|
Dārgie klienti un sadarbības partneri!
Latvijas Korporatīvo Tiesību Ziņu pirmajā izlaidumā mēs sniedzam informāciju par praktiski noderīgiem jautājumiem sabiedrības vadībā, kā arī informējam par aktuālākajiem grozījumiem saistībā ar gada pārskatu sagatavošanu, jaunu darbinieku reģistrācijas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā, pienākumu iesaistīt darbiniekus lēmumu pieņemšanā un jauno komercdarījumu regulējumu. Papildus vēršam Jūsu uzmanību arī uz aktuālajām izmaiņām nodokļu likumdošanā.
NODERĪGA INFORMĀCIJA
Tuvojas termiņš gada pārskata iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā
Vēlamies Jums atgādināt, ka saskaņā ar Gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir lielākas komercsabiedrības, kuras, ja tās atbilst Gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, gada pārskatu iesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Papildus gada pārskatam un revidenta atzinumam par gada pārskatu (tām sabiedrībām, kuras sasniedz Gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus, kā arī sabiedrībām, kuru statūtos vai dalībnieku/akcionāru sapulces lēmumā ir noteikts, ka gada pārskatu pārbauda revidents), saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem pirms gada pārskata apstiprināšanas ir nepieciešams sagatavot arī valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu (zaudējumu gadījumā – par finanšu stāvokļa uzlabošanu) un padomes ziņojumu par gada pārskatu (ja sabiedrībai ir padome). Pie tam, saskaņā ar Koncernu likumu, ja vien nav noslēgts koncerna līgums, atkarīgajām sabiedrībām jāsagatavo arī atkarības pārskats.
Kārtējā dalībnieku (akcionāru) sapulce gada pārskata apstiprināšanai ir sasaucama ne vēlāk kā augstāk minētajā termiņā, paziņojums par sapulces sasaukšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem nosūtāms vismaz divas nedēļas pirms sapulces, akciju sabiedrības akcionāriem – vismaz 30 dienas pirms sapulces. Kopā ar paziņojumu par sapulces sasaukšanu komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ir nosūtāms arī gada pārskats, atkarības pārskats, revidenta atzinums, padomes ziņojums un valdes priekšlikums.
Atgādinām, ka jau kopš 2008. gada 1. jūlija gada pārskats un tam pievienojamie dokumenti vairs nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistram, bet gan tikai Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzams arī paskaidrojums par to, kad ir apstiprināts gada pārskats, vai arī dalībnieku (akcionāru) sapulces protokols par gada pārskata apstiprināšanu (vai tā izraksts).
Valdes vai padomes locekļu pilnvaru termiņš ir ierobežots
Iesakām pārliecināties, vai sabiedrības esošo valdes locekļu (vai padomes locekļu, ja tāda ir izveidota) pilnvaras joprojām ir spēkā. Parasti valdes (padomes) locekļi tiek ievēlēti uz trīs gadu termiņu, ja vien sabiedrības statūti neparedz īsāku pilnvaru termiņu. Ja valdes locekļu (padomes locekļu) pilnvaru termiņš ir beidzies, dalībnieku sapulcei ir jāpārvēl esošās amatpersonas uz jaunu pilnvaru termiņu, vai arī jāievēl jaunas amatpersonas, un šādu lēmumu ir nepieciešams reģistrēt komercreģistrā.
Tā kā valdes locekļu (padomes locekļu) pilnvaras ir spēkā ar attiecīga dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmuma pieņemšanas brīdi, un izmaiņu reģistrēšana komercreģistrā ir tikai obligāti veicama darbība pēc šāda lēmuma pieņemšanas, tad valdes (padomes) pilnvaru termiņš visbiežāk beidzas jau pirms valdes (padomes) pilnvaru termiņa, kāds norādīts publiskajos reģistros.
Vai aktuālā informācija par dalībnieku (akcionāru) atbilst informācijai, kas par dalībnieku (akcionāru) ir ierakstīta dalībnieku (akcionāru) reģistrā?
Dalībnieku (akcionāru) reģistrs, kuru uztur valde, ir vienīgais dokuments, kas apliecina dalībnieka (akcionāra) statusu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībā (vārda akciju gadījumā).
Nereti dalībnieki (akcionāri) maina savu juridisko adresi, nosaukumu vai pat sabiedrības veidu, tāpēc šādu izmaiņu veikšanas gadījumā ir jāpārliecinās, ka minētā informācija ir nodota arī sabiedrības, kurā attiecīgajam dalībniekam pieder kapitāla daļas (akcijas) valdei, lai nekavējoties tiktu precizēta informācija dalībnieku (akcionāru) reģistrā. Papildus, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistram precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru, gadījumā, ja dalībnieku reģistrā ir mainīta informācija par dalībnieku.
Ja Jums ir jebkādi jautājumi par augstāk minēto vai nepieciešama mūsu palīdzība kādu dokumentu sagatavošanai, lūdzu, sazinieties ar biroja vadošo partneri Evu Berlaus (eva.berlaus@sorainen.com; tel. +371 67 365 000).
LIKUMDOŠANAS IZMAIŅAS
Mainīta kārtība gada pārskatu sagatavošanā
2010. gada 1. janvārī stājās spēkā „Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Saskaņā ar šiem grozījumiem, sagatavojot gada pārskatu par 2009. gadu (un arī turpmāk), uzņēmumiem, kas nepārsniedz divus no minētajiem kritērijiem, proti:
- bilances kopsumma nepārsniedz LVL 250 000,
- neto apgrozījums nepārsniedz LVL 500 000,
- vidējais darbinieku skaits pārskata gadā nepārsniedz 25,
ir atļauts
- nesagatavot naudas plūsmas pārskatu,
- nesagatavot pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, un
- neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas.
Mainīta jaunu darbinieku reģistrācijas kārtība VID
Sākot no 2010. gada 6. februāra, darba devējiem jauni darbinieki ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā vienu dienu pirms persona uzsāk darbu pie attiecīgā darba devēja. Šīs izmaiņas ir ieviestas, lai mazinātu nelegālo nodarbinātību. Attiecīgi grozījumi tika veikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 942 (20.11.2008.) par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Saskaņā ar iepriekšējo regulējumu darba devējam jauni darbinieki VID bija jāreģistrē līdz tā mēneša piektajam datumam, kurš seko mēnesim, kurā persona uzsākusi darbu. Tāpēc nereti darba devēji valsts iestāžu pārbaužu gadījumā apgalvoja, ka darbinieki pie viņiem strādā tikai pāris nedēļas un saskaņā ar tiesību aktiem viņiem vēl ir laiks reģistrēt darbiniekus VID.
Darba devējiem pienākums iesaistīt darbiniekus lēmumu pieņemšanā
2010. gada 21. janvārī Saeimā pieņemts likums “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās gadījumā”.
Šis likums nosaka, ka turpmāk gadījumos, kad Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība tiek reģistrēta Latvijā vai to juridiskā adrese tiek pārcelta uz Latviju, kā arī kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā, sabiedrībām būs pienākums iesaistīt darbiniekus sabiedrības lēmumu pieņemšanā (tā sauktā darbinieku līdzdalības tiesība).
Lai nodrošinātu darbinieku iesaistīšanu, sabiedrībām būs jāved sarunas ar speciālo sarunu grupu (darbinieku pārstāvjiem) un ar to jānoslēdz vienošanās par darbinieku iesaistīšanas sabiedrības lēmumu pieņemšanā noteikumiem. Ja šāda vienošanas starp darbinieku pārstāvjiem un sabiedrību netiks panākta vai arī, ja abas puses par to savstarpēji vienosies, tad darbinieku iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā tiks noteikta saskaņā ar likumā ietvertajiem darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumiem. Vienošanās par darbinieku iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā sabiedrībā būs jāiesniedz Uzņēmumu Reģistrā kopā ar pārējiem sabiedrības reģistrēšanai nepieciešamajiem dokumentiem.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā izdarīti arī attiecīgi grozījumi, paredzot darba devēja atbildību par darbinieku iesaistīšanas noteikumu pārkāpšanu.
Jauns regulējums komercdarījumiem
2010. gada 1. janvārī ir stājušies spēkā būtiski grozījumi Komerclikumā, papildinot Komerclikumu ar pilnīgi jaunu sadaļu, kas regulē komerciālā pirkuma, komerciālā glabājuma līgumus un komerciālās komisijas līgumus, kā arī ekspedīcijas, faktoringa, līzinga un franšīzes līgumus. Minētie Komerclikuma grozījumi skar atsevišķas komercdarījumu jomas un ir jāņem vērā, sastādot līgumus jau no 2010. gada.
Gadījumā, ja Jums rodas jautājumi saistībā ar jauno komercdarījumu regulējumu, vai arī būtu nepieciešams pārskatīt standarta līgumus, ko šobrīd izmantojat darījumos ar klientiem vai sadarbības partneriem, lūdzu, sazinieties ar partneri Agri Repšu (agris.repšs@sorainen.com; tel. +371 67 365 000).
NODOKĻU ZIŅAS
Tiks aplikts ienākums no kapitāla pieguma
Ar 2010. gada 1. janvāri, fiziskai personai atsavinot:
- akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumus personālsabiedrībā un citus finanšu instrumentus,
- ieguldījumu fondu apliecības un citus pārvedamus vērtspapīrus, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos,
- parāda instrumentus (parādzīmes, noguldījumu sertifikātus, komercsabiedrību emitētos īstermiņa parāda instrumentus) un citus naudas instrumentus, kas tiek tirgoti naudas tirgos,
- nekustamo īpašumu (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības),
- uzņēmumu,
- intelektuālā īpašuma objektus,
starpība starp augstāk uzskaitīto kapitāla aktīvu atsavināšanas cenu un iegādes vērtību (arī starpība starp atlīdzību, kas saņemta atbilstoši likvidācijas kvotai, un attiecīgā ieguldījuma vērtību) jeb kapitāla pieaugums tiks aplikts ar iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) likmi 15%.
IIN 15% būs jāietur arī tad, ja darījums vai kāda tā daļa nenotiek, bet saskaņā ar kapitāla atsavināšanas līguma nosacījumiem persona saņem atlīdzību (piemēram, rokas naudu vai tml.), kura nav jāatmaksā.
Tiks aplikts ienākums no kapitāla (kas nav kapitāla pieaugums)
Ienākums no kapitāla (kas nav kapitāla pieaugums), kuru veido:
- dividendes (jeb ienākums no kapitālsabiedrības (t.i., SIA vai AS) kapitāla daļām/akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šo sabiedrību peļņas sadalē),
- procentu ienākums un tam pielīdzināms ienākums, arī ar procentu ienākumu saistīts ienākums,
- ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas,
- ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu,
tiks aplikts ar 10% IIN likmi. Atšķirībā no citiem ienākumu veidiem, aprēķinot ar IIN apliekamo ienākumu dividendēm un procentu ienākumiem, vērā netiks ņemtas jebkādas izmaksas, kas saistītas ar šī ienākuma gūšanu.
Sīkāk par šīm un arī citām izmaiņām nodokļu likumdošanā lūdzam skatīt SORAINEN Nodokļu Ziņu izlaidumu Nr. 18. |
