IZMAIŅAS VALSTS NODEVU APMĒROS PAR ĪPAŠUMA UN ĶĪLAS TIESĪBU NOSTIPRINĀŠANU ZEMESGRĀMATĀ
IZMAIŅAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA PIEMĒROŠANĀ
IZMAIŅAS LĪGUMSODU REGULĒJUMĀ
GROZĪJUMI DZĪVOJAMO MĀJU PĀRVALDĪŠANAS LIKUMĀ
GROZĪJUMI SAISTĪBĀ AR LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES IEGĀDI
MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI JAUNAJAM BŪVNIECĪBAS LIKUMAM
NESENIE NOZĪMĪGĀKIE DARĪJUMI
IZMAIŅAS VALSTS NODEVU APMĒROS PAR ĪPAŠUMA UN ĶĪLAS TIESĪBU NOSTIPRINĀŠANU ZEMESGRĀMATĀ
No 2014. gada 1. janvāra spēkā stājušās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kuri paredz nodevu apmērus par īpašuma un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Atsevišķām valsts nodevām ir atcelti „griesti”, kā arī ievērojami palielināts nodevas apmērs, ja dzīvokli īpašumā iegūst juridiska persona. No 2014. gada 1. jūlija tiks ieviests papildu koeficients, ja īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav reģistrētas 6 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas. Ar detalizētāku informāciju par nodevām variet iepazīties zemāk esošajā tabulā.
 |
Valsts nodevas līdz
2013. gada 31. decembrim |
Valsts nodevas pēc
2014. gada 1. janvāra |
Īpašuma tiesību pārejas reģistrācija: |
|
Zeme |
2%, bet ne vairāk kā
EUR 42 686,15 |
2% |
Zeme ar dzīvojamām ēkām vai tikai dzīvojamās ēkas |
2%, bet ne vairāk kā
EUR 42 686,15 |
2% |
Zeme ar nedzīvojamām ēkām vai tikai nedzīvojamās ēkas |
2%, bet ne vairāk kā
EUR 42 686,15 |
2%, bet ne vairāk kā
EUR 42 686,15 |
Dzīvokļa īpašums (ja to iegūst juridiska persona) |
2%, bet ne vairāk kā
EUR 42 686,15 |
6% |
Dāvinājums |
3%, bet ne vairāk kā
EUR 71 143,59 |
3% |
Ieguldīšana pamatkapitālā |
1%, bet ne vairāk kā
EUR 1 422,87 |
1% |
Ģimenes locekļiem |
0,5%, bet ne vairāk kā
EUR 1 422,87 |
0,5% |
Ķīlas tiesību nostiprināšana |
0,1% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā EUR 1 422,87 |
0,1% no aizdevuma summas |
Ķīlas tiesību grozījums |
0,1% no summas, par kādu tiek palielināta aizdevuma summa, bet ne vairāk kā EUR 1 422,87 no aizdevuma pamatsummas |
0,1% no summas, par kādu tiek palielināta aizdevuma summa |
Koeficients par vairāk nekā 6 mēnešus kavētu īpašuma tiesību reģistrāciju vai atzīmes dzēšanu (kas kavē labprātīgu nostiprinājumu) |
- |
1,5 (no 2014. gada 1. jūlija) |
Ievērojot paaugstināto koeficientu par novēlotu īpašuma tiesību reģistrāciju, iesakām nekavēties ar īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā, lai nebūtu jāmaksā paaugstinātas nodevas. Jāievēro, ka koeficients var būtiski ietekmēt gan jau noslēgtos, gan plānotos darījumus par īpašuma tiesību pārēju ar atliekošiem nosacījumiem, jo 6 mēnešu termiņa tecējums sākas no dienas, kad tiek parakstīts dokuments, kurš apliecina nostiprināmās tiesības.
 Uz augšu
IZMAIŅAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA PIEMĒROŠANĀ
Līdz ar pēdējiem grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” pieņemti būtiski ierobežojumi piemērot samazinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes (no 0,2% līdz 0,6% no kadastrālās vērtības) komersantiem piederošajām dzīvojamām ēkām, ja ēkas nav izīrētas dzīvošanai un īres tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja šie abi nosacījumi nebūs izpildīti, nekustamā īpašuma nodokli aprēķinās, piemērojot parasto 1,5% likmi no dzīvojamās ēkas kadastrālās vērtības. Faktiski šo izmaiņu ieviešanā nav pārejas perioda – par 2014. gadu nodoklis tiks aprēķināts, balstoties uz zemesgrāmatas datiem, kas fiksēti 2014. gada 1. janvārī. Ja līdz 2014. gada 1. jūlijam komersants nostiprinās zemesgrāmatā īres tiesības par līgumiem, kas noslēgti līdz 2014. gada 1. janvārim, pašvaldība veiks nodokļa pārrēķinu.
No 2014. gada līdzšinējo nodokļa atbrīvojumu vairs nepiemēros tiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, kas netiek uzturēti atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām un nodokli aprēķinās, piemērojot standarta 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Jāņem vērā, ka, ja ēka tiek klasificēta kā vidi degradējoša būve, tad pašvaldība var piemērot paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokļa likmi no augstākās – būves kadastrālās vai būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.
Vēl nekustamā īpašuma nodokļa jomā pieņemtas dažas izmaiņas, kurām faktiski ir soda sankcijas raksturs. Piemēram, par ekspluatācijā nenodotām jaunbūvēm paredzēts aprēķināt nodokli, piemērojot 3% paaugstināto likmi no augstākās – būves kadastrālās vai būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Nodokli piemēros no nākamā mēneša pēc būvatļaujas termiņa izbeigšanās. Šī kārtība ir jāapstiprina pašvaldības saistošajos noteikumos līdz 2014. gada 1. novembrim un tad tā būs piemērojama no 2015. gada 1. janvāra.
No 2015. gada tiks atcelts atbrīvojums vienu gadu par jaunuzceltām un rekonstruētām ēkām nemaksāt nodokli.
Iesakām pievērst uzmanību nodokļu maksājumu apmēriem, lai nerastos nodokļu maksājumu parādi, kā arī laicīgi nodot ekspluatācijā jaunbūves, lai nebūtu jāmaksā paaugstināta nodokļu likme.
Uz augšu
IZMAIŅAS LĪGUMSODU REGULĒJUMĀ
No 2014. gada 1. janvāra spēkā stājās arī grozījumi Civillikumā, kuri būtiski ietekmē līgumsodu regulējumu. Grozījumu mērķis ir novērst pārmērīgus līgumsodus, nosakot atšķirīgus līgumsodus atkarībā no tā, vai tas noteikts par saistību neizpildi vispār, vai par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā. Vairs nebūs pieļaujamas situācijas, kad līgumsodu apmēri pārsniedz pamatsaistību, jo noteikti ierobežojumi pieaugošiem līgumsodu maksājumiem, turklāt nevarēs prasīt pilnā apmērā gan likumiskos procentus, gan līgumsodu. Savukārt tiesām tagad ir ne vien tiesības, bet pat pienākums samazināt pārmērīgus līgumsodus.
Sākot ar 2015. gada 1. janvāri šie grozījumi būs piemērojami arī līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013. gada 31. decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014. gada 1. janvāra un līdz 2014. gada 31. decembrim par tiem nav celta prasība tiesā.
Tirgus dalībniekiem iesakām pārskatīt ilgtermiņa līgumus, kuri noslēgti pirms grozījumiem Civillikumā, lai tie nebūtu pretrunā ar jauno regulējumu un neradītu liekas problēmas, vērtējot to piemērojamību un apmērus. Tāpat uzmanība līgumsodiem jāpievērš, noslēdzot jaunus līgumus.
Plašāk par jaunajiem grozījumiem lasiet SORAINEN strīdu risināšanas ziņās: Grozījumi Latvijas Civillikumā ierobežo līgumsodu apmēru.
Uz augšu
GROZĪJUMI DZĪVOJAMO MĀJU PĀRVALDĪŠANAS LIKUMĀ
2014. gada 15. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Būtiskākās pārmaiņas skar dzīvojamās mājas īpašnieku norēķinu kārtību ar dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniedzējiem. Turpmāk līgumus ar pakalpojumu sniedzēju slēgs pašu dzīvojamo māju īpašnieki individuāli, kā arī maksājumi tiks veikti tieši pašam pakalpojumu sniedzējam. Izņēmums pieļaujams tikai tad, ja dzīvojamās mājas īpašnieki kopīgi pilnvaro citu personu slēgt līgumus, iekasēt maksājumus un pārskaitīt tos pakalpojumu sniedzējam.
Pakalpojumu sniedzējam noteikts pienākums nodrošināt šo iespēju noslēgt individuālu līgumu, kontrolēt dzīvokļu mājas īpašnieka maksājumus, savlaicīgi informēt pārējos īpašniekus, ja atsevišķs dzīvojamās mājas īpašnieks nepilda savas saistības un tas var skart pārējo intereses, kā arī izsniegt izziņas par veiktajiem maksājumiem un nosūtīt paziņojumus par parādiem.
Grozījumi ietver arī izmaiņas pārejas noteikumos, lai nodrošinātu efektīvāku jaunās maksāšanas kārtības ieviešanu. Pamatā tie paredz termiņus, kādos pakalpojumu sniedzējam un pārvaldniekam jāsniedz informācija dzīvojamās mājas īpašniekiem par rēķinu apkalpošanas izmaksām, dzīvojamās mājas parādiem, to atmaksas grafikiem un pakalpojumu sniedzējam pārskaitītajām summām. Atsevišķos gadījumos pārvaldniekam ir jāveic aptauja, lai noskaidrotu dzīvojamās mājas īpašnieku viedokli par turpmāko maksāšanas kārtību.
Līguma noteikumus, kas saistīti ar maksājuma veida maiņu, dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā groza viņa pilnvarota persona, savukārt mājās, kurās pārvaldīšanas tiesības nav nodotas mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, grozījumus veiks pārvaldnieks.
Pakalpojumu līgumi starp dzīvojamo māju īpašniekiem un pakalpojumu sniedzēju ir jānoslēdz līdz 2015. gada 30. septembrim un tiešie maksājumi jāuzsāk ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī, ja vien puses nav vienojušās par tiešo maksājumu uzsākšanu pirms šī termiņa, tādējādi noslēdzot šo pārejas procesu.
Turpmāk pārvaldīšanas uzdevumus varēs veikt tikai tās personas, kuru kvalifikācija jau ir atzīta līdz likuma spēkā stāšanās brīdim un kuras ir saņēmušas trešā līmeņa kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
Papildus tam grozījumi skar:
- obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības,
- pārvaldnieka kompetenci,
- saistību un lietu pārņemšanu, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, strīdus gadījumā,
- pārvaldīšanas uzdevuma tālāknodošanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanas kārtību, ja dzīvojamā māja kopīpašumā pieder vairākiem īpašniekiem,
- pārvaldītāja gada pārskatā iekļaujamās ziņas, un
- atsevišķus, ar Pārvaldnieku reģistru saistītus, jautājumus.
Uz augšu
GROZĪJUMI SAISTĪBĀ AR LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES IEGĀDI
Šobrīd plašas diskusijas ir izraisījis jautājums par jauna regulējuma izveidi lauksaimniecības zemes iegādei. Ministru kabinets ir izskatījis un atbalstījis Zemkopības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kurš paredz jau plašāka apjoma grozījumus likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.
Grozījumu projektā ierosināts, ka turpmāk iegādāties lauksaimniecības zemi varēs tikai personas, kurām ir pieredze un kuras guvušas ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī personas ar lauksaimniecisko izglītību un jaunie lauksaimnieki. Tieši šīs prasības ir izvirzījušas daudzus iebildumus, jo tās var būtiski ierobežot brīvu lauksaimniecības zemju apgrozību.
Diskusijas radušās arī par pirmpirkuma tiesību sistēmas efektivitāti, kura piedāvāta likumprojektā. Lai gan ar šiem grozījumiem Zemkopības ministrija cer panākt efektīvāku lauksaimniecības zemju izmantošanu un nozares attīstību, daudzus māc bažas par to, kāda ietekme šiem grozījumiem varētu būt uz meža zemēm un to apsaimniekošanu, jo liela daļa zemes īpašumu Latvijā nesastāv tikai no lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamas zemes, bet gan abām kopā.
Tuvāk ar SORAINEN partnera Ģirta Rūdas viedokli par sākotnējo grozījumu projektu varat iepazīties laikraksta Dienas Bizness 2013. gada 19. novembra numura rakstā „Iebilst pret zemes ierobežojumiem”, kā arī The Baltic Times 2013. gada 28. novembra rakstā angļu valodā „Restrictive land bill continues path to approval”.
Uz augšu
MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI JAUNAJAM BŪVNIECĪBAS LIKUMAM
Saeima ir nolēmusi pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanos uz 2014. gada 1. maiju.
Pašlaik uz apstiprināšanu ir virzīti 12 no 21 Būvniecības likumu pavadošajiem Ministru kabineta saistošajiem noteikumiem, no kuriem būtiskākie ir Vispārējie būvnoteikumi un Ēku būvnoteikumi, kā arī Noteikumi par būvdarbu veicēju un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību un citi. Kopumā visu nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu pilnīga izdošana un spēkā stāšanās paredzēta līdz 2014. gada 1. jūlijam.
Vispārējo būvnoteikumu projekts paredz būvju iedalījumu 3 grupās, atbilstoši būvniecības sarežģītībai un iespējamai ietekmei uz vidi. Noteikumi ietver vispārīgo regulējumu visu grupu būvju būvniecībai, kā arī noteikumus par būvniecības ierosināšanas kārtību, būvatļauju atcelšanas nosacījumus, prasības būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai, noteikumus par inženierizpētes un būvprojektu ekspertīzes veikšanu, kā arī nosaka to, kā jāsakārto vai jānojauc tāda būve, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu un kura būvniecības procesā iesaistītā persona ir atbildīga par atsevišķām vispārīgām darbībām.
Savukārt Ēku būvnoteikumi tuvāk raksturo, kādi dokumenti nepieciešami un kādas prasības ievērojamas katras būvju grupas projektēšanas, būvprojekta izstrādes un būvniecības procesā, kā arī nosaka kārtību ēkas lietošanas veida maiņai bez pārbūves un to, kā veicama vienkāršotā atjaunošana un vienkāršotā fasādes renovācija.
Uz augšu
NESENIE NOZĪMĪGĀKIE DARĪJUMI
British American Tobacco pārdod nekustamo īpašumu Latvijā
SORAINEN Latvijas birojs konsultēja British American Tobacco, pasaulē vadošo tabakas ražošanas un izplatīšanas grupu ar 100 darbības gadu pieredzi un zīmoliem, ko tirgo aptuveni 180 valstīs, par tai piederoša nekustamā īpašuma pārdošanu Rīgā par pirkuma summu EUR 2,6 miljoni. Nekustamais īpašums sastāv no zemes platībām, noliktavas ēkas un biroju ēkas.
SORAINEN visos pārdošanas darījuma posmos konsultēja klientu par darījuma juridiskajiem aspektiem, tai skaitā sagatavojot pirkuma līgumu nekustamā īpašuma pārdošanai un darījuma konta līgumu, kā arī nodrošinot pircēja īpašumtiesību reģistrāciju zemesgrāmatā un nekustamā īpašuma nodošanu pircējam.
Klientu konsultēja partneris, zvērināts advokāts Ģirts Rūda un juriste Natālija Šestakova.
Hesburger arvien paplašina darbību Latvijā
SORAINEN konsultē ātrās ēdināšanas restorānu lielāko operatoru Somijā un Latvijā – Hesburger. 2013. gadā Hesburger Latvijā atvēra trīs jaunus restorānus – Valmierā, Jelgavā un Rēzeknē, kā arī iegādājās un pieņēma nomā vairākus jaunus vīpašumus restorānuv izveidošanai. Pērn Hesburger Latvijas tirgū kopā investēja EUR 3,7 miljonus, bet 2014. gadā plāno veikt investīcijas vēl EUR 4 miljonu apmērā.
SORAINEN konsultācijas ietvēra dažādu ar nomas un pirkuma līgumu noslēgšanu, kā arī ar projektēšanu un būvniecību saistītu jautājumu analīzi, tai skaitā, pušu risku un atbildības sadalījumu un specifisku noteikumu izstrādi ilgtermiņa attīstībai. Tāpat SORAINEN zvērināti advokāti sniedza konsultācijas klientam intelektuālā īpašuma jautājumos.
Klientu konsultē juristu komanda partnera, zvērināta advokāta Ģirta Rūdas un zvērinātas advokātes Leldes Laviņas vadībā. |
