Ko darīt, lai apdrošinātājs samaksātu? Praktiski padomi apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai

2.04.2010

Eva Berlaus
Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte
Tālr. +371 67 365 014
sūtīt e-pastu

Ģirts Rūda
Partneris, zvērināts advokāts
Tālr. +371 67 365 006
sūtīt e-pastu

Santa Rubīna
Zvērināta advokāte
Tālr. +371 67 365 000
sūtīt e-pastu

Laiku pa laikam laikrakstos var lasīt ziņas par kārtējo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku, plūdu nodarīto kaitējumu un citām nelaimēm. Vai Jūsu uzņēmums ir pasargāts no šādas nelaimes? Daži atviegloti noteiks: „Nav pamata satraukties, jo īpašums ir apdrošināts." Tomēr, vai tas ir tik vienkārši? Kāds ir teicis: „Apdrošināšana ir bizness, kurā klientam tiek pārdots „zils gaiss"." Savā ziņā tā ir taisnība, jo brīdī, kad tiek noslēgts apdrošināšanas līgums, klientam tiek izsniegta papīra lapa, uz kuras ir fiksēts apdrošinātāja solījums. Šī papīra lapa nav salīdzināma, piemēram, ar jaunu ēku, kas uzcelta nodegušās vietā. Tomēr šī papīra lapa ir tas, kas dod klientam tiesības prasīt jaunas ēkas uzcelšanu. Visbūtiskākais jautājums – kas jādara, lai šis solījums pārvēstos jaunā ēkā?

Vispirms – telefona numuru saglabāšana

Jāsāk, protams, ar rūpīgu apdrošināšanas līguma noteikumu izpēti un to pārzināšanu, jo, būsim atklāti, tikai retais tos vispār izlasa. Tomēr reizēm lietderīgāka ir apdrošināšanas aģenta vai brokera telefona numura saglabāšana savā mobilajā telefonā, jo viņš, visticamāk, zinās polises noteikumus un spēs nekavējoties sniegt ieteikumus, kā rīkoties pēc nelaimes iestāšanās. Taču nevar pilnībā paļauties uz jebkuru viņa padomu un pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar apdrošinātāju, kā arī rūpīgi jāizpēta polises noteikumi.

Informēšana par izmaiņām līguma darbības laikā

Maldīgs ir priekšstats, ka līdz ar līguma parakstīšanu un apdrošināšanas prēmijas samaksu klients var doties mājās un atgriezties pie apdrošinātāja tikai tad, kad ir pienācis laiks veikt kārtējo maksājumu. Viss nav tik vienkārši. Viens no būtiskākajiem klienta pienākumiem ir apdrošinātāja informēšana par izmaiņām sākotnēji sniegtajā informācijā. Šī pienākuma neievērošanas sekas var būt par pamatu atlīdzības apmēra samazināšanai vai pat atteikumam izmaksāt atlīdzību.

Ja līguma noslēgšanas brīdī ēkā tiek veikta saimnieciskā darbība un tā tiek apsargāta 24 stundas diennaktī, bet ekonomiskās krīzes dēļ ražotne tiek slēgta un iekārtas pārvietotas citur, atstājot tukšas un neapsargātas telpas, tad par šādām izmaiņām rakstveidā jāinformē apdrošinātājs. Lai gan tādēļ apdrošinātājs var lūgt veikt papildu drošības pasākumus vai arī palielināt apdrošināšanas prēmijas apmēru, tomēr tas nodrošinātu to, ka apdrošinātājs vēlāk nevarēs atteikties izmaksāt atlīdzību tādēļ, ka netika informēts par izmaiņām sākotnēji sniegtajā informācijā.

Ieteicams apdrošinātāju informēt arī par izmaiņām apdrošinātās mantas sarakstā, ja tāds apdrošināšanas polisei sākotnēji pievienots, piemēram, ražošanā izmantojamās iekārtas aizstāšanas gadījumā.

Veikaliem, kuru biznesam ir sezonāls raksturs, apdrošinot noliktavā esošās preces, ir ieteicams patstāvīgi pārliecināties, ka preču vērtība atbilst apdrošinājuma summai. Ja līgums ir noslēgts ziemā, kad noliktavā ir mazāk preču, bet apdrošināšanas gadījums notiek vasarā, kad preču vērtība pārsniedz apdrošinājuma summu, tad apdrošinātājs var piemērot noteikumus par zemapdrošināšanu un atlīdzināt tikai daļu no zaudējumiem.

Ja palielinās apdrošinātā riska iestāšanās iespēja, apdrošinātājs ir jāinformē rakstveidā un jāsaglabā pierādījumi par attiecīgā paziņojuma piegādi apdrošinātājam. Tikai 30 dienu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas apdrošinātājs var piedāvāt klientam izdarīt grozījumus apdrošināšanas līgumā.

Zaudējumu apmēra samazināšana

Ikvienam klientam ir skaidrs, ka ugunsgrēka gadījumā ir nekavējoties jāizsauc ugunsdzēsēji un zādzības gadījumā – policija. Tomēr tikai retais ir informēts par klienta pienākumu spert visus soļus, lai samazinātu zaudējumu apmēru. Lai gan tas var likties pašsaprotami, tomēr praksē bieži vien klienti šo pienākumu līdz galam neizprot. Piemēram, gadījumos, kad ēkā ir noticis ugunsgrēks, apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir jādara viss, lai novērstu vēl lielāku zaudējumu rašanos, piemēram, jārūpējas par ēkas apsardzi, t.sk., arī durvju aizslēgšanu, vai jāuzliek pagaidu jumts, lai lietus nenodarītu vēl lielāku kaitējumu. Šī pienākuma neievērošanas rezultātā apdrošinātājs, visdrīzāk, atteiksies atlīdzināt to kaitējumu, kuru klients varēja novērst.

Arī remonta darbus nevajag uzsākt pirms apdrošinātāja pārstāvji ir iepazinušies ar ēkas stāvokli, jo šādu darbu uzsākšana un pabeigšana liegs apdrošinātājam pārliecināties, ka apdrošināšanas gadījums patiesi ir iestājies.

Informācijas sniegšana un sadarbība ar apdrošinātāju

Klientam ir pienākums sniegt informāciju par apdrošinātā riska iestāšanos un zaudējumu apmēru. Lai gan pēc nelaimes visi vēlas, lai viņu pieļautās kļūdas tiktu atzītas par mazsvarīgām un nenozīmīgām, tomēr nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšana var būt par pamatu atteikumam izmaksāt atlīdzību. To apstiprina arī tiesu prakse.

Klienta sadarbība ar apdrošinātāju ir būtiska ātram un efektīvam lietas atrisinājumam. Ne vienmēr klienti šo pavisam vienkāršo noteikumu izprot un ievēro. Praksē ir bijuši gadījumi, kad apdrošinātājam nākas atteikt atlīdzības izmaksu, jo apdrošinātāja pārstāvji netiek ielaisti ēkā, lai pārliecinātos par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Sākums Publikācijas Juridiskie blogi


Meklēt juridisko blogu arhīvā