|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Šajā ziņu izlaidumā vēlamies Jūs informēt par jaunumiem un tendencēm kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības jomā. Jaunie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Sākotnēji tika paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā jau 01.01.2015., tomēr šobrīd Saeimā iesniegts likumprojekts, kas pārceļ grozījumu spēkā stāšanās datumu uz 01.03.2015. Savukārt Finanšu ministrija virza apstiprināšanai Saeimā jau publiski kritizētos grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz mehānismu, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu saistības. Papildus esam analizējuši administratīvo pārkāpumu lietas, ko Latvijas Uzņēmumu reģistrs (UR) aktīvi ierosina pret komercsabiedrību valdes locekļiem par ziņu vai dokumentu neiesniegšanu UR normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.
Atbildība par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram
Pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā būtiski maina valdes locekļu atbildību, ja ir uzsākts kapitālsabiedrības maksātnespējas process.
Minētie grozījumi paredz, ka turpmāk maksātnespējas administratoram maksātnespējas procesā būs tiesības celt prasību kapitālsabiedrības vārdā pret visiem valdes locekļiem solidāri par maksātnespējīgajai kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja:
- valde nenodod administratoram parādnieka grāmatvedības dokumentus vai
- grāmatvedības dokumenti ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli par pēdējiem trim gadiem pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Turklāt, ja administrators šādu prasību nebūs cēlis, tad gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas prasību būs tiesīgs celt kreditors sava nesegtā prasījuma apmērā.
Saskaņā ar likumu par zaudējumu apmēru tiek uzskatīti maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt maksātnespējas procesa ietvaros, t.i., nesegtie prasījumi. Tiesa varēs samazināt zaudējumu apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz grāmatvedības dokumentu nodrošināšanu un saglabāšanu. Te gan jāatzīmē, ka saskaņā ar Komerclikumu, grāmatvedības organizēšana kapitālsabiedrībā ir tiešs valdes locekļa pienākums, tāpēc, deleģējot šo funkciju kādam no darbiniekiem vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, valdes locekļa atbildība ir izvēlēties atbilstošu speciālistu grāmatvedības dokumentu kārtošanai. Gadījumā, ja valde sastāv no vairākiem valdes locekļiem, atbildības jomas un pienākumus var sadalīt savā starpā, to attiecīgi dokumentējot.
Maksātnespējas likuma atbildības regulējums par grāmatvedības dokumentu pienācīgu kārtošanu attiecas arī uz citu juridisko personu, piemēram, biedrību, likumiskajiem pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par grāmatvedības kārtošanu.
Līdz šim saskaņā ar tiesu praksi dokumentu nenodošana administratoram tika uzskatīta par prettiesisku darbību, bet tā pati par sevi nepierādīja zaudējumu esamību. Ņemot vērā pieņemtos grozījumus par valdes atbildību un to, ka neviens uzņēmums nav pasargāts no maksātnespējas riska, vēlamies uzsvērt, ka turpmāk ir jāpievērš īpaša uzmanība grāmatvedības dokumentu kārtošanai jebkurā uzņēmumā, jo attiecīgu dokumentu nenodošana administratoram vai to nesaglabāšana pati par sevi varēs būt pamats zaudējumu piedziņai no valdes locekļiem.
Atbildība par kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu saistībām
Plānotie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz kādā veidā VID būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu saistības, 05.06.2014. ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi paredz, ka noteiktos gadījumos valdes locekļiem tiek noteikta solidāra personiskā atbildība par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Tomēr gadījumā, ja kapitālsabiedrībai būs pasludināts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, VID nebūs tiesības izvērtēt valdes locekļa pienākumu atlīdzināt kapitālsabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus.
Lai uzsāktu procesu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzību no valdes locekļiem, VID būs pienākums konstatēt, ka ir izpildīti visi tālāk minētie kritēriji:
- nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (2015. gadā tie būs EUR 18 000),
- lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam,
- ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai (šis kritērijs nav minēts sākotnēji izstrādātajā likumprojektā, bet ir norādīts Finanšu ministrijas mājaslapā),
- nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav iesniedzis juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Ja visi minētie kritēriji būs izpildīti, pamatojoties uz VID izdota akta par piedziņas neiespējamību, kas ir pamats pieņēmuma izdarīšanai, ka kapitālsabiedrība nekad neizpildīs savas nodokļu saistības, VID rakstveidā brīdinās nodokļu maksātāju un valdes locekli par procesa uzsākšanu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu.
Valdes loceklim tiek dots 15 dienu termiņš no VID rakstveida brīdinājuma paziņošanas vai nu iesniegt kapitālsabiedrības maksātnespējas pieteikumu, vai arī veikt nokavēto nodokļu maksājumu nomaksu, lai VID izbeigtu procesu pret valdes locekli par viņa atbildību par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzību.
Valdes loceklim likumā noteiktajā termiņā būs iespēja iesniegt pierādījumus tam, ka tas ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks attiecībā uz nodokļu parāda nomaksu, kā arī valdes loceklim būs iespēja sniegt pierādījumus, ka pastāv objektīvi iemesli maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai. Likumprojektā detalizēti uzskaitīts, kāda informācija valdes loceklim ir jāsniedz nodokļu administrācijai. Jāatzīmē, ka iesniedzamās informācijas apjoms ir salīdzinoši plašs un, gadījumā, ja VID konstatē, ka valdes loceklis nav iesniedzis šo informāciju VID, vai arī, ja izrādās, ka kapitālsabiedrības grāmatvedības dokumenti nav tādā stāvoklī, kas ļauj gūt priekšstatu par kapitālsabiedrības veiktajiem darījumiem un mantas stāvokli, VID pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa.
Gadījumā, ja valdes loceklis neveiks VID lēmumā par nokavēto maksājumu atlīdzināšanu norādīto nokavēto nodokļu maksājumu samaksu noteiktajā termiņā, VID ir pienākums tos piedzīt saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26. pantā noteikto kārtību. Likumprojektā noteikta iespēja personai lūgt samaksas termiņa pagarinājumu uz laiku līdz pieciem gadiem. VID lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu varēs apstrīdēt VID ģenerāldirektoram un VID ģenerāldirektora lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varēs pārsūdzēt tiesā.
Likumprojekts jau guvis plašu rezonansi un saņēmis kritiku gan no juristu, gan biznesa pārstāvju puses. Lai gan grozījumu mērķis, cita starpā, ir paaugstināt valdes locekļa atbildības līmeni attiecībā uz kapitālsabiedrības nodokļu un citu obligāto maksājumu samaksu valsts vai pašvaldību budžetā, mūsuprāt, piedāvātais mehānisms nesamērīgi paplašina valdes atbildības apjomu un ir izteikti labvēlīgs valstij, kā rezultātā tas var būtiski apgrūtināt komercdarbības vidi Latvijā.
db.lv publicēts arī SORAINEN Latvijas biroja partnera, reģionālās nodokļu un muitas prakses grupas vadītāja Jāņa Taukača viedoklis par jauno regulējumu un valdes atbildību par nodokļiem. Aicinām ar to iepazīties šeit.
Atbildība par UR iesniedzamo ziņu un dokumentu termiņa nokavēšanu
No 01.01.2013. administratīvā pārkāpuma lietas par ziņu vai dokumentu neiesniegšanu UR normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izskata UR (iepriekš tā bija Rajonu (pilsētu) tiesu kompetence). Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par šo pārkāpumu UR var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu no EUR 70 līdz EUR 430. Lūdzam ņemt vērā, ka UR termiņu ievērošanas uzraudzību veic rūpīgi un aktīvi, termiņa nokavēšanas gadījumā, ierosinot administratīvā pārkāpuma lietu pret katru sabiedrības valdes locekli atsevišķi.
Par šī jautājuma aktualitāti liecina arī UR galvenā valsts notāra lēmumi, kuros pēdējā gada laikā nereti ir analizēta kapitālsabiedrības valdes savlaicīga pienākumu pildīšana, kas izriet no jēdziena „krietns un rūpīgs saimnieks”. Saskaņā ar UR praksi par atbildību mīkstinošu apstākli tiek uzskatīta vaļsirdīga nožēla par izdarīto pārkāpumu. Savukārt iesniedzēja darbnespēja, ir uzskatāma par tādu, kas būtu par pamatu administratīvā soda nepiemērošanai. Lūdzam ņemt vērā, ka fakts vien, ka dokumentu parakstīšana tiek organizēta ar pasta starpniecību, jo parakstītāji atrodas ārvalstīs, vai notariālo formalitāšu kārtošana ārvalstīs, netiek atzīts par tādu iemeslu, kas būtu par pamatu naudas soda samazināšanai vai nepiemērošanai, vai brīdinājuma piemērošanai.
Saskaņā ar UR sniegto informāciju UR ir izstrādājis vadlīnijas par administratīvo sodu piemērošanas principiem administratīvo pārkāpumu lietās. Saskaņā ar minētajām vadlīnijām brīdinājumu varētu piemērot tikai gadījumā, ja dokumentu iesniegšanas termiņš būtu nokavēts ne vairāk par septiņām dienām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, mūsu aicinājums klientiem ir būt rūpīgiem attiecībā uz korporatīvo dokumentu parakstīšanas organizēšanu un iesniegšanu UR.
|
