|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šā gada 28. jūnijā Saeimā tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Likumprojekts), kura mērķis ir vērsties pret publisku personu kontrolē esošu kapitālsabiedrību, t.i., gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrību un iestāžu (publisku personu tirgus dalībnieki) konkurenci ierobežojošām darbībām. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt konkurences neitralitātes principu. Saskaņā ar to valsts pārvaldes struktūras, iesaistoties komercdarbībā, nebauda konkurences priekšrocības pār tās privātā sektora konkurentiem. Likumprojekts izstrādāts jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, taču tā līdzšinējā virzība norisinājusies ļoti gausi, ievērojot pašvaldību un to organizāciju izrādīto pretestību.
Likumprojektā publisku personu tirgus dalībniekiem noteikts aizliegums diskriminēt citus tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Diemžēl likumprojekts minēto aizliegumu sīkāk nepaskaidro. Likumprojekta Anotācijā kā konkurences ierobežojumu piemēri minēti nepamatota ekskluzīvu tiesību piešķiršana vai tirgus rezervēšana publisku personu tirgus dalībniekiem, tādējādi diskriminējot (brīvā) tirgus dalībniekus, radot tiem nevienlīdzīgus tirgus apstākļus.
Lai labāk izprastu, kāda rīcība potenciāli varētu tikt kvalificēta kā konkurences kropļošana Likumprojekta izpratnē, var minēt atsevišķus piemērus, kas visticamāk varētu tikt vērtēti Likumprojektā ietverto normu kontekstā. No publiskajā vidē biežāk apspriestajiem gadījumiem var minēt, piemēram, pašvaldību iesaistīšanos mediju tirgū, izdodot plašsaziņas līdzekļus, kuros publicē ne tikai pašvaldības ziņas, bet arī par būtiski zemāku cenu reklāmas un sludinājumus, tādējādi apdraudot neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu ekonomisko pastāvēšanu (uzzināt vairāk). Šajā saistībā Sorainen, aizstāvot demokrātiskas sabiedrības un mediju neatkarības principus, sniedz pro bono juridisko palīdzību laikrakstam Bauskas Dzīve cīņā ar Iecavas novada domi par žurnālistiska stila rakstu un reklāmas, un sludinājumu publicēšanu pašvaldības izdevumā Iecavas Ziņas.
KP vairākkārt pētījusi arī pašvaldību rīcību, negatīvi ietekmējot konkurenci ūdens skaitītāju uzstādīšanas vai nomaiņas pakalpojumu tirgū, nodrošinot pašvaldību uzņēmumiem monopoltiesības sniegt iedzīvotājiem ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojumu (uzzināt vairāk).
Iespējams, visskaļākās diskusijas izraisīja gadījums, kad Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens izveidoja meitassabiedrību Aqua Riga ar mērķi ražot pudelēs fasētu dzeramo ūdeni un publiski izziņoja, ka plāno iekarot vismaz 30 % tirgus daļu. Šī Rīgas pašvaldības rīcība izraisīja plašu sabiedrisko rezonansi, jo īpaši ņemot vērā, ka pudelē fasētā dzeramā ūdens tirgū Latvijā ir pārstāvēts liels skaits vietējo un ārvalstu dzeramā ūdens ražotāju (uzzināt vairāk). Turklāt, pašvaldības uzņēmuma ienākšanai šajā tirgū iztrūka jebkādas sasaistes ar pašvaldības primāro funkciju pildīšanas pienākumu.
No senākiem piemēriem var minēt Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību Rīgas ĢeoMetrs, kurai vairākus gadus bija piešķirtas ekskluzīvas tiesības Rīgas pilsētas teritorijā veikt virkni pakalpojumu (t.sk., inženierkomunikāciju un transporta būvju ģeodēziskā pārbaude, ēku un būvju galveno būvasu nospraušana, u.c.), lai gan to piedāvāja liels skaits privātā sektora tirgus dalībnieku. Veicot tirgus uzraudzību, KP konstatēja, ka Rīgā, tirgos, kuros ekskluzīvi darbojās Rīgas ĢeoMetrs, nepastāvot konkurencei, konkrēto pakalpojumu cenas bija līdz pat 50% augstākas kā šo pašu pakalpojumu cenas pārējā Latvijas teritorijā, kur attiecīgos pakalpojumus sniedza privātais sektors (uzzināt vairāk).
Uzsveram, ka Likumprojekts neierobežo publisku personu tiesības dibināt kapitālsabiedrības. Nosacījumi, kad publiskas personas ir tiesīgas dibināt vai iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībā, ir noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likumā tikai šādos gadījumos:
- lai novērstu tirgus nepilnību, t.i., situāciju, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā,
- lai tiktu radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai,
- lai pārvaldītu tādus īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Likumprojekts neskar arī Konkurences likumā noteiktos “klasiskos” konkurences kropļošanas veidus, t.i., dalību aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas gan līdz šim, gan arī turpmāk būs vienlīdz attiecināmi uz privātā sektora un publisku personu tirgus dalībniekiem ar visām izrietošajām tiesiskajām sekām.
Likumprojekts par publisko personu tirgus dalībnieku izraisītu konkurences kropļošanu neparedz KP tiesības piemērot naudas sodu. Saskatot pārkāpuma pazīmes KP vispirms būs jāveic pārrunas ar publiskās personas tirgus dalībnieku. Ja pārrunu rezultātā neizdosies nodrošināt likuma ievērošanu, KP būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru publisko personu tirgus dalībniekam uzliek tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu. |
