Vai zināt, kādu mūziku klausās Jūsu darbinieks?

Agris Repšs
Partneris, zvērināts advokāts
Tālr. +371 67 365 010
sūtīt e-pastu

Jūs kā darba devējs varētu vienaldzīgi paraustīt plecus: kādēļ gan man jāzina, ko klausās mans darbinieks – latviešu vecos, labos gabalus vai smago metālu? Protams, ciktāl šāda informācija skar Jūsu darbinieka privāto dzīvi un muzikālo gaumi, Jums par to nav daļas. Taču Jums jāzina, kādā veidā iegūtu mūziku Jūsu darbinieks klausās no darba datora. Jo, ja šī mūzika būs nelegāli iegūta, ciest nāksies arī Jums kā datora īpašniekam.

Pēdējā laikā esam dzirdējuši par vairākiem uzņēmumiem, ko nelūgti apciemojuši Ekonomikas policijas darbinieki. Viens no Ekonomikas policijas uzdevumiem ir atklāt un izmeklēt nodarījumus, kas saistīti ar  autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem. Šīs nodaļas policisti veic regulāras pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma, gada laikā pārbaudot ap 25%  Latvijas uzņēmumu. Līdz šim Ekonomikas policija galvenokārt raudzījās, lai uzņēmumā netiktu lietotas nelegālas datorprogrammas. Attiecībā uz šo pārkāpumu veiktas daudzas biznesa vides informēšanas kampaņas un, jādomā, katrs nopietns uzņēmējs ir pārliecinājies, ka uzņēmumā lietotās datorprogrammas ir legālas. Taču šobrīd šķiet, ka Ekonomikas policijas vanaga acs pievēršas ne tikai datorprogrammām, bet arī uzņēmuma datoros atrodamajiem mūzikas failiem. Vairākiem mūsu klientiem nācies bezspēcīgi noraudzīties, kā Ekonomikas policija aiznes līdzi uzņēmuma datora cieto disku vai pat visu datoru tikai tāpēc, ka uz tā atrodams kāds apšaubāmas izcelsmes mūzikas fails. Lai gan darba devējs pat varētu nebūt informēts par darbinieka aktivitātēm nelegālās mūzikas failu apmaiņas programmās, tomēr, ja šādā ceļā iegūtās mūzikas fails noglabāts uz darba devēja datora, tad dators var tikt uzskatīts par noziedzīgā nodarījuma rīku un izņemts kā lietiskais pierādījums. Parasti pastāv iespēja gan datoru, gan uz tā legāli esošo informāciju atgūt, taču tas var prasīt laiku un pūles. Darbiniekam par šīm darbībām var tikt piemērota administratīvā vai pat kriminālā atbildība, un nevar arī izslēgt darba devēja administratīvo atbildību par nelegāli iegūto mūziku.

Tātad, ko darīt? Vispirms jāsaprot, ka datorā drīkst atrasties tikai legāli iegādāta mūzika, kas pārsvarā gadījumu būs divu veidu:

- Interneta vidē legāli iegādāti mūzikas faili, piemēram, latviešu mūzika, kas lejupielādēta no portāla doremi.lv, u.c. Mūzikas izcelsmei šādā gadījumā būtu jābūt konstatējamai no faila parametriem.

- Īpašumā legāli esoša kompakdiska vai DVD diska viena rezerves kopija personiskai lietošanai. Datora lietotājam jāspēj pierādīt, ka viņš ir oriģinālā diska īpašnieks un ka izgatavota tikai viena kopija. Praksē būtu jābūt pietiekami, ka lietotājs uzrāda dabā reāli eksistējošu kompaktdisku ar attiecīgo mūziku. Šeit gan ir nianse, ka pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par tukšajiem materiālo datu nesējiem neparedz atlīdzību par pārdotajiem cietajiem diskiem, tāpēc kareivīgi autortiesību aizstāvji uzstāj, ka legāli iegādātu mūziku nedrīkst uzglabāt pat uz cietā diska, bet rezerves kopiju izgatavot, tikai iekopējot mūziku, piemēram, no oriģinālā kompaktdiska rezerves kompaktdiskā. Manuprāt, šāda izpratne ir pārspīlēta, jo Autortiesību likums tomēr atļauj reproducēt, arī ciparu formātā, tiesiski iegūtus darbus vienā kopijā personiskai lietošanai bez komerciāla nolūka, konkrēti neminot datu nesējus, kuros šāds darbs tiek reproducēts. Tas jau tālāk ir valsts pienākums izpildīt likuma prasību (ieviešot attiecīgu mehānismu), ka autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība). Presē izskanējušas ziņas, ka attiecīgi grozījumi noteikumos par tukšajiem materiālo datu nesējiem tiekot apsvērti. Līdz tam, cerams, ka Ekonomikas policija piemēros saprātīgu attieksmi pret šādām legāli iegūtas mūzikas rezerves kopijām.

Viss minētais attiecas arī uz filmu un citiem audio vai audiovizuāla satura failiem.

Tālāk, Jums kā darba devējam vajadzētu būt drošam par sekojošo:

- Uzņēmumā ir efektīva kārtība, lai nodrošinātu, ka uz darba datoriem nav nelegāla mūzika vai filmas. Tas var būt vai nu vispārīgs aizliegums darbiniekiem glabāt uz darba datora privātus mūzikas vai filmu failus (pastāv taču iespēja klausīties mūziku no sava privātā MP3 atskaņotāja!) vai konkrētas vadlīnijas, kādu mūziku glabāt drīkst.

- Katrs darbinieks ir parakstījies (vai nu parakstot darba līgumu vai apliecinot iepazīšanos ar darba kārtības noteikumiem), ka ir informēts par uzņēmumā esošo kārtību par mūzikas failu glabāšanu datorā.

- Regulāri (vismaz reizi gadā) tiek veikts darbinieku datoru IT audits, lai pārliecinātos, ka datoros neatrodas nelegāli iegūti vai apšaubāmas izcelsmes faili.

Minētais var izklausīties bargi, taču barga var būt arī Ekonomikas policija un citas tiesībsargājošās iestādes. Lai gan rit aktīvas diskusijas, cik pamatota un taisnīga ir pašreiz spēkā esošā autortiesību aizsardzības sistēma, tomēr, kamēr tā ir spēkā, uzņēmuma interesēs būtu censties to ievērot.