Apstiprināta VZD atbildība par nepareizu NĪN

Turpināšu ar beigām. 30.aprīlī Senāts pielika ne gluži vēl punktu, bet vienu nopietnu izsaukuma zīmi vienai daudzu gadu sarežģītai epopejai par nekustamā īpašuma nodokli dārgām un pavecām inženierbūvēm. Vēl, protams, jāpārkāpj pāri suņa astei – jāpagaida, kamēr apgabaltiesa piekritīs Senāta viedoklim.

Lieta saistīta ar infrastruktūras objektu nepareizu kadastrālo vērtību noteikšanu. Mūsu nodokļu komanda kopā ar nekustamā īpašuma komandu izbūrās cauri klienta objektu kadastrālās vērtības aprēķinu pat mums sarežģītajām formulām un konstatējām, ka klienta aizdomas ir pamatotas – kadastrālā vērtība 3x pārsniedz likumā pieļauto. Rezultātā – arī 3x lielāks nodoklis. Klients panāca korektas kadastrālās vērtības turpmākajiem nodokļa maksājumiem. Tomēr strīds izvērsās par iepriekšējo 3 gadu samaksāto nodokļu un nokavējuma naudas (procenti par to, ka nauda visu šo laiku bijusi pie pašvaldības) atmaksu. Viens rādīja uz otru – kurš tieši ir vainīgs, ka neizsekoja tiesību aktu izmaiņām (tur paredzētajām nolietojuma aprēķinu izmaiņām inženierbūvēm) – uzņēmums, VZD, pašvaldība?

Pašvaldības un VZD mēģināja norādīt uz uzņēmuma atbildību, jo likums paredz – ja mainās kadastra objektu raksturojošie dati, objekta tiesiskajam valdītājam ir pienākums vērsties VZD ar ierosinājumu par kadastra datu aktualizēšanu. Senāts nolēma, ka pieņemtā nolietojuma procenta izmaiņas var nebūt saistītas ar objekta faktiskām izmaiņām dabā vai ar objekta tiesiskā statusa izmaiņām, tāpēc uzņēmumam nav pienākuma ierosināt šādas izmaiņas kadastrā. Starp aprēķināto nolietojuma procentu un likumdevēja noteikto pieņemto nolietojuma procentu pastāv tiesiskas atšķirības.

Attiecībā uz to, kam ir pienākums šādu izmaiņu gadījumā uzsākt kadastra datu aktualizēšanas procesu, Senāts atzina, ka konstatējama likumu nepilnība, tomēr atzīstams par pamatotu uzņēmuma viedoklis, ka VZD, mainoties tiesību normā noteiktajam pieņēmumam par inženierbūves nolietojuma procentu, ir pienākums pašam reģistrēt izmaiņas Kadastra informācijas sistēmā un atbilstoši tām veikt objekta kadastrālās vērtības pārrēķinu. Ja apgabaltiesa vēlāk konstatēs, ka kadastrālā vērtība noteikta nepareizi (un tas jau ir iepriekš konstatēts), tas būtu pamats atcelt pārsūdzēto pašvaldības lēmumu, vienlaikus uzdodot VZD pārrēķināt iepriekš reģistrēto kadastrālo vērtību, kas izmantojama nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai par strīdus periodu.

VID zaudē lietu par PVN & starpniekiem

21.04.2020. Senāts atzina par nepamatotu apgabaltiesas spriedumu nu jau kārtējā lietā, kur VID uzbruka darījumu starpniekam. Šoreiz VID nepatika, ka starpnieks ir iesaistīts, lai apietu automašīnu dīleru pielīgtos tirdzniecības teritoriālos ierobežojumus. Tādēļ VID veica uzrēķinu, liedzot tiesības uz priekšnodokli starpnieka darījumos ar dīleri.

Senāts nosprieda, ka VID nav pierādījis nekādu nodokļu priekšrocību no šāda starpnieka iesaistīšanās darījumu ķēdē, tādēļ nav pamata arī VID uzrēķinam. Senāts uzsvēra, ka liegums atskaitīt priekšnodokli nevar kalpot kā līdzeklis, ar kuru nodrošināt, ka ar PVN apliekamās personas ievēro savas privāttiesiskās saistības, vai kā sods par privāttiesisku saistību pārkāpumiem. Senāts jau laikam ir mazliet noguris no VID lietām pret starpniekiem, tādēļ tas ir īpaši vēlreiz norādījis, ka starpniecība ir normāls saimnieciskās darbības veids un pats par sevi nevar būt sodāms. Skumji, ka apgabaltiesa ir ‘pavilkusies’ uz šādu VID domu gājienu.