismaz pirms sešiem mēnešiem. Prasījumu nedrīkst cedēt, lai varētu piemērot šo atvieglojumu, un jāspēj pierādīt pasākumu veikšana parāda atgūšanai. Līdz attiecīgi nākamā gada (pēc PVN atgūšanas) 1. martam jāinformē parādnieks, ka attiecīgais parāds uzskatāms par zaudētu PVN izpratnē.

Summām virs LVL 300 arī ir iespējama PVN atgūšana, tikai tad papildus iepriekšējiem nosacījumiem nepieciešams arī tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

Jāpiebilst, ka valsts, protams, negatavojas nodarboties ar labdarību. Parādniekam ir jāatmaksā atskaitītais priekšnodoklis valsts budžetā uz VID paziņojuma pamata līdz katra nākamā gada 31. jūlijam. Protams, cits jautājums ir par to, ka ne velti šie ir zaudētie parādi – valstij ar atskaitītā PVN atgūšanu no parādnieka neklāsies viegli.

1.3. PVN atvieglojums importam

Pēdējā no šīm trijām „izvēles” normām īpaši iepriecinās loģistikas biznesā iesaistītos komersantus, jo paredzēta iespēja ar PVN apliekamām personām nemaksāt PVN preču importa no trešajām valstīm gadījumos. Šis noteikti ir pareizs solis Latvijas kā tranzīta valsts attīstīšanas virzienā, jo, palielinoties preču plūsmai caur Latviju, vismaz palielināsies Latvijā nomaksātā muitas nodokļa apmērs. Līdz šim pastāvošajā kārtībā komersantiem izdevīgāk bija neatmuitot preces Latvijā, bet gan ar iekšējo tranzītu nogādāt tās uz citu ES dalībvalsti un atmuitot preces tur, jo daudzās ES valstīs importa PVN jau sen var nemaksāt. Tādējādi muitas nodokli (25% no tā) saņēma cita ES dalībvalsts. Daudziem importētējiem līdz šim bija arī problēma, ka VID izmantoja formālus iemeslus, lai neatmaksātu atskaitāmo (fiziski samaksāto) PVN.

Šis atvieglojums paredz importa PVN samaksas atlikšanu līdz tā uzrādīšanai atbilstošajā PVN (mēneša) deklarācijā, ja ir saņemta VID atļauja. Tātad, saskaņā ar šo īpašo PVN režīmu, attiecīgā persona vairumā gadījumu norēķināsies ar budžetu par PVN ikmēneša deklarācijas rezultātu, nevis kādu konkrētu darījumu. Turklāt, gluži kā līdz šim par fiziski samaksāto importa PVN, arī šis atliktais importa PVN būs atskaitāms kā priekšnodoklis tai pašā PVN deklarācijā, tādējādi vispārējā gadījumā neradot importētājam PVN faktiskās samaksas pienākumu.

VID atļaujas saņemšanai likumprojekts neparedz kādas īpašas, neizpildāmas prasības. Uz atļaujas pamata drīkstēs piemērot šo īpašo importa PVN režīmu arī, ja importētājs tam izmanto, piemēram, muitas brokera pakalpojumus. Tāpat paredzēts, ka detalizētāka informācija par šīm atļaujām būs izklāstīta attiecīgajos MK noteikumos. Projektā paredzētas tiesības piemērot šo atvieglojumu arī personām bez VID atļaujas, importējot savus pamatlīdzekļus vērtībā no LVL 500 vai vairāk, ja tos nav paredzēts atsavināt turpmāko 12 mēnešu laikā.

Jāievēro arī, ka par importēto preču PVN nenorādīšanu attiecīgajā mēneša deklarācijā paredzēts samērā bargs sods – 10% no nenorādītās PVN summas. Te gan, manuprāt, likumdevējam būtu jādiferencē formāls pārkāpums no apzināta.

1.4. Citi būtiskākie jaunumi

• Pozitīvas pārmaiņas skārušas arī „parasto” PVN reģistrācijas kārtību. Pie reģistrācijas vairs neizsniegs reģistrācijas apliecību, bet gan pa pastu nosūtīs lēmumu, ja persona to vēlēsies. Tādējādi PVN reģistrācijas brīdis vairs nebūs apliecības izsniegšana, bet gan septītā diena pēc lēmuma publicēšanas VID mājas lapā vai nodošanas pastā, ja VID ir lūgts lēmumu nosūtīt. Noteikts arī, ka lēmums par izslēgšanu no PVN reģistra savukārt stājas spēkā septītā dienā pēc tā nodošanas pastā, bet lēmums par izslēgšanu reorganizācijas rezultātā – kad persona beidz pastāvēt.
• Projektā īpaši noteikts, ka nav jāapliek ar PVN procentus, ja atliek samaksu par precēm un pakalpojumiem.
• Notāriem būs jāpārreģistrējas no deklarētās dzīvesvietas uz prakses vietu.

2. JAUNĀS SORAINEN PUBLIKĀCIJAS

2.1. Nerezidenti – uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji Latvijā

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Sorainen mājas lapā ir publicēts Sorainen nodokļu prakses grupas vecākās juristes Diānas Kļuškinas raksts “Nerezidenti – uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji Latvijā”. Rakstā Diāna Kļuškina analizē darījumus ar ārvalstniekiem un pieļautās neprecizitātes, kā rezultātā Latvijas uzņēmumam ir jāmaksā papildus nodoklis, kuru, pareizi strukturizējot un noformējot atbilstošus dokumentus, nevajadzētu maksāt. Lai iepazītos ar pilnu raksta tekstu, klikšķiniet šeit.

2.2. Nodokļu reformas centieni uzskrējuši uz sēkļa

23. septembrī “The Baltic Times” tika publicēts raksts par nodokļu reformu Latvijā, tajā iekļauta arī intervija ar Jāni Taukaču and Ūvi Zosāru (Sorainen Latvijas biroja vecāko juristu nodokļu jautājumos). Lai lasītu raksta pilnu versiju (raksts publicēts angļu valodā), klikšķiniet šeit.

2.3. Kas notiek nodokļu politikā

Šī gada 26. augustā Jānis Taukačs pārstāvēja Sorainen un nodokļu prakses grupu vienā no Latvijā populārākajiem TV raidījumiem – “Kas notiek Latvijā?”. Raidījuma tēma – “Kas notiek nodokļu politikā?”. Lai noskatītos raidījumu, klikšķiniet šeit.

2.4. Sorainen Nodokļu prakses grupas juristi blogo

Sorainen Latvijas biroja nodokļu prakses grupas partneris Jānis Taukačs un vecākie juristi Edgars Koškins un Ūve Zosārs aktīvi blogo gan vietējos, gan ārzemju interneta medijos. Lai lasītu tādus pēdājā laika blogus, kā “Eiropas Kopienu Tiesa atļauj PVN atskaitīšanu holdinga sabiedrībām” (blogs angļu valodā) un “Ar ko Latvija labāka (sliktāka) par Kipru?”, lūdzu klikšķiniet šeit.

2.5. Sorainen Nodokļu prakses grupa portālā Twitter

Tagad iespējams sekot aktuālākajām nodokļu ziņām portālā Twitter latviešu un angļu valodās.