|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Atgādinām, ka tuvojas termiņš gada pārskata iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Saskaņā ar Gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmumi ir:
- lielākas komercsabiedrības, kuras, atbilst Gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem un
- sabiedrība, kas ir koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu.
Šajos izņēmuma gadījumos gada pārskatu iesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Papildus gada pārskatam un revidenta atzinumam par gada pārskatu (tām sabiedrībām, kuras sasniedz Gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus, kā arī sabiedrībām, kuru statūtos vai dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumā ir noteikts, ka gada pārskatu pārbauda revidents), saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem pirms gada pārskata apstiprināšanas ir nepieciešams sagatavot arī valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu (zaudējumu gadījumā – par finanšu stāvokļa uzlabošanu) un padomes ziņojumu par gada pārskatu (ja sabiedrībai ir padome). Turklāt saskaņā ar Koncernu likumu, ja vien nav noslēgts koncerna līgums, atkarīgajām sabiedrībām jāsagatavo arī atkarības pārskats, kas ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā.
Kārtējā dalībnieku (akcionāru) sapulce gada pārskata apstiprināšanai ir sasaucama ne vēlāk kā iepriekš minētajā termiņā, paziņojums par sapulces sasaukšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem nosūtāms vismaz divas nedēļas pirms sapulces, akciju sabiedrības akcionāriem – vismaz 30 dienas pirms sapulces. Kopā ar paziņojumu par sapulces sasaukšanu komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ir nosūtāms arī gada pārskats, atkarības pārskats, revidenta atzinums, padomes ziņojums un valdes priekšlikums. Attiecībā uz akciju sabiedrībām, iepriekš minētos dokumentus var nepievienot paziņojumam par sapulces sasaukšanu, ja paziņojumā ir norādīta vieta un laiks, kad akcionārs ar šiem dokumentiem var iepazīties sabiedrības juridiskajā adresē.
Gada pārskats jāiesniedz tikai VID. VID iesniedzams arī paskaidrojums par to, kad gada pārskats ir apstiprināts, vai arī dalībnieku (akcionāru) sapulces protokols par gada pārskata apstiprināšanu (vai tā izraksts).
Atgādinājums par korporatīvo dokumentu precizēšanu saistībā ar eiro
Saistībā ar eiro ieviešanu, kapitālsabiedrībām ir jāizsaka pamatkapitāls un pamatkapitāla daļas vai akcijas nominālvērtība no latiem uz eiro. Lai to izdarītu, kapitālsabiedrības valdei likumā un statūtos noteiktajā kārtībā ir jāsasauc kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kuras darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par pamatkapitāla denomināciju no latiem uz eiro un attiecīgi arī par statūtu grozījumiem.
Pamatkapitāla un daļas (akcijas) nominālvērtības izteikšana no latiem uz eiro ir jāpiesaka reģistrācijai komercreģistrā.
Kaut arī termiņš, līdz kuram Uzņēmumu reģistrā var iesniegt dokumentus saistībā ar pamatkapitāla izteikšanu eiro, ir 2016. gada 30. jūnijs, šīs izmaiņas būtu jāieplāno savlaicīgi. Turklāt sākot ar 2014. gada 1. jūliju jebkādus grozījumus kapitālsabiedrības statūtos, var pieteikt reģistrācijai komercreģistrā tikai tad, ja pamatkapitāls tiek vienlaikus denominēts no latiem uz eiro. Tāpēc izvērtējiet jautājuma par pamatkapitāla denominācijas no latiem uz eiro iekļaušanu kārtējās dalībnieku (akcionāru) sapulces, kas apstiprina gada pārskatu, darba kārtībā (vai arī kādā no citām tuvākajām dalībnieku (akcionāru) sapulcēm).
Vairāk par daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro lasiet šeit.
Ziņas par plānotajām izmaiņām valdes locekļa amata ieņemšanai
Uzņēmējdarbības brīvību Latvijā turpmāk varētu ietekmēt topošie likuma grozījumi, kas izvirza stingrākas prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem attiecībā uz viņu pilsonību. 2015. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kur cita starpā pārejas noteikumos paredzēts, ka, līdzko tiks pieņemti attiecīgi grozījumi Komerclikumā, vismaz vienam no kapitālsabiedrības valdes locekļiem būs jābūt Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim, vai citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim.
Vēl gan nav zināms, vai un kad Saeimā tiks pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas ieviestu iepriekš minēto ierobežojumu. Šobrīd stingrāku prasību ieviešana attiecībā uz valdes locekļa pilsonību tiek asi kritizēta kā nesamērīga.
Mēs Jūs informēsim, ja attiecībā uz valdes locekļa amata ieņemšanu tiks pieņemti jebkādi ierobežojumi. Atgādinām, ka saistībā ar valdes locekļu atbildības regulējumu 2014. gadā tika pieņemti vairāki būtiski grozījumi likumos, sīkāk par tiem lasiet šeit.
Ja jums ir kādi jautājumi vai nepieciešama juridiska palīdzība, lūdzam sazināties ar SORAINEN korporatīvo konsultāciju prakses juristiem vai savu juridisko konsultantu. |
