Par sniegu, ledu un apdrošināšanu

26.01.2011

Eva Berlaus
Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte
Tālr. +371 67 365 014
sūtīt e-pastu

Santa Rubīna
Zvērināta advokāte
Tālr. +371 67 365 000
sūtīt e-pastu

Pagājušās nedēļa laikā jau sāka likties, ka viss sniegs tūlīt izkusīs un sāksies pavasaris. Tomēr šis priekšstats bija maldīgs, jo nedēļas nogalē no debesīm sāka krist sniegs un kļuva vēsāks, radot jautājumus, vai šī gada sākumā piedzīvotais var atkārtoties un vai man piederošā ēka ir pasargāta no pārlieku biezas sniega segas uzkrāšanās uz jumta un citām ar sniegu saistītām nelaimēm.

No apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums
Ja vēlaties saņemt apdrošināšanas atlīdzību, jo iebrucis ēkas jumts vai sniega kušanas rezultātā bojātas sienas, vispirms nepieciešams noskaidrot, vai zaudējumus radīja apdrošināšanas polisē norādīs notikums. Nepastāv vieni vispārīgi apdrošināšanas noteikumi un katrs apdrošinātājs šo notikumu ir definējis savādāk. Piemēram, ir apdrošinātāji, kas nepārtrauktu snigšanu definē kā sniega segas palielināšanos par vismaz 10 cm 12 stundu laikā. Citi norāda, ka sniega segai jāpalielinās par 20 cm 12 stundu laikā. Turklāt dažos apdrošināšanas noteikumos ir tieši norādīts, ka ēkas bojājumam ir jārodas snigšanas laikā vai arī neilgi pēc tā. Noteikumi var arī paredzēt, ka zaudējumiem jārodas 48 stundu laikā pēc snigšanas.

Kā novilkt robežu?
Jānošķir situācijas, kad salīdzinoši īsā laika posmā uzkrita ļoti bieza sniega sega, kā rezultātā iebruka ēkas jumts, no gadījumiem, kad īrnieki un nomnieki ilgstoši ir sūdzējušies apsaimniekotājam vai īpašniekam par jumta kvalitāti un, iestājoties atkusnim, kārtējo reizi ir nopludināts ēkas augšējais stāvs. Tikai pirmajā gadījumā varam runāt par notikumu, kas nav atkarīgs no apdrošinātā gribas, un attiecīgi ir pamats runāt par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja sniega vai ledus slodzes risks ticis apdrošināts. Otrajā gadījumā diemžēl jārunā par nama īpašnieka vai apsaimniekotāja bezdarbību, kur apdrošinātājs parasti nespēs palīdzēt ne ēkas īpašniekam, ne viņa īrniekiem/nomniekiem.

Ko darīt, ja nelaime jau notikusi?
Ja esat ēkas īpašnieks, kurš ilgstoši nav tīrījis sniegu no mājas jumta un paļāvies, ka viss nokārtosies, jo esat apdrošinājis savu īpašumu, visdrīzākais apdrošinātājs atteiks atlīdzības izmaksu. Šeit var runāt par Jūsu pienākumu neizpildi pret apdrošinātāju. Parasti apdrošināšanas līgumi uzliek par pienākumu ēku ekspluatēt atbilstoši likumu un pašvaldību saistošo noteikumu prasībām, kā arī liedz saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais ar savu bezdarbību ir veicinājis apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Daži apdrošinātāji līgumos pat īpaši norādījuši apdrošinātā pienākumu tīrīt sniegu un ledu no ēku jumtiem, piemēram, pienākumu notīrīt sniegu 24 stundu laikā pēc tā uzsnigšanas. Ja šie pienākumi nav pildīti, tad nevienu citu nevar vainot un ieteicams padomāt, ko darīt, lai nākotnē šāda situācija neatkārtotos.

Nenoliedzami var minēt pretargumentu, ka sniega tīrīšanai no māju jumtiem ir nepieciešamas profesionāla iemaņas, bet gada sākumā visi industriālie alpīnisti bijuši aizņemti. Tādēļ pienākumu notīrīt sniegu no jumta 24 stundu laikā apdrošinātais varētu uzskatīt par pārlieku apgrūtinošu un nesamērīgu vai pat praktiski neizpildāmu. Ārvalstu tiesu praksē tiek izmantots saprātīgā apdrošinātā tests, t.i., vai saprātīga persona, kuras intereses nav apdrošinātas, rīkotos tieši tāpat kā rīkojās attiecīgais apdrošinātais. Ja ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir darījis visu iespējamo, lai novērstu zaudējumu rašanos, tad, iespējams, varētu runāt par tiesībām pretendēt uz atlīdzības saņemšanu, ja sniega slodzes risks tika apdrošināts. Tajā pat laikā jāpiebilst, ka šādas lietas risinājumu noteiktu katras konkrētās lietas apstākļi, kā arī apdrošinātā spēja pierādīt, ka viņš izdarījis visu iespējamo, lai zaudējumus novērstu.

Ja jūsu īpašums ir cietis no tā, ka ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs nav pildījis savus pienākums, tad jums jāprasa zaudējumu atlīdzība no šīm personām. Pirmkārt, ir svarīgi nodrošināties ar pierādījumiem, tai skaitā, fotogrāfijām, apsaimniekotāja vai īpašnieka sastādītiem aktiem, par zaudējumu nodarīšanu. Otrkārt, objektīvi jāizvērtē visas iespējas, t.sk., arī līgumu noteikumi, un jāmēģina rast kompromiss, jo vienošanās vienmēr ir daudz izdevīgāks risinājums par ilgstošu un dārgu tiesvedības procesu. Visbeidzot, ir vērts apsvērt, vai nav jāveic kādas izmaiņas, lai šādi notikumi vairs neatkārtotos, piemēram, jāmaina apsaimniekotājs. Nenoliedzami vairumā gadījumu šādas izmaiņas būs laikietilpīgas un sarežģītas, tomēr pastāv iespēja, ka ieguvums ievērojami atsvērs ieguldītās pūles.

Sākums Publikācijas Juridiskie blogi


Meklēt juridisko blogu arhīvā