Diena (Uzņēmēja diena): Pilnvarojuma līguma spožums un posts

Sākot ar 2015. gada 1. janvāri, ar valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem tiek slēgts nevis darba līgums, bet pilnvarojuma līgums. Laikraksta Diena aptaujātie eksperti norāda, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes likumā nav paredzētas vairākas būtiskas lietas, kas turpmāk praksē varētu radīt problēmas.

SORAINEN Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus akcentē, ka ir pamats darba līgumu aizstāšanai ar pilnvarojuma līgumu, jo pēdējais nedod tiesības atlaišanu no darba pārsūdzēt tiesā. Tas ir attaisnojami, jo valdes loceklis ir amatpersona, kuras darba attiecības balstītas uz darba devēja uzticību, kuras zaudēšana ir pietiekams pamats atbrīvošanai no darba. Taču, kā uzsver Eva, likums regulē tikai valdes locekļa pilnvaru termiņu (5 gadi), mēneša atlīdzību, iespēju saņemt apdrošināšanas un atsaukšanas pabalstu, kā arī prēmiju. Savukārt ārpus likuma palikušas tādas lietas kā tiesības uz atvaļinājumu un atrašanos attaisnotā prombūtnē (slimošanu), darba laika regulējumu un ar darbu saistīto izdevumu apmaksu.

Eva norāda, ka tas var radīt situācijas, ka dažādos uzņēmumos ar valdes locekļiem tiek slēgti krasi atšķirīgi pilnvarojuma līgumi. Vienā gadījumā kapitāldaļu turētājs līgumā var visas minētās lietas ietvert, citā ne, un tas var radīt nevienlīdzīgus nosacījumus. Var būt arī situācijas, ka valdes loceklis, lai minētās problēmas tiktu atrisinātas, tiek pieņemts darbā vēl kādā citā amatā un paralēli pilnvarojuma līgumam ir darba līgums, kurā paredzētas visas Darba likumā ietvertās sociālās garantijas. Evas viedoklis arī ir, ka šāds nepilnīgs regulējums var atturēt profesionāļus no kandidēšanas uz valdes locekļu amatiem.

Ar citu ekspertu viedokli un pilnu raksta versiju iespējams iepazīties laikraksta Diena (Uzņēmēja diena) 2016. gada 7. marta izdevumā.

Sākums Publikācijas