Kad komercķīlas nepilda savu funkciju

Ģirts Rūda
Partneris, zvērināts advokāts
Tālr. +371 67 365 006
sūtīt e-pastu

Pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos, kad strīdu skaits pieaug teju vai kosmiskā ātrumā, izgaismojas trūkumi juridiskiem instrumentiem, kuri iepriekš tika uzskatīti par ļoti drošiem. Viens no piemēriem – komercķīla uz kapitāla daļām vai slēgtas akciju sabiedrības akcijām. Vēl nesen šis komercķīlas veids darījumos tika izmantots aizvien biežāk, lai nodrošinātu aizdotās naudas atdošanu vai citu parādsaistību izpildi. Tomēr tas var radīt pietiekoši daudz problēmu, un komercķīlas ņēmēja pārliecība, ka viņš ir labi aizsargāts, jo saskaņā ar Maksātnespējas likumu ar komercķīlu nodrošinātie prasījumi nostājas kreditoru prasījumu priekšgalā, var ātri izplēnēt.

Kā piespiest reģistrēt jaunos īpašniekus?

Pat ja viss ir kārtībā ar komercķīlu, tad saskaņā ar Komerclikumu sabiedrības valde ir tā, kas kārto sabiedrības dalībnieku vai slēgtās akciju sabiedrības reģistru, kur tiek reģistrētas dalībnieka vai akcionāra īpašuma tiesības. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs pilda tikai reģistratora funkcijas, bet īpašuma tiesības uz kapitāla daļām apliecina tieši sabiedrības valdes parakstīts dalībnieku vai slēgtās akciju sabiedrības reģistrs. Ja sabiedrībā nav nomainīti valdes locekļi, un tie sadarbojas ar iepriekšējo īpašnieku, tad likumā un praksē nav viegla un ātra mehānisma, kā piespiest viņus parakstīt jauno dalībnieku vai akcionāru reģistru. Tā vietā kreditors var palikt viens pats, cīnoties ar «nepaklausīgu» valdi.

Kurš aizsargās ārvalstniekus?

Vissāpīgākā situācija ir attiecībā uz komercķīlām, kurās puses ir ārvalstu komersanti. Šādu komercķīlu reģistrācija vai dzēšana pēc būtības netiek kontrolēta. Komercķīlu likums nosaka, ka komercķīlas reģistrācijas vai dzēšanas pieteikumam ir jābūt apliecinātam notariāli, taču likums nepasaka, vai šādam apliecinājumam ir jābūt notariālā akta veidā, vai pietiek tikai ar to, ka notārs pārbauda tikai parakstītāja identitāti un nevis pilnvarojuma apjomu. Praksē bieži ir satopami notāri, kas apliecina tikai pašu parakstu, bet pilnvara, kas apliecinātu tiesības parakstīt pieteikumu, netiek pārbaudīta un komercķīlu reģistrā netiek iesniegta. Šādi rodas situācijas, kad ārvalstu komersantiem pilnvarojumu neviens nepārbauda. Vēl vairāk – komercķīlu, kurā ārvalstu komersants ir ķīlas ņēmējs, var nodzēst praktiski jebkura persona.

Vajadzīga rūpīga izpēte

Pirms ķīlas darījuma sagatavošanas nepieciešama rūpīga esošās situācijas izpēte, jo var izrādīties, ka piedāvātās daļas vai akcijas jau ir ieķīlātas. Ķīlas ņēmējam ir jāatceras, ka daļas un slēgtās emisijas akcijas var ieķīlāt ne tikai kā reģistrācijai pakļautu lietu, bet arī kā daļu no ieķīlātāja mantas kā lietu kopības. Respektīvi, ja ķīlas īpašnieks būs ieķīlājis visu savu mantu, tad tajā ietilpst arī tam piederošās kapitāla daļas vai akcijas.

Kontroles trūkums

Diemžēl neviens nekontrolē, vai ķīlas devējs ir saņēmis ķīlas ņēmēja piekrišanu pārdod komercķīlas priekšmetu, līdzīgi kā tas pastāv attiecībā uz vairumu nekustamā īpašuma ķīlu. Līdz ar to var rasties situācija, kad ķīlas ņēmējs vēlas realizēt savu komercķīlu, taču izrādās, ka sabiedrība vai faktiski tās daļas jau ir trīs reizes pārdotas, bet ķīlas devējs par to neko nav zinājis. Uzņēmumu reģistram nav pienākums pārbaudīt vai daļu vai akciju pārdevējam ir komercķīlas devēja piekrišana daļu vai akciju pārdošanai un Uzņēmumu reģistram arī nav tiesību šādu darījumu nereģistrēt.

Vajadzīgi uzlabojumi

Iespējams, ka katrai no augstāk minētajai situācijai var atrast arī savu izskaidrojumu vai pretargumentu. Tā, piemēram, valsts institūcijas var apgalvot, ka tās nevar izkontrolēt, vai ārvalstu komersanta pilnvara ir spēkā vai nav. Tāpat likums neuzliek par pienākumu pieprasīt Uzņēmumu reģistram ķīlas ņēmēja piekrišanu komercķīlas priekšmeta pārdošanai, un, lai šo praksi grozītu, ir jāgroza likums. Tomēr uzskatu, ka augstāk minētie trūkumi ir pietiekoši būtiski, lai secinātu, ka esošais regulējums pilnveidojams pirms esam nonākuši ilgstošos un nevajadzīgos tiesu procesos.