Eva Berlaus Partnere, zvērināta advokāte eva.berlaus@sorainen.com
	Linda Reneslāce Juriste linda.reneslace@sorainen.com

Šajā ziņu izlaidumā vēlamies Jums atgādināt par svarīgākajām izmaiņām pārtikas aprites jomā pēdējā pusgada laikā. 2014.gada 13.decembrī  beidzās  Eiropas  Parlamenta  un  Padomes  2011.gada 25.oktobra Regulā (ES) Nr.1169/2011 (Regula) noteiktais pārejas periods jauno pārtikas marķēšanas prasību ieviešanai, savukārt ar 2015. gada 1. aprīli Eiropas Savienībā tiks izbeigts piena kvotu režīms. Minētās izmaiņas ir ietekmējušas arī Latvijas normatīvos aktus, tāpēc šoreiz apskatīsim būtiskākos likumu grozījumus pārtikas marķēšanas jomā un piena kvotu sistēmas regulējumā.

Regulas prasības pārtikas produktu marķēšanā

Sākot ar 2014. gada 13. decembri, obligāti jāizmanto marķējums vai iepakojums, kas atbilst jaunās Regulas prasībām. Jaunās prasības pārtikas produktu marķēšanai cita starpā nosaka:

1. stingrākus salasāmības kritērijus pārtikas marķējumam (minimālais burtu izmērs obligāti norādāmajai informācijai, drukai un fonam ir būtiski jākontrastē),
2. obligātu alergēnu izcelšanu gan fasētu, gan nefasētu produktu sastāvā (tostarp ēdināšanas iestādēs),
3. pienākumu norādīt uz nanomateriāliem produktu sastāvā,
4. obligātu izcelsmes valsts vai vietas norādi svaigai cūkgaļai, aitas gaļai, govs gaļai un mājputnu gaļai,
5. pienākumu norādīt specifisku informāciju par rafinētām augu izcelsmes eļļām un taukiem,
6. norādes uz „formētu gaļu” vai „formētu zivi”, ja var rasties maldinošs iespaids, ka attiecīgais produkts ir radīts no viena gaļas vai zivs gabala,
7. obligātas norādes par pievienotā ūdens daudzumu gaļas un zvejniecības produktiem un izstrādājumiem, ja pievienotais ūdens ir vairāk nekā 5% no galaprodukta svara,
8. stingrākas prasības saldēto produktu marķēšanai,
9. identiskas marķēšanas prasības distances pārdošanā,
10. pienākumu norādīt uz aizvietoto sastāvdaļu „imitācijas” produktos (minētais attiecas uz tādiem produktiem kā „krējuma izstrādājums”).

Attiecībā uz pēdējo punktu atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu, sākot ar 2014. gada 13. decembri, marķējumos vairs nevar izmantot piena produktu nosaukumus, ja piena sastāvdaļa produktā pilnībā vai daļēji ir aizvietota ar citu sastāvdaļu. Minētais attiecas, piemēram, uz produktiem, kurus agrāk marķēja ar nosaukumu „krējuma izstrādājums”.

Regulu piemēro pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem visos pārtikas aprites posmos, ja viņu uzņēmējdarbība ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. To piemēro attiecībā uz visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatērētājam, tostarp, pārtikas produktiem, kurus piegādā ēdināšanas iestādes un arī tos, kuri paredzēti piegādei ēdināšanas iestādēm.

Uzņēmēji var iztirgot tos pārtikas produktus, kas nav marķēti atbilstoši Regulas prasībām, ja tie ir marķēti pirms 2014. gada 13. decembra. Šis noteikums attiecas tikai uz pārtikas produktu krājumu izlietošanu, nevis uz pārtikas produktu etiķešu un iepakojumu krājumiem. Savukārt Regulas noteikumi attiecībā uz uzturvērtības marķējumu jāievēro, sākot ar 2016. gada 13. decembri. Ja pārtikas uzņēmums uzturvērtības marķējumu vēlas sniegt jau no 2014. gada 13. decembra, tad uzturvērtības marķējumam jāatbilst Regulas prasībām.

Detalizētāka informācija par jaunajām prasībām pārtikas produktu marķēšanai pieejama šeit.

Pastiprināta uzraudzība pārtikas aprites jomā

2014. gada 26. novembrī stājās spēkā apjomīgi grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas daļēji atspoguļo arī Regulas noteikumu piemērošanu. Nozīmīgākie no grozījumiem paredz:

1. Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) gadījumos, kad patērētāji tiek maldināti par produktu izcelsmi, sastāvu un veselīguma norādēm, ir tiesības apturēt vai ierobežot pārtikas apriti, kā arī informēt sabiedrību par maldināšanas gadījumiem. Izplatītākie patērētāju maldināšanas gadījumi ir pārtikas preču izcelsmes dokumentu viltošana, norādot nepareizu produktu izcelsmes valsti, un nosaukumu „krējums” un „siers” izmantošana produktos, kuru sastāvā ir augu tauki.
2. PVD ir noteiktas tiesības veikt kontrolpirkumu. Ja kontrolpirkuma rezultātā tiek konstatēti kādi pārkāpumi, tad izmaksas par tā veikšanu sedz pārtikas uzņēmums. Minēto normu ir plānots jo īpaši aktīvi izmantot gadījumos, kad pārtika tiek tirgota ar distances līgumu starpniecību.
3. Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos ir noteikts pienākums uzņēmumiem sniegt informāciju Eiropas Komisijai par dažādiem pārtikas aprites jautājumiem, piemēram, pārtikas piedevu ražotāji pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par pārtikas piedevu faktisko lietojumu. Tagad pārtikas uzņēmumiem to informāciju, kas tiek sniegta Eiropas Savienības institūcijām, ir pienākums iesniegt arī PVD.

Zvejas un akvakultūras produktu marķējumā jānorāda sugas zinātniskais nosaukums latviešu valodā

2015. gada 6. martā stājās spēkā jauni noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu marķējumā lietojamiem sugu tirdzniecības nosaukumiem, kas aizstāj līdzšinējos noteikumus. Izplatot zvejas un akvakultūras produktus mazumtirdzniecībā, marķējumā tagad jānorāda ne tikai zivju sugas komerciālais nosaukums, bet arī zinātniskais nosaukums latviešu valodā. Jaunajos noteikumos ir ietverts saraksts ar zivju, vēžveidīgo un bezmugurkaulnieku nosaukumiem latviešu, latīņu un angļu valodā, pēc kura jāvadās, veidojot marķējumu mazumtirdzniecībā patērējamiem zvejas un akvakultūras produktiem. Zivis, kas ietilpst citā pārtikas produktā kā sastāvdaļa, var tikt apzīmētas vienkārši, ar vārdu „zivs”, ja pārtikas produkta nosaukumā un noformējumā nav atsauces uz konkrētu sugu.

Piena iepircēji ir tiesīgi ieturēt avansa maksājumu par piena kvotu pārsniegšanu

Gatavojoties tam, ka daudzi piena ražotāji Latvijā ir pārsnieguši piena kvotas, tika pieņemti un 2014. gada 31. decembrī stājās spēkā grozījumi piena kvotu administrēšanas noteikumos. Grozījumi galvenokārt nosaka jaunas tiesības un pienākumus piena iepircējiem saistībā ar soda naudas iekasēšanu no piena ražotājiem par pārsniegtajām piena kvotām.

Ja ražotāji ir pārsnieguši savu piena kvotu, tad iepircēji var ieturēt no ražotājiem avansa maksājumu soda naudai par pārtērētajām kvotām līdz 50% apmēram no piena līgumcenas norēķinu periodā, kas pienākas ražotājam. Tādējādi ir iecerēts novērst to, ka ražotājam valsts kopējās piena kvotas pārsniegšanas gadījumā uzreiz būs jāsamaksā visa aprēķinātā soda naudas summa. Piena iepircējiem ir uzlikts pienākums informēt ražotāju par piena kvotas izpildi, informēt ražotāju un datu centru par avansā ieturēto naudas summu un atmaksāt piena ražotājam ieturēto avansu, ja valsts kopējā piena kvota pēc izlīdzināšanas nebūs pārsniegta.

Ja ražotājs kvotas gada laikā jau ir pārsniedzis savu pieejamo piena kvotu un maksā iepircējam avansa maksājumu, tad ražotājs pie cita iepircēja var pāriet tikai pēc saistību, kas attiecās uz soda naudas nomaksu par pārsniegto piena kvotu, izpildīšanas ar esošo iepircēju.

Noteikumi ir papildināti arī ar normu, kas paredz, kādā gadījumā govs svaigpiena paraugs tiek uzskatīts par neatbilstošu. Kā arī iepircējam tagad ir pienākums piena bilancē par iepriekšējo mēnesi ziņot par plānotā piena iepirkuma vērtību (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Sagaidāmās izmaiņas pārtikas aprites jomā

Iepriekš minētie grozījumi Pārtikas aprites likumā uzliek Ministru kabinetam par pienākumu izdot vairākus jaunus Ministru kabineta noteiktumus vai papildināt esošos. Svarīgākie sagaidāmie grozījumi noteiks:

1. maksimāli pieļaujamo trans-taukskābju daudzumu pārtikas produktos, un
2. prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku.

Šajā sakarā jāpiebilst, ka 2014. gada 27. novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts „Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku”, kas pēc tā izskatīšanas tiks virzīts tālāk Ministru kabinetam apstiprināšanai. Noteikumi precizēs Regulā jau noteiktās prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku. Noteikumi ietekmēs tos pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, kas piedāvā pārdošanai nefasētu pārtiku gala patērētājiem vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem bez iepakojuma vai to iepako tirdzniecības vietā pēc patērētāju lūguma vai tiešai pārdošanai. Ar šiem noteikumiem ir plānots samazināt administratīvās izmaksas iesaistītajiem uzņēmumiem, jo noteiktu informāciju par nefasētu pārtiku varēs sniegt mutiski.

Ceram, ka šis ziņu izlaidums ir bijis noderīgs! SORAINEN pārtikas, lauksaimniecības un mežizstrādes (PLM) sektora grupa informēs Jūs par aktualitātēm un izmaiņām pārtikas jomā arī turpmāk.