Cik ilgi vēl dzīvosim ilūzijās jeb pirmie soļi reorganizāciju (TAP) pasaulē

Ģirts Rūda
Partneris, zvērināts advokāts
Tālr. +371 67 365 006
sūtīt e-pastu

Mēs visi dzīves laikā iemācāmies daudzas jaunas iemaņas, piemēram, kā mazi bērni mācījāmies staigāt un, sperot savus pirmos soļus, bieži vien kritām. Līdzīgs process pašreiz ir vērojams arī Latvijas ekonomikā, kur kopš pagājušā gada sākuma 17 komersanti ir mēģinājuši ierosināt savus tiesiskās aizsardzības procesus (vietas ekonomijas dēļ turpmāk lietots saīsinājums „TAP").

Diemžēl tikai 4 gadījumos TAP ir īstenots. Šie procesi parāda, ka TAP gadījumā Latvijā vēl pašlaik jārunā par zīdaiņa (tas ir, parādnieku) bezcerīgu krišanu pēc pāris soļu veikšanas, pretēji vecāku (lasi – valsts, komersantu un kreditoru) ilūzijām, ka atvase tūlīt dejos baletu vai vismaz sāks skriet.

Cēlā pamatideja

Šī procesa mērķis ir skaists un cēls – atjaunot maksātspēju īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušai sabiedrībai. Lai to izdarītu, uz laiku tiek atlikti parādnieka saistību izpildes termiņi vai arī samazināts kreditoriem veicamo maksājumu apjoms. TAP uzsāk pats parādnieks (tā vadība) pirms maksātnespējas procesa, pretēji komersanta restrukturizācijai maksātnespējas procesa laikā, kas iespējama administratora vadībā un sastāv no izlīguma vai sanācijas. 

Pirmie neveiklie soļi

Nav jābrīnās, ka pirmie TAP Latvijā ir centušies izmantot nekustamā īpašuma jomā strādājošie attīstītāji vai būvnieki. Komersantu pirmie soļi, cenšoties izstrādāt TAP plānus un pārliecināt kreditorus, ir sperti, un tie ļauj izdarīt pirmos skumjos secinājumus par TAP trūkumiem. Lai gan likumā salīdzinoši detalizēti norādītas obligātās TAP plāna sastāvdaļas, sākot ar kreditoru prasījumu uzskaiti un beidzot ar pasākumiem, kuri atjaunos parādnieka maksātspēju, tomēr līdzšinējos TAP plānos to visu neatrast. Līdz šim izstrādātie TAP plāni ir ļoti īsi, tajos trūkst sabiedrības darbības detalizētas ekonomiskās un finanšu analīzes, un tie ļoti vispārīgi pārstāsta likuma prasības. Ja atceraties 90-jos gados tapušos pirmos telpu nomas līgumus uz pāris lapām un esat redzējuši pēdējos prakses piemērus ar labāko Rīgas lielveikalu vai biroja telpu nomas līgumiem vismaz uz pārdesmit lapām, tad pirmajam priekšstatam par esošo plānu līmeni vajadzētu rasties. Attiecīgi iespējas, ka vēlāk komersants spēs savākt 2/3 nenodrošināto kreditoru atbalstu un ka nodrošinātie kreditori un tiesa būs labvēlīgi noskaņoti pret formāli sagatavoto TAP plānu, ir minimālas.

Kā ilūziju pārvērst par realitāti?

Pirmkārt, pirms TAP ierosināšanas sabiedrības dalībniekiem un vadībai būtu jāizvērtē sabiedrības izdzīvošanas iespējas ne tikai no savu vēlmju, bet arī no faktisko iespēju viedokļa. Šajā analīzē ir jāizvērtē ne tikai aktīvu un prasību attiecība, bet arī jāņem vērā citi faktori, piemēram, vai un kad nodrošinātais kreditors (parasti banka) var nekavējoties pieprasīt saņemtā kredīta atmaksu un ko darīt, ja tas tiek veikts. Šādos gadījumos pastāv iespēja, ka sabiedrībai ir nevis īslaicīgas finansiālas grūtības, bet gan varbūtība, ka sabiedrība ir vai tuvākajā laikā kļūs maksātnespējīga. Līdz ar to visām pusēm būtu jāuzdod sev jautājums par to, vai šādai sabiedrībai vispār var tikt piemērots TAP.

Otrkārt, sabiedrībai ir jāizstrādā detalizēts finansiāli un juridiski pamatots TAP plāns. Līdz šim ir nācies redzēt TAP plānus, kuru garums vidēji svārstās no 4 līdz 12 lapām, kurus neraksturo augsta detalizētības pakāpe, salīdzinot ar Igauniju, kur viens no pirmajiem restrukturizācijas plāniem ir uz 36 lapām. Protams, TAP plāna kvalitāte nav vērtējama pēc lappušu skaita, bet gan pēc tajā izteiktā ekonomiskā pamatojuma. Kreditors, izvērtējot TAP plāna atbalstīšanu, būs daudz labvēlīgāk noskaņots, ja sabiedrība būs norādījusi pamatkapitāla palielināšanā izmantojamo naudas līdzekļu avotu un termiņu, kādā tie tiktu iekļauti pamatkapitālā, nevis vienkārši izteikusi apgalvojumu, ka sabiedrība apsver iespēju palielināt pamatkapitālu. Līdz ar to TAP plāni, kuros parādnieki līdz šim ir solījuši tādas nekonkrētas darbības kā „izskatīt iespēju, ... veikt pārrunas, ... plāno iesniegt lūgumu VID", tiesā tiks noraidīti ļoti ātri.

Treškārt, sabiedrības vadībai un dalībniekiem ir jābūt gataviem aktīvi piedalīties TAP procesā, jo īpaši kreditoru un tiesas pārliecināšanā par TAP plāna īstenojamību un ekonomisko pamatotību.

Jaunās vēsmas vai jaunas rozā brilles?

Ņemot vērā nelielo veiksmīgo procesu skaitu un praksē atklātās problēmas, Saeimā tiek izskatīti Maksātnespējas likuma grozījumi, kuru mērķis ir padarīt TAP vienkāršāk īstenojamu. Saskaņā ar šiem grozījumiem TAP plānu būtu jāatbalsta nenodrošinātajiem kreditoriem, kas pārstāv tikai 1/2 no iestājušos prasījumu summas, nevis 2/3 kā tas ir pašreiz. Likuma grozījumi paredz arī TAP maksimālā termiņa pagarināšanu no 1 līdz 2 gadiem.

Tomēr šaubos, ka pāris likuma pantu grozījumi strauji spēs uzlabot TAP praksi. Interesanti, ka kāds Londonas jurists, runājot par restrukturizāciju Anglijā, ir norādījis, ka, uzsākot šādu procesu, ir pozitīvi jāatbild uz trim jautājumiem. Pirmais – „vai te pastāv reāls pamata bizness, ko var izglābt?". Numur divi – „vai ir pareizā vadība? Ja nav, vai esošie ir gatavi doties prom?". Visbeidzot pēdējais jautājums – „vai plāns norāda, ka parādnieks varēs izdzīvot tuvākos sešus mēnešus?".

Ja arī turpmāk Latvijā par TAP domāsim tad, kad vairs neko jau nevarēs izglābt, ka TAP plāns ir domāts parādu nesamaksāšanai vai gaidīsim atveseļošanās brīnumus no 4 lappušu dokumentiem un esošās parādnieka vadības un īpašniekiem, tad baidos, ka pirmos veiksmīgos TAP soļus (lasi – procesus) vēl ilgi neredzēsim. Vai varbūt tāda patiesībā ir visu vēlme?