Interesanti fakti par M&A praksi Baltijas valstīs

11.11.2009

Eva Berlaus
Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte
Tālr. +371 67 365 014
sūtīt e-pastu

Pavisam nesen ir pabeigts apjomīgs pētījums par tipiskākajiem nosacījumiem M&A (uzņēmumu apvienošanās un iegāde) darījumos, kas veikti Baltijas valstīs 2007.-2008. gadā. Pētījumu veica Sorainen Igaunijas biroja partneris Toomas Prangli, datus pētījumam iesniedza lielākie Baltijas advokātu biroji.

Pavisam kopā, ievērojot stingru konfidencialitāti, tika apkopoti dati par 58 darījumiem (no tiem pabeigti 73%), kuros mērķa sabiedrība darbojusies vismaz vienā no Baltijas valstīm, kas mūsu tirgum ir ļoti labs rādītājs (salīdzinājumam var minēt, ka līdzīgā pētījumā par kontinentālo Eiropu 2008. gadā tika iekļauti 73 darījumu dati). Šis ir pirmais tāda apjoma pētījums par M&A praksi Baltijas valstīs tādēļ, lai gan kā visiem pētījumiem arī šim ir savi trūkumi, pētījuma rezultāti varētu būt interesanti visiem, kas saistīti ar minēto jomu. Zemāk aprakstīti daži no interesantākajiem pētījuma secinājumiem.

Tipiskākais – stratēģisks pircējs no Eiropas

Lielākajā daļā (74%) izpētīto darījumu pircējs bija stratēģisks un (23%) no Eiropas Ekonomiskajā Zonā ietilpstošas valsts (izņemot Baltiju, Skandināviju un Vāciju). Nākošie aktīvākie pircēji – no Lietuvas (16%), Vācijas (12%) un valstīm ārpus Eiropas Ekonomiskās Zonas (10%). Privātie investīciju fondi kā pircēji tika minēti tikai 21% darījumu.

Darījumu summa – līdz 25 miljoniem eiro

Baltijas valstīm tipiskākā M&A darījumu summa ir no 5-25 miljoniem eiro (44%). Pēc tam seko darījumi no 1-5 miljoniem eiro (22%) un līdz 1 miljonam eiro (14%). Tikai 7% darījumu darījuma summa bijusi no 25-50 miljoniem eiro. Mazāk par pusi, 44% darījumu pircējam paredzētas tiesības vienpusēji izbeigt līgumu pirms noslēguma būtisku negatīvu izmaiņu dēļ (biznesa prognožu pasliktināšanās, pārdevēja nespēja izpildīt līguma nosacījumus un citas).

Darījuma process, līguma forma, piemērojamais likums

Darījumi lielākoties (81%) notikuši vienkāršu divpusēju sarunu ceļā un tikai 14% darījumu organizēts izsoles process. Absolūtā vairākumā darījumu līgumi tikuši parakstīti tikai angļu valodā (74%) un par līgumiem piemērojamajiem noteikti kādas no Baltijas valsts vietējiem likumiem (87%). Līgumu pirmos projektus lielākoties gatavojusi pircēja puse (64%).

Norēķinu veids

Cena par daļām vai akcijām (tikai 7% gadījumu darījuma priekšmets bijuši aktīvi) parasti tikusi maksāta naudā (95%) un tikai pavisam nedaudzos gadījumos norēķiniem izmantota nauda un papildus cita uzņēmuma daļa vai akcijas. Visa pirkuma cena tikusi samaksāta jau darījuma noslēgumā tikai 28% darījumu, parasti puses ir vienojušās par atlikto maksājumu (50%), retāk – par atlikto maksājumu un daļu no cenas, kas atkarīga no uzņēmuma turpmākās peļņas (7%) un citiem mehānismiem. Mazliet pārsteidzoši, ka 46% gadījumos pirkuma cena nav tikusi pārskatīta atkarībā no uzņēmuma finanšu rādītājiem darījuma noslēguma brīdī un tikai 34% darījumu norēķiniem izmantots darījumu konts (un arī tad tikai 65% no šiem darījumiem ar darījuma konta palīdzību veikta visas pirkuma cenas samaksa).

Garantijas un apliecinājumi, atbildība

Garantijas un apliecinājumus pircējiem parasti snieguši ne tikai pārdevēji, bet arī mērķa sabiedrības (65%). Lielākajā daļā darījumu (65%) atbildība par garantiju un apliecinājumu pareizību ir bijusi ierobežota laikā, parasti – 12 līdz 18 mēneši no darījuma noslēguma dienas. Pircēja atbildība parasti tikusi noteikta pirkuma cenas apmērā (39%) vai arī apmērā no 75%-99% no pirkuma cenas (23%) un parasti (izņemot atliktos maksājumus) pircēja atbildība nav tikusi nodrošināta. Bankas garantija izmantota tikai 9% no pētījumā apskatītajiem darījumiem. 

Sākums Publikācijas Juridiskie blogi


Meklēt juridisko blogu arhīvā