Eva Berlaus Partnere, zvērināta advokāte eva.berlaus@sorainen.com
	Andis Burkevics Zvērināta advokāts andis.burkevics@sorainen.com

Šajā ziņu izlaidumā informēsim Jūs par diviem praksē aktuāliem darba tiesību jautājumiem – iespējamās sekas darbinieku kolektīvās atlaišanas procedūras neievērošanas gadījumā un darbinieka tiesības uz vairāku arodbiedrību aizsardzību, ja darba devējs plāno uzteikt darba līgumu. Ielūkosimies Latvijas Republikas Augstākās tiesas (LR AT) Senāta Civillietu departamenta spriedumos, kas skar šos abus jautājumus. Tāpat vērsīsim Jūsu uzmanību uz izmaiņām kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atsaukšanas un ievēlēšanas kārtībā, kas liek izmaiņu veikšanu plānot savlaicīgi.

Konsultāciju neveikšana pirms kolektīvās atlaišanas pati par sevi nav pietiekams pamats darba devēja uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošanai darbā

Šāds secinājums ietverts Senāta spriedumā lietā Nr. SKC-1106/2013¹. Izskatītajā lietā viens no svarīgiem jautājumiem bija, vai darba devējs, veicot kolektīvo atlaišanu, ir izpildījis savu informēšanas un konsultēšanās pienākumu ar darbinieku pārstāvjiem un, ja nē, vai šis Darba likuma pārkāpums ir pietiekami būtisks, lai atzītu, ka darba devējs šādā situācijā nav tiesīgs izbeigt darba tiesiskās attiecības saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, konstatēja, ka darba devējs savu informēšanas un konsultēšanās pienākumu ar darbinieku pārstāvjiem nav izpildījis, un norādīja, ka tādēļ darba līguma izbeigšana nav tiesiski pamatota. Šādu viedokli Rīgas apgabaltiesa pamatoja ar argumentu, ka pretējā gadījumā (t.i., ja uzskatītu, ka darba devējam Darba likuma 105.-107. panta neievērošanas gadījumā nerodas faktiski nekādas negatīvas sekas) Darba likuma noteikumiem par kolektīvo atlaišanu zustu jēga.

Tomēr Senāts uzskatīja, ka kolektīvās atlaišanas procedūras neievērošanas sekas darba devējam nevar būt tik smagas, ja tiesa konstatē, ka darba devēja uzteikums saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu (Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkts), ir pamatots pēc būtības. Tiesību normu² mērķis nav ierobežot darba devēja brīvību organizēt savu darbību tādā veidā, kas tam šķiet visatbilstošākais tā vajadzībām, kad objektīvi nevar novērst darbinieku atlaišanu vai samazināt atlaižamo darbinieku skaitu.

Tomēr Senāts arī norādīja, ka gadījumā, ja konsultēšanās nav notikusi, darbinieks varētu celt prasību tiesā, lai saņemtu kādu papildu atlīdzību par to laiku, kad it kā vajadzēja notikt darba devēja un darbinieku pārstāvju konsultācijām un darbiniekam tādējādi vajadzētu strādāt.
Praksē darbiniekiem gan varētu būt grūti pamatot, cik ilgs varētu būt laika periods, kad „it kā vajadzēja notikt darba devēja un darbinieku pārstāvju konsultācijām”, un līdz ar to arī iespējamās atlīdzības apmēru, jo konsultāciju ilgumu likums neregulē.

Ja darbinieks ir vairāku darbinieku arodbiedrību biedrs, darba devējam darba līguma uzteikšanai šādam darbiniekam pietiek ar vienas arodbiedrības piekrišanu. Izvēle, kurai arodbiedrībai darba devējam piekrišana jālūdz, ir darbinieka ziņā

Senāts³ analizēja līdz šim pretējus viedokļus izraisījušu jautājumu, vai gadījumā, ja darbinieks ir vairāku arodbiedrību biedrs, darba devējam pirms darba līguma uzteikšanas šādam darbiniekam patiešām jāsaņem visu arodbiedrību piekrišana. Un, ja nē, tad kuras arodbiedrības piekrišanu darba devējam ir nepieciešams iegūt?

Senāts, atsaucoties uz Darba likuma 10. panta trešās daļas otro teikumu, kas nosaka, ka vairāku arodbiedrību pārstāvji sarunās ar darba devēju pauž vienotu viedokli, secināja, ka likumdevēja mērķis, izvēloties šādu regulējumu, ir bijis novērst arodbiedrību savstarpēju konkurenci, kā arī atšķirīgas pozīcijas, risinot jautājumus, kas skar darbinieka tiesības un intereses. Tātad – nepieciešamībai paust vienotu nostāju (t.i., „jā” vai „nē”) vajadzētu attiekties arī uz situāciju, kad arodbiedrībām ir atšķirīgi viedokļi par to, vai būtu jāpiekrīt darba līguma uzteikumam darbiniekam – visu attiecīgo arodbiedrību biedram. Tādējādi situācijā, kad darba līguma uzteikšanai darbiniekam – arodbiedrības biedram darba devējs ir saņēmis vienas arodbiedrības piekrišanu, ir pamats uzskatīt, ka šīs arodbiedrības nostāja ir saskanīga ar citu arodbiedrību viedokli šajā jautājumā.

Darba likums (101. panta sestā daļa) paredz darba devēja pienākumu pirms darba līguma uzteikšanas noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs. Parasti darba devējs šādu informāciju lūdz sniegt pašam darbiniekam, jo tikai pats darbinieks var precīzi zināt, cik un kādu arodbiedrību biedrs viņš ir.

Ja tiek noskaidrots, ka darbinieks ir vairāku arodbiedrību biedrs, tad darba devējam ar lūgumu sniegt piekrišanu darba līguma uzteikšanai jāvēršas un jāsaņem tieši tās arodbiedrības piekrišana, kuru šī jautājuma izlemšanai ir izvēlējies pats darbinieks.

Informējam, ka saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, ir mainījusies kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atsaukšanas un ievēlēšanas kārtība

Proti, ja ir pieņemts lēmums par valdes locekļa atsaukšanu vai ievēlēšanu, tad personas paraksts uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulces vai akciju sabiedrības padomes sēdes protokola vai tā atvasinājuma ir apliecināms notariāli. Tāpat, ja ir pieņemts lēmums par akciju sabiedrības padomes locekļa ievēlēšanu vai atsaukšanu, personas paraksts uz akciju sabiedrības akcionāru sapulces protokola vai tā atvasinājuma ir apliecināms notariāli. Papildus ir jāņem vērā, ka, ja ir pieņemts lēmums par kapitālsabiedrības statūtu grozījumiem, piemēram, ja tiek samazināts vai palielināts valdes vai padomes locekļu skaits, tad personas paraksts ir arī apliecināms notariāli uz kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokola vai tā atvasinājuma un kapitālsabiedrības pilna statūtu teksta jaunajā redakcijā. Statūtu pilnu tekstu jaunajā redakcijā jāparaksta gan valdes locekļiem, gan arī tām personām, kuras parakstījušas dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolu.

Ir jāņem vērā, ka šāda kārtība būtiski paildzina izmaiņu veikšanas procesu, jo, pirmkārt, ir jārēķinās, ka kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem ir jāapmeklē notārs, otrkārt, ja kapitālsabiedrības dalībnieki vai akcionāri apliecina parakstus pie notāra ārvalstīs, tad ir jāņem vērā, ka dažos gadījumos notāra paraksts būs jāapliecina ar Apostille, kā arī papildus būs jāveic notariālā apliecinājuma tulkojums.

¹2013. gada 26. aprīļa LR AT Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1106/2013 ir pieejams Augstākās tiesas mājaslapā.

²Šajā gadījumā attiecīgi – Direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu un Darba likuma 105.-107. panta noteikumi.

³LR AT Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 26. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-1444/2013 pieejams Augstākās tiesas mājaslapā.