Brīvprātīgais un „brīvprātīgais” darbs

29.12.2010

Eva Berlaus
Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte
Tālr. +371 67 365 014
sūtīt e-pastu

Andis Burkevics
Zvērināts advokāts
Tālr. +371 67 365 007
sūtīt e-pastu

Pirms kāda laika plašsaziņas līdzekļos varēja iepazīties ar informāciju, ka Valsts darba inspekcija (VDI) piemērojusi LVL 4 000 latu naudas sodu kāda populāra mūzikas festivāla rīkotājiem – SIA un biedrībai – par vairāk kā pusotra simta personu nereģistrētu nodarbināšanu. Festivāla rīkotāju un VDI domas atšķiras jautājumā par to, vai šo personu darbs varētu tikt uzskatīts par brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgos piesaistījusi biedrība, kas brīvprātīgo darbu tā kā izmantot varētu, bet šīs personas esot izrīkojusi un no šī darba labumu guvusi SIA.

Šis atgadījums atkal ir aktualizējis jautājumu, kur beidzas brīvprātīga izpalīdzēšana un sākas „brīvprātīgais” darbs, kura mērķis ir izvairīties no darba samaksas un nodokļu maksāšanas, un kā tas viss valsts līmenī tiek regulēts.

Pašlaik spēkā esošie likumi runā tikai par brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos (Biedrību un nodibinājumu likums) un jauniešu brīvprātīgo darbu, kuru arī var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldības iestādes (Jaunatnes likums). Līguma slēgšana par brīvprātīgā darba veikšanu nav obligāta.

Brīvprātīgo darbs Biedrību un nodibinājumu likumā definēts kā bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Savukārt jauniešu (t.i., personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem) brīvprātīgajam darbam jābūt orientētam uz sabiedriskā labuma darbību, tam jāveicina jauniešu zināšanu, prasmju un visādu citādu labu lietu attīstību.

Tātad, piemēram, neviens komersants brīvprātīgos (vienalga jauniešus vai kādus citus) nodarbināt vispār nevar. Ja VDI kādā SIA atklās šādus brīvprātīgā darba veicējus, šīs personas neatkarīgi no mērķa, kādam viņu darbs kalpo, un neatkarīgi no SIA un pašu brīvprātīgā darba veicēju iebildumiem, varētu tikt uzskatītas par darbiniekiem, kuru vienīgā atšķirība no citiem ir tā, ka ar viņiem nav noslēgts rakstveida darba līgums. Droši vien varētu piemērot arī naudas sodu par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu un kur nu vēl sankcijas par nenomaksātajiem nodokļiem.

Arī valsts un pašvaldības iestādes saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu nedrīkstētu nodarbināt tādus brīvprātīgos, kas nav jaunieši.

Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Civillikumā (pašlaik grūti prognozēt, kad tos varētu pieņemt Saeima), ar kuriem plānots papildināt nodaļu „Prasījumi no darba attiecībām” ar jaunu apakšnodaļu „Līgums par brīvprātīgā darbu”. Likumprojekts paredz, ka ar brīvprātīgā darba līgumu brīvprātīgais uzņemas bez atlīdzības veikt brīvprātīgā darba organizētāja, kuram nav peļņas gūšanas nolūka, uzdevumus, kuri atbilst brīvprātīgā darba nolikumā, statūtos vai Satversmē noteiktajam mērķim, neaizstāj algotu darbu un ir vērsti uz sabiedriskā labuma darbību.

Tomēr arī šie grozījumi var nedot tiesības komersantam izmantot brīvprātīgo darbu, piemēram, lai sarīkotu labdarības pasākumu vai organizētu pasākumu sabiedriskam labumam, piemēram, slēpojumu cauri Rīgai galvaspilsētas iedzīvotāju možuma veicināšanai gada tumšākajās dienās. Komersanta nolūks, veicot komercdarbību, ir peļņas gūšana. Tāpēc nav īsti skaidrs, vai saskaņā ar iecerētajiem grozījumiem brīvprātīgā darba organizatora nolūkam vienmēr jābūt tādam, kas nav saistīts ar peļņas gūšanu, vai varbūt ar peļņas gūšanu nesaistītam nolūkam jābūt tikai gadījumā, ja ir vēlme izmantot brīvprātīgo darbu.

Tātad - ja ir vēlēšanās paveikt ko sabiedriskam labumam bez mērķa gūt peļņu un nepieciešams izmantot brīvprātīgos, arī turpmāk drošāk būs meklēt kādu biedrību, kas varētu būt brīvprātīgā darba organizētājs. Savukārt, ja kaut ko organizēs SIA, tad uz attiecīgā pasākuma sagatavošanas un norises laiku acīmredzot jāslēdz darba līgums un jāmaksā vismaz minimālā alga vai jārēķinās ar sankcijām.

Laimīgu un pozitīvu 2011.gadu, kuru Eiropas Savienības Padome pasludinājusi par Eiropas gadu brīvprātīgo darbam aktīvas pilsonības veicināšanai!

Sākums Publikācijas Juridiskie blogi


Meklēt juridisko blogu arhīvā