Nodokļu vēstis. Augusts 2026
Latvijas tiesību akti
Rakstu autore: Inese Zladeja
Saeima 2. lasījumā pārstrādā vienkāršotās nodokļa samaksas režīmu mazajai saimnieciskajai darbībai
Jūnija “Nodokļu vēstīs” jau rakstījām par likumprojektu paketi, kas paredz fiziskām personām vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Šā gada 20. augustā Saeima likumprojektus atbalstīja 2. lasījumā, taču sākotnējais piedāvājums ir pārstrādāts.
Pakete joprojām ietver grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tomēr 2. lasījumā ieviests jauns jēdziens “mazā saimnieciskā darbība” un atsevišķs “iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa” režīms. Būtiskākā izmaiņa salīdzinājumā ar 1. lasījumu ir apgrozījuma sliekšņa samazināšana no 25 000 euro līdz 12 000 euro taksācijas periodā.
Par mazo saimniecisko darbību paredzēts uzskatīt fiziskās personas darbību, kuras ietvaros preces tiek ražotas un pārdotas vai pakalpojumi sniegti tikai citām fiziskām personām, kuras tos neiegādājas saimnieciskās darbības vajadzībām. Persona nedrīkstēs būt vispārējā kārtībā reģistrēta PVN maksātāja, izņemot reģistrāciju īpašajā pārrobežu mazo uzņēmumu PVN režīmā. Atšķirībā no 1. lasījumā paredzētā persona tomēr tiks reģistrēta VID kā mazās saimnieciskās darbības veicēja un iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.
Lai izmantotu režīmu, personai pieteikšanās dienā un divos iepriekšējos taksācijas periodos nedrīkstēs būt reģistrēta saimnieciskā darbība. Tā vienlaikus nedrīkstēs veikt citu saimniecisko darbību, nodarbināt citas personas vai saņemt mazās saimnieciskās darbības ieņēmumus ārpus saimnieciskās darbības ieņēmumu konta. Skaidrā naudā saņemtie ieņēmumi būs jāiemaksā šajā kontā likumā noteiktajā termiņā
Iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa likme saglabāta 10 % apmērā. Nodokli piemēros mazās saimnieciskās darbības apgrozījumam, un kredītiestāde to automātiski ieturēs un ieskaitīs vienotajā nodokļu kontā. VID uz kredītiestādes sniegtās informācijas pamata uzskaitīs apgrozījumu un samaksāto nodokli, kā arī sagatavos mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju EDS. Ja persona pārkāps režīma nosacījumus vai vairs neatbildīs mazās saimnieciskās darbības kritērijiem, līdz taksācijas gada beigām tai papildus 10 % likmei paredzēts piemērot 15 % papildu likmi no dienas, kad pārkāpums radies.
Vienlaikus paredzēts, ka VID uzraudzīs apgrozījuma sliekšņa tuvošanos un informēs nodokļa maksātāju par iespējām pāriet uz citu nodokļu režīmu.
Likumprojektus vēl jāpieņem Saeimā 3. lasījumā, bet plānotais grozījumu spēkā stāšanās datums saglabāts 2027. gada 1. janvāris.
Attaisnoto izdevumu tvērums varētu paplašināties: Saeimā iesniegti grozījumi par medicīnisko ierīču iegādes izdevumiem
Šī gada 21.augustā Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz paplašināt fizisko personu attaisnoto izdevumu loku, iekļaujot tajā arī ārstu un ārstniecības personu izrakstītu medicīnisko ierīču iegādes izdevumus gadījumos, kad konkrētās ierīces nav iekļautas valsts kompensējamo medicīnisko ierīču sarakstos.
Likumprojekta mērķis ir mazināt pacientu finansiālo slogu gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešamās medicīniskās ierīces valsts nekompensē. Anotācijā kā piemērs minēti 1. tipa cukura diabēta pacienti, kuriem nepieciešami nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensori, insulīna sūkņi vai to piederumi.
Izdevumus varētu deklarēt gan par pašu nodokļa maksātāju, gan viņa ģimenes locekļiem, tostarp tādiem, kuru rezidences valsts ir cita ES vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Attaisnoto izdevumu sastāvu, piemērošanas kārtību un nepieciešamos pamatojošos dokumentus noteiktu Ministru kabinets.
Grozījumus paredzēts piemērot no 2026. gada 31. decembra. Lai jaunā kārtība stātos spēkā, likumprojekts vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā. Un ar likumprojektu var iepazīties šeit.
Plāno precizēt dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanu
Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanu. Noteikumu projekts pašlaik atrodas saskaņošanas procesā.
Grozījumi precizē dabasgāzes kā degvielas tirgotāja statusu un nosacījumus samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanai. Galalietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto gan valsts atbalsta regulējumā ietvertajās, gan izslēgtajās nozarēs, būs jānodrošina attiecīgo darbību vai izmaksu nodalīšana. Saistīto uzņēmumu grupā ietilpstošam galalietotājam būs jāiesniedz grupas konsolidētais gada pārskats, ja tas nav publiski pieejams.
Lauku atbalsta dienests izvērtēs galalietotāju atbilstību samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanas prasībām un ik gadu izlases veidā pārbaudīs vismaz 5 % galalietotāju. Atsevišķos rūpnieciskās ražošanas gadījumos izvērtēšanā iesaistīs Valsts vides dienestu.
Projektā precizēta arī nodokļa korekcijas kārtība, ja konstatēta starpība starp iepriekš deklarēto un faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu. Savukārt biometāna gadījumā ar akcīzes nodokli apliekamo apjomu noteiks, no kopējā piegādātās gāzes daudzuma atņemot apjomu, kas atbilst gāzes izcelsmes apliecinājumiem.
Latvijas tiesu prakse
Rakstu autors: Oļegs Spundiņš
Kā tiesa vērtē pierādījumus nodokļu strīdu lietas
(Nr. A420141121, SKA-759/2026)
Senāts jaunākajā rīcības sēdes lēmumā par kapitāla pieauguma nodokli atgādina, ka nodokļu strīdos izšķiroša nozīme ir ne tikai pierādījumu esībai, bet arī to ticamībai, savstarpējai saskaņotībai un iesniegšanas apstākļiem.
Konkrētajā lietā nodokļu maksātājs vēlējās samazināt ar nodokli apliekamo kapitāla pieaugumu, atsaucoties uz izdevumiem par apkures katlu, kamīnu, virtuves iekārtu un sadzīves tehniku, kā arī parketu. Apgabaltiesa šos ieguldījumus neatzina, jo iesniegtie līgumi nebija parakstīti, nebija pierādīta samaksa, preču modeļi nesakrita ar īpašuma vērtējuma fotogrāfijās redzamo, bet paskaidrojumi par dokumentu iegūšanu bija pretrunīgi.
Senāts uzsvēra trīs praktiski nozīmīgus principus:
- tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu esība un konkrētais apmērs;
- novēlota pierādījumu iesniegšana pati par sevi nav pamats tos noraidīt, taču tā var tikt vērtēta kopā ar citiem apstākļiem, kas ietekmē pierādījumu ticamību;
- kasācijas instance pierādījumus no jauna nepārvērtē, ja zemākas instances tiesas vērtējums nav patvaļīgs vai acīmredzami neatbilstošs pierādījumu vērtēšanas noteikumiem.
Praktiskais aspekts: nekustamā īpašuma uzlabojumu dokumentēšanai jāveido loģiskā, nepārtraukta pierādījumu ķēde. Ar līgumu vien nepietiek. Jāsaglabā gan maksājumu apliecinājumi, preces vai pakalpojuma specifikācija, nodošanas dokumenti, fotofiksācijas un pierādījumi, kas konkrēto izdevumu sasaista tieši ar attiecīgo īpašumu.
Nodokļu strīdos pierādīšanas stratēģija jāsāk veidot jau administratīvajā procesā iestādē, t.i., kamēr strīds nav pametis VID telpas. Gan apelācijas, gan kasācijas stadijā labot nepilnīgu faktisko pamatu parasti būs par vēlu.
Sorainen nodokļu strīdu komanda palīdz uzņēmumiem un privātpersonām izvērtēt pierādījumu pietiekamību, strukturēt pozīciju sarakstē ar VID un aizstāvēt klientu intereses administratīvajās tiesās.
Senāts kārtējo reizi atgādina, ka VID piedziņas lēmuma pieņemšanas brīdī jāpārbauda, vai joprojām pastāv pamats
(Nr. A420289522, SKA-102/2026)
2026. gada jūlija beigās Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu kas papildina Senāta judikatūru par bijušo valdes locekļu personisko atbildību par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem.
Lietas būtība
VID ar 2022. gada 17. oktobra galīgo lēmumu noteica bijušajam valdes loceklim pienākumu atlīdzināt budžetam SIA “AND BALTIC” nokavētos nodokļu maksājumus. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, secinot, ka ir izpildīti visi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas kritēriji valdes locekļa atbildības piemērošanai. Pieteicējs kasācijas sūdzībā citstarp norādīja, ka sabiedrība jau ir likvidēta.
Lietā bija konstatēts, ka sabiedrība tika likvidēta 2022. gada 1. jūnijā. Tātad 2022. gada 17. oktobrī, kad VID pieņēma galīgo administratīvo aktu, sabiedrība jau bija izslēgta no komercreģistra.
Nepietiek pārbaudīt tikai 60. panta kritērijus
Senāts norādīja, ka valdes locekļa atbildības piemērošanai nepietiek konstatēt tikai likuma “Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmajā daļā noteiktos materiālos kritērijus. Ir jāpārbauda arī tas, vai ievērota 61. pantā reglamentētā kārtība, kādā VID pieņem lēmumu par juridiskās personas nodokļu parāda atlīdzināšanu no valdes locekļa.
Senāts analizēja vairākus 61. pantā ietvertos procedūras elementus. Regulējums paredz brīdinājuma nosūtīšanu gan juridiskajai personai, gan valdes loceklim, iespēju iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī valdes locekļa solidāru atbildību kopā ar juridisko personu. Šie elementi pēc savas būtības paredz, ka juridiskā persona procesa laikā vēl pastāv.
Ja juridiskā persona vairs nepastāv, valdes loceklis nevar izmantot likumā paredzēto iespēju iesniegt maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Turklāt vairs nav iespējama arī likumā paredzētā alternatīva piedzīt parādu vai nu no juridiskās personas, vai no valdes locekļa.
Izšķirošs var būt galīgā lēmuma pieņemšanas brīdis
Sprieduma būtiskākā praktiskā atziņa attiecas uz administratīvā procesa dinamiku. Senāts atsaucās uz savu judikatūru, saskaņā ar kuru minētie apsvērumi ir piemērojami arī tad, ja VID procesu ir uzsācis un sākotnējo lēmumu pieņēmis pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra.
Administratīvais process iestādē ar sākotnējā lēmuma pieņemšanu nebeidzas. Pieņemot galīgo lēmumu pēc apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas, VID ir atkārtoti jāvērtē aktuālā faktiskā un tiesiskā situācija, tostarp tas, vai joprojām pastāv pamats piedziņai no valdes locekļa.
Tādējādi galīgā administratīvā akta tiesiskumu nevar pamatot tikai ar to, ka atbildības procesa sākumā visi likuma kritēriji, iespējams, bija izpildīti. VID jāņem vērā arī procesa laikā notikušās juridiski nozīmīgās izmaiņas.
Senāta nolēmums
Ņemot vērā, ka sabiedrība jau bija likvidēta pirms VID galīgā lēmuma pieņemšanas, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Apgabaltiesai būs jāpārbauda VID rīcības un pārsūdzētā lēmuma atbilstība likuma “Par nodokļiem un nodevām” 61. panta normām.
Tas nozīmē, ka Senāts pats galīgi neatcēla VID lēmumu un nepateica, kāds būs lietas galarezultāts. Spriedums nosaka jautājumu loku, kas apelācijas instances tiesai jāizvērtē atkārtoti.
Praktiskā nozīme
Saņemot VID brīdinājumu vai lēmumu par uzņēmuma nodokļu parāda atlīdzināšanu, būtiski rekonstruēt pilnu procesa hronoloģiju. Jāpārbauda sabiedrības statuss katrā procesa posmā, tostarp sākotnējā un galīgā administratīvā akta pieņemšanas datumā. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai valdes loceklim faktiski saglabājas iespēja izmantot likumā paredzētos aizsardzības līdzekļus.
Sorainen komentārs
Spriedums apliecina, ka valdes locekļa personiskā atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem nav automātiskas piedziņas instruments. Tā ir speciāla procedūra ar konkrētiem materiāliem un procesuāliem priekšnoteikumiem.
Nodokļu strīdu praksē tas nozīmē, ka VID lēmums jāpārbauda vismaz trīs līmeņos:
- vai ir izpildīti visi 60. panta materiālie kritēriji;
- vai VID ievērojis 61. pantā noteikto procedūru un valdes locekļa procesuālās garantijas;
- vai lēmuma pieņemšanas brīdī joprojām pastāv juridiskais un faktiskais pamats piedziņai.
Tieši procesa hronoloģija un situācija galīgā administratīvā akta pieņemšanas brīdī var kļūt par izšķirošo argumentu nodokļu strīdā.
Rakstu autore: Natālija Ķīse
Pretendenta izslēgšana no iepirkuma procedūras saistībā ar laikus neiesniegtu nodokļu deklarāciju
(2026. gada 17. jūnija Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. A420197023 (SKA-61/2026) – Judikatūra)
Faktiskie apstākļi: Pasūtītāja izslēdza pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) datiem, kas liecināja, ka pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā bija neiesniegta nodokļu deklarācija. Pieteicēja lietas gaitā iesniedza kasācijas sūdzību, kurā tā norādīja, ka VID bija nepareizi publiskojis informāciju par pieteicējas neizpildītajām nodokļu saistībām, tādējādi pārkāpjot likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto informācijas publiskošanas kārtību un principus.
Senāta atziņas: Senāts lietā sniedza atbildi uz to, kādos apstākļos uzskatāms, ka publiskā iepirkuma procedūras pretendentam sakarā ar laikus neiesniegtu nodokļu deklarāciju ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.
Senāts vispirms norādīja, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktu pretendenta izslēgšanas pamats – neizpildītas saistības nodokļu jomā – vērtējams likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) izpratnē. NN likuma 7.⁴ pants noteic, ka sakarā ar neiesniegtu nodokļu deklarāciju šādas saistības pastāv vienīgi tad, ja izpildās divi nosacījumi: (1) nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarāciju un (2) attiecīgā informācija saskaņā ar NN likuma 18. panta pirmās daļas 30. punktu ir publiski pieejama.
NN likuma 18. panta pirmās daļas 30. punkts uzliek nodokļu administrācijai pienākumu publicēt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu deklarācijas, ja iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Šāda informācija ir publiski pieejama ne ilgāk kā trīs gadus.
Senāts pievienojās pieteicējai, ka pats deklarācijas iesniegšanas kavējuma fakts vien nav pietiekams izslēgšanas pamats, nozīme ir arī tam, vai šī informācija ir publiski pieejama.
Tomēr Senāts secināja, ka nav nozīmes tam, kura konkrēti deklarācija nav iesniegta vai kāds bija tās iesniegšanas termiņš. Būtiski ir tas, ka VID ir publiskojis paša kavējuma faktu, un ka šī informācija ir pieejama EIS e-izziņu apakšsistēmā, no kuras to iegūst pasūtītājs.
Proti, tas, ka publiskotā informācija par neiesniegtu nodokļu deklarāciju neietver ziņas par to, kura tieši deklarācija nav iesniegta un tās iesniegšanas termiņu, nav šķērslis atzīt, ka personai attiecīgajos datumos bija neizpildītas saistības nodokļu jomā.
ES tiesu prakse
Raksta autors: Edgars Hercenbergs
Rumānijas tiesa (lietas Nr.C-725/26) uz EST jautājumu transfertcenu jomā
Rumānijas uzņēmums Romagnetics SRL apstrīdēja nodokļu administrācijas veiktu transfertcenu korekciju. Nodokļu administrācija secināja, ka uzņēmuma rentabilitāte neiekļaujas salīdzināmo uzņēmumu starpkvartiļu diapazonā, un tādēļ koriģēja rezultātu līdz diapazona mediānai.
Uzņēmums tam nepiekrita, norādot, ka saskaņā ar OECD Transfertcenu vadlīnijām jebkurš punkts uzticamā tirgus diapazonā var atbilst arm’s length principam, tāpēc korekcija līdz mediānai nav obligāta. Pirmās instances tiesa tomēr atzina nodokļu administrācijas pieeju par tiesisku.
Apelācijas tiesa vērsās EST ar prejudiciālo jautājumu, jo strīda iznākums ir atkarīgs no tā, vai ES tiesības pieļauj nacionālu regulējumu, kas saistīto personu darījumos prasa transfertcenu korekciju veikt tieši līdz tirgus diapazona mediānai.
Prejudiciālais jautājums latviski ir pieejams šeit.
Raksta autore: Kristīne Erele
EST par nokavējuma naudu un VID pieeja Latvijā: vai samazinātā nokavējuma nauda attiecas uz visu kavējuma periodu?
62024CJ0544 – eur-lex.europa.eu
Eiropas Savienības Tiesa (EST) nesenajā lietā C‑544/24 Nekilnojamojo turto valdymas apstiprināja, ka dalībvalstis drīkst paredzēt stingru un automātisku nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību PVN jomā. EST uzsvēra, ka nokavējuma naudas galvenais mērķis ir kompensēt valstij zaudējumus, kas radušies savlaicīgi nesaņemtu nodokļu ieņēmumu dēļ, nevis sodīt nodokļu maksātāju.
Šī atziņa ir interesanta arī Latvijas kontekstā, ņemot vērā nesenu VID lēmumu, kurā analizēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta septītās daļas piemērošana nodokļu deklarāciju precizēšanas rezultātā aprēķinātajiem papildus nodokļa maksājumiem.
Kā VID interpretē samazinātās nokavējuma naudas piemērošanu?
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 11. punktu nodokļu maksātājs noteiktos gadījumos var lūgt sadalīt termiņos nodokļa samaksu, kas izveidojusies deklarācijas precizēšanas rezultātā. Savukārt 24. panta septītā daļa paredz, ka šādā gadījumā nokavējuma nauda tiek aprēķināta vienas ceturtās daļas apmērā no vispārējās nokavējuma naudas likmes par katru dienu visā kavējuma periodā.
Konkrētajā situācijā radās jautājums, kā saprast formulējumu “visā kavējuma periodā”.
VID savā lēmumā secinājis, ka samazinātā nokavējuma nauda attiecas tikai uz periodu, kurā nodokļu maksātājam jau ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai maksājumu grafiks. Savukārt par periodu līdz deklarācijas precizēšanai un samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai piemērojama vispārējā nokavējuma naudas likme.
VID ieskatā samazinātā likme ir priekšrocība, kas rodas tikai pēc tam, kad nodokļu maksātājs izmantojis likumā paredzēto iespēju sadalīt maksājumu termiņos. Tādēļ šī priekšrocība neietekmē jau iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu par periodu, kurā nodokļa saistība jau bija nokavēta.
Vai jautājums ir pilnībā atrisināts?
Ne gluži.
VID lēmuma centrālais jautājums ir normas interpretācija. Proti, vai formulējums “visā kavējuma periodā” attiecas tikai uz periodu pēc samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanas vai tomēr uz visu laiku no sākotnējā nodokļa samaksas termiņa līdz galīgai saistību izpildei.
Lai gan VID lēmumā dota skaidra atbilde par labu pirmajai pieejai, nevar izslēgt, ka tiesa šim jautājumam varētu pieiet atšķirīgi. Vairāki argumenti ļauj secināt, ka normas saturs nav tik viennozīmīgs, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Piemēram, raugoties no tiesiskās noteiktības un paļāvības principa puses, – nodokļu maksātājam būtu jāspēj paredzēt savu saistību apmēru no likuma teksta.
Tādēļ, lai gan EST lieta C‑544/24 apstiprina nokavējuma naudas kompensējošo raksturu un plašo valstu rīcības brīvību šajā jomā, konkrētais Latvijas tiesību jautājums, visticamāk, būtu risināms galvenokārt ar Latvijas tiesību interpretācijas metodēm.
Secinājums
Pirmkārt, EST arvien konsekventāk uzlūko nokavējuma naudu kā kompensācijas mehānismu, nevis sodu. Tas, savukārt, ierobežo nodokļa maksātāja iespējas atsaukties tikai uz samērīguma argumentiem.
Otrkārt, nodokļu strīdos liela nozīme ir arī precīzai normu interpretācijai. VID lēmums par likuma normas interpretāciju ilustrē, ka strīds var rasties nevis par paša nodokļa aprēķinu, bet par formulējuma nozīmi likumā.
Treškārt, uzņēmumiem, kas apsver nodokļu deklarāciju precizēšanu un samaksas termiņa pagarinājuma pieprasīšanu, būtu rūpīgi jāizvērtē ne tikai pamatparāds, bet arī nokavējuma naudas aprēķina sekas.
Rakstu autore: Inese Zladeja
EST ģenerāladvokāts: dalībvalstis nevar aplikt sabiedrības pārveidošanu ar kapitāla nodokli, ja nav veikts kapitāla ieguldījums
(EST ģenerāladvokāta Andrea Biondi 2026. gada 23. aprīļa secinājumi lietā A. sp. z o.o. pret Dyrektor Izby Administracji Skarbowej w Zielonej Górze, C-197/25)
Faktiskie apstākļi: Polijā reģistrēta komandītsabiedrība tika pārveidota par pilnsabiedrību, grozot tās dibināšanas dokumentu. Atbilstoši Polijas tiesībās paredzētajam tiesiskās pēctecības principam pārveidošanas rezultātā netika izveidota jauna juridiska persona, bet tika mainīta tikai sabiedrības juridiskā forma. Nemainījās sabiedrības dalībnieku sastāvs, to ieguldījumi un tiesības uz peļņu, kā arī netika veikti papildu naudas vai mantiskie ieguldījumi.
Polijas nodokļu administrācija pārveidošanai tomēr piemēroja civiltiesisko darījumu nodokli. Nodoklis tika aprēķināts par starpību starp pilnsabiedrības mantas vērtību un komandītsabiedrības mantas vērtību, kas iepriekš bija aplikta ar šo nodokli. Sabiedrība apstrīdēja nodokļa piemērošanu, norādot, ka pārveidošanas rezultātā tās manta nebija palielinājusies.
Polijas Augstākā administratīvā tiesa vērsās EST, lai noskaidrotu Direktīvas 2008/7/EK 9. pantā dalībvalstīm paredzētās izvēles brīvības apjomu. Minētā norma ļauj dalībvalstīm kapitāla nodokļa piemērošanas vajadzībām noteiktas peļņas gūšanas nolūkā izveidotas struktūras neuzskatīt par kapitālsabiedrībām.
Ģenerāladvokāta atziņas: Ģenerāladvokāts norādīja, ka dalībvalsts, izmantojot Direktīvas 2008/7/EK 9. pantā paredzēto iespēju, var noteikt kapitāla nodokļa piemērošanas kārtību sabiedrībām, kuras tā neuzskata par kapitālsabiedrībām. Tomēr šī izvēles brīvība attiecas tikai uz kapitāla nodokli par direktīvas 3. pantā minētajiem kapitāla ieguldījumiem.
Direktīvas 9. pants nedod dalībvalstīm tiesības atkāpties no direktīvas 5. panta 1. punkta “b” līdz “e” apakšpunktā paredzētajiem aizliegumiem piemērot netiešos nodokļus citiem darījumiem. Šāda interpretācija izriet gan no direktīvas sistēmas, gan no tās mērķa novērst netiešos nodokļus kapitāla piesaistīšanai un tādējādi aizsargāt kapitāla brīvu apriti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES.
Ģenerāladvokāta ieskatā konkrētā sabiedrības pārveidošana neietvēra kapitāla ieguldījumu Direktīvas 2008/7/EK 3. panta izpratnē. Pārveidošanas rezultātā netika palielināts kapitāls, sabiedrības dalībnieki neveica jaunus ieguldījumus un sabiedrības manta tieši pirms un pēc pārveidošanas palika nemainīga. Sabiedrības mantas pieaugumu, kas bija radies tās iepriekšējās saimnieciskās darbības laikā, nevar uzskatīt par pārveidošanas rezultātā veiktu kapitāla ieguldījumu.
Tādējādi, ja iesniedzējtiesa apstiprina minētos faktiskos apstākļus, pārveidošanai piemērotais nodoklis nav kapitāla nodoklis par kapitāla ieguldījumu. Līdz ar to Polija nevar atsaukties uz Direktīvas 2008/7/EK 9. pantā paredzēto atkāpi.
Ģenerāladvokāts secināja, ka šādā gadījumā pārveidošana ietilpst direktīvas 5. panta 1. punkta “d” apakšpunkta i) punktā, kas aizliedz piemērot netiešos nodokļus kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenta vai statūtu grozījumiem, tostarp vienas kapitālsabiedrības formas pārveidošanai par citu kapitālsabiedrības formu.
Savukārt, ja iesniedzējtiesa tomēr konstatētu, ka pārveidošanas rezultātā ir veikts kapitāla ieguldījums, Direktīvas 2008/7/EK 9. pants varētu ļaut Polijai piemērot kapitāla nodokli. Tomēr dalībvalsts izvēlei izmantot šo atkāpi jābūt izteiktai pietiekami skaidri un precīzi, lai nodokļa maksātāji varētu paredzēt tās tiesiskās sekas.
EST ģenerāladvokāts: absolūts kriminālvajāšanas noilgums pats par sevi nav pretrunā ES prasībām efektīvi apkarot smagu PVN krāpšanu
(EST ģenerāladvokāta Manuela Kampusa Sančesa-Bordonas 2026. gada 23. aprīļa secinājumi lietā Gidzhinov, C-321/25)
Faktiskie apstākļi: Bulgārijā tika uzsākts kriminālprocess pret piecām personām par dalību organizētā noziedzīgā grupā un smagu PVN krāpšanu aptuveni 4 miljonu euro apmērā. Apsūdzības ietvēra nepatiesu PVN deklarāciju un rēķinu sagatavošanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas un nepamatotu priekšnodokļa atskaitīšanu.
Tiesvedība vairākkārt bija jāsāk no jauna tiesas sastāva maiņas dēļ. Tādēļ iesniedzējtiesa prognozēja, ka daļai nodarījumu varētu iestāties absolūtais noilgums, pirms lieta izskatīta visās tiesu instancēs.
Sofijas pilsētas tiesa jautāja, vai ES tiesības pieļauj regulējumu, saskaņā ar kuru absolūtais noilguma termiņš tiek noteikts atbilstoši maksimālajam sodam, neņemot vērā lietas sarežģītību vai nepieciešamību sākt tiesvedību no jauna.
Ģenerāladvokāta atziņas: Ģenerāladvokāts norādīja, ka ES tiesības neliedz dalībvalstīm noteikt absolūtus kriminālvajāšanas noilguma termiņus. Tomēr tiem jānodrošina efektīva un atturoša vēršanās pret krāpšanu, kas apdraud ES finanšu intereses, un tie nedrīkst izraisīt smagas PVN krāpšanas sistemātisku nesodāmību.
Bulgārijā noteiktie 10 un 15 gadu noilguma termiņi paši par sevi ir saprātīgi un pietiekami ilgi. ES tiesības neprasa tos katrā lietā pielāgot tās faktiskajai vai juridiskajai sarežģītībai. Konkrētajā lietā noilguma risks radies tiesas sastāva maiņas un procesuālo kavējumu, nevis sistēmisku valsts regulējuma trūkumu dēļ.
Ģenerāladvokāts arī atzina, ka par organizētas noziedzīgas grupas izveidošanu vai vadīšanu drīkst paredzēt bargāku sodu nekā par pašu PVN krāpšanu. Organizēta un ilgstoša noziedzīga struktūra var veicināt sistemātisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tomēr konkrētā soda samērīgums jāvērtē individuāli.
Proti, ES tiesības pieļauj absolūtus noilguma termiņus smagas PVN krāpšanas lietās, ja tie nerada sistēmisku nesodāmības risku. Atsevišķas lietas ieilgšana procesuālu kavējumu dēļ pati par sevi nenozīmē, ka valsts noilguma regulējums neatbilst ES tiesībām.
Latvijā un ārzemēs
Raksta autors: Edgars Hercenbergs
OECD (ESAO) publisko saņemtos 140 komentārus par Transfertcenu vadlīniju grozījumu projektu par grupas iekšējiem pakalpojumiem
Kā iepriekš rakstījām, OECD (ESAO) ir sagatavojusi publiskajiem komentāriem grozījumiem Transfertcenu vadlīnijām par grupas iekšējiem pakalpojumiem (skat. Nodokļu vēstis. Jūnijs 2026 – Sorainen, OECD publicējusi konsultācijas projekts par Transfertcenu vadlīniju pārskatīšanu).
Komentētāji kopumā atbalsta precīzu darījumu noteikšanu, balstoties uz ekonomisko būtību, nevis formu, ex ante labuma testu (proti, pakalpojums var tikt atzīts, ja darījuma brīdī pakalpojuma saņēmējs varēja pamatoti sagaidīt labumu), kā arī labuma testa nošķiršanu no tirgus cenu noteikšanas (proti, ka ja pakalpojumus ir saņemt, bet nodokļu administrācija nepiekrīt cenošanas mehānismam, tā nedrīkst apstrīdēt pakalpojuma saņemšanu). Vēl komentētāji atbalsta atjaunoto akcionāru darbību ietvaru (kas iekļauj arī pakalpojuma sniegšanu, nevis akcionāru darbību, kura nevar tikt atzīta par pakalpojuma sniegšanu), samērīguma principa piemērošanu dokumentācijas prasībām, kā arī uzlabojumu sadalījuma atslēgām (allocation keys), proti, pakalpojuma izmaksu un uzcenojuma attiecināšanai uz pakalpojuma saņēmēju, ņemot vērā konkrētus parametrus (darbinieku skaitu, apgrozījumu un tml.).
Taču komentētāji neatbalsta papildus slogu dokumentācijai, kas paredz konkrētus papildus dokumentus bez izņēmuma (iekšējo saraksti, ziņojumus par sniegto pakalpojumu un tml.) visos gadījumos. Komentētāji iebilst pret peļnas sadales metodes paplašināšanu pakalpojumu darījumiem, kā arī pret OECD piedāvāto nošķirīmu starp pakalpojuma izmantošanu vai nemateriālā aktīva izmantošanu.
Komentāri angļu valodā pieejami šeit.
Rakstu autore: Inese Zladeja
“Echo” izmeklēšanā aiztur piecus iespējamos pārrobežu PVN krāpšanas shēmas organizatorus
Faktiskie apstākļi: Pēc Eiropas Prokuratūras biroja (EPPO) Minhenē lūguma Čehijā aizturētas piecas personas, kuras tur aizdomās par organizētas PVN krāpšanas shēmas vadīšanu bezvadu austiņu tirdzniecībā. Izmeklēšanā ar kodēto nosaukumu “Echo” arestēti arī aktīvi Čehijā, Vācijā un Lietuvā.
Iespējamā organizētā noziedzīgā grupa vismaz kopš 2019. gada bija izveidojusi fiktīvas pārrobežu AirPods piegāžu ķēdes, izmantojot čaulas uzņēmumus Bulgārijā, Čehijā, Vācijā, Ungārijā, Lietuvā un Slovākijā. Shēmā tika izmantots PVN atbrīvojums preču piegādēm starp ES dalībvalstīm, lai pieprasītu priekšnodokļa atmaksu, lai gan attiecīgais PVN Vācijā netika deklarēts vai samaksāts. Laikā no 2019. līdz 2023. gadam iespējamais kaitējums sasniedzis aptuveni 20 miljonus euro.
Aizturētās personas bijušas fiktīvajās piegādes ķēdēs iesaistīto uzņēmumu formālās vai faktiskās amatpersonas. Izmeklēšanas ietvaros Čehijā arestēts nekustamais īpašums, bet Čehijā, Vācijā un Lietuvā iesaldēti banku konti.
Šajā izmeklēšanā iepriekš jau notiesātas astoņas citas personas, tostarp viens no galvenajiem shēmas organizatoriem. Izmeklēšana pret citām personām turpinās, un aizturētās personas uzskatāmas par nevainīgām, kamēr to vaina nav pierādīta tiesā.
Proti, shēmā, izmantojot vairākās ES dalībvalstīs reģistrētus čaulas uzņēmumus un fiktīvas preču piegādes, tika radītas tiesības uz priekšnodokļa atmaksu, lai gan piegādes ķēdē atbilstošais PVN netika samaksāts.
Preses relīze skatāma šeit.
Francijā divas personas apsūdzētas par iespējamu ERASMUS+ finansējuma izkrāpšanu
Eiropas Prokuratūras birojs (EPPO) Parīzē cēlis apsūdzību pret divām Vācijā un Šveicē dzīvojošām personām saistībā ar iespējamu ERASMUS+ finansējuma izkrāpšanu 240 000 euro apmērā. Lieta nodota izskatīšanai Parīzes krimināltiesā.
Laikā no 2016. līdz 2019. gadam abu apsūdzēto vadīta Francijas bezpeļņas organizācija saņēma 240 000 euro bērnu lasītprasmes izglītības projektam. Finansējumu ERASMUS+ programmas ietvaros piešķīra Francijas ERASMUS+ aģentūra.
Saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju organizācijai neesot bijusi projekta īstenošanai nepieciešamā darbības kapacitāte. Tāpat viens no apsūdzētajiem Francijas ERASMUS+ aģentūrai esot iesniedzis viltotus projekta izdevumus un īstenošanu pamatojošus dokumentus. Finansētās izglītības aktivitātes neesot īstenotas atbilstoši finansējuma līguma nosacījumiem, bet daļa ES līdzekļu, iespējams, piesavināta. Viens no apsūdzētajiem tiek turēts aizdomās arī par daļas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu.
Izmeklēšana veikta ar Francijas Nacionālā krāpšanas apkarošanas biroja atbalstu. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajiem var tikt piemērota brīvības atņemšana līdz septiņiem gadiem un naudas sods līdz 750 000 euro.
Proti, ES finansējuma saņēmējam jābūt faktiskai spējai īstenot finansēto projektu un jāizmanto piešķirtie līdzekļi atbilstoši finansējuma līgumam. Viltotu dokumentu iesniegšana, projekta aktivitāšu neīstenošana un finansējuma novirzīšana citiem mērķiem var radīt kriminālatbildību, tostarp par subsīdiju krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Preses relīze skatāma šeit.
“Calypso” izmeklēšanā Francijā izsolīti vairāk nekā 10 000 konfiscētu elektrovelosipēdu un elektroskrejriteņu
Eiropas Prokuratūras biroja (EPPO) izmeklēšanas “Calypso” ietvaros Francijā publiskā izsolē pārdoti vairāk nekā 10 000 konfiscētu elektrovelosipēdu un elektroskrejriteņu. Izsolē iegūti 1 853 800 euro. Līdzekļu galīgā izmantošana būs atkarīga no kompetentās tiesas nolēmuma.
Izmeklēšana vērsta pret vairākiem iespējamiem noziedzīgiem tīkliem, kuri organizējuši visu no Ķīnas importēto preču aprites ķēdi, tostarp preču ievešanu ES, izplatīšanu dalībvalstīs un pārdošanu gala patērētājiem. Iespējamā shēma ietvēra izvairīšanos no muitas nodokļa un plaša mēroga PVN krāpšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un peļņas pārskaitīšanu uz Ķīnu.
Saskaņā ar EPPO sniegto informāciju iespējamā krāpšanas shēma darbojusies vismaz astoņus gadus un radījusi vismaz 350 miljonu euro zaudējumus muitas nodokļa ieņēmumos un 450 miljonu euro zaudējumus PVN ieņēmumos. 2025. gada jūnijā četrās valstīs veiktās operācijas laikā tika aizturētas desmit personas, bet Francijā ar Francijas Nacionālā krāpšanas apkarošanas biroja atbalstu konfiscēti izsolītie transportlīdzekļi.
Publisko izsoli organizēja Francijas Arestēto un konfiscēto aktīvu pārvaldības un atgūšanas aģentūra. Izmeklēšana turpinās, un iesaistītās personas uzskatāmas par nevainīgām, kamēr to vaina nav pierādīta tiesā.
Proti, noziedzīgi iegūtu vai ar iespējamu muitas un PVN krāpšanu saistītu preču realizācija pirms galīgā nolēmuma ļauj saglabāt konfiscēto aktīvu ekonomisko vērtību, savukārt izsolē iegūto līdzekļu galīgais tiesiskais liktenis būs atkarīgs no tiesvedības iznākuma.
Preses relīze skatāma šeit.
Izmeklēšana “Gummy Bear”: EPPO izmeklē iespējamu muitas vērtības samazināšanu želatīna izejvielu importā
Eiropas Prokuratūra (EPPO) Frankfurtē veikusi koordinētas kratīšanas Brazīlijā, Beļģijā un Vācijā saistībā ar iespējamu izvairīšanos no muitas nodokļa, importējot želatīna ražošanai paredzētas izejvielas darījumos starp saistītiem uzņēmumiem.
Izmeklēšanā, kurai dots kodētais nosaukums “Gummy Bear”, tiek pārbaudīts, vai Vācijā reģistrēts uzņēmums, importējot kolagēna izejvielas no sava meitasuzņēmuma Brazīlijā, nav samazinājis preču muitas vērtību. Importa brīdī meitasuzņēmums izrakstīja rēķinus par zemāku cenu, kas tika izmantota muitas nodokļa aprēķināšanai. Vēlāk par tām pašām precēm tika izrakstīti papildu debeta rēķini, taču attiecīgās summas netika iekļautas preču muitas vērtībā.
EPPO lēš, ka laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam iespējamās preču vērtības samazināšanas dēļ nesamaksātais muitas nodoklis varētu sasniegt aptuveni 285 000 EUR.
Kratīšanas veiktas Brazīlijas meitasuzņēmuma telpās Sanpaulu apkārtnē, Vācijas uzņēmuma, muitas pārstāvja un loģistikas centra telpās, kā arī aizdomās turēto dzīvesvietās. Beļģijā kratīšana veikta Flāmu Brabantes provincē. Izmeklēšanas laikā izņemti elektroniskie pierādījumi, dokumenti un mobilais tālrunis. Visas iesaistītās personas uzskatāmas par nevainīgām, kamēr to vaina nav pierādīta tiesā.
Preses relīze skatāma šeit.
Latvijā divās slimnīcās veiktas kratīšanas saistībā ar iespējamu iepirkumu krāpšanu
Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veikusi kratīšanas divās Latvijas slimnīcās. Kriminālprocess sākts par iespējamu krāpšanu pastiprinošos apstākļos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Izmeklēšana attiecas uz diviem publiskajiem iepirkumiem par sterilizācijas iekārtām un medicīnas tehnoloģiju pakalpojumiem. Iepirkumu kopējā vērtība ir 657 000 EUR, tostarp attiecīgi 491 500 EUR un 165 500 EUR. Tie finansēti no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma un valsts budžeta līdzekļiem.
Saskaņā ar izmeklēšanas versiju vēl pirms iepirkumu izsludināšanas iepriekš izraudzīts uzņēmums esot vienojies ar slimnīcu iepirkumu komisijas locekli par līgumu piešķiršanu. Tehniskās specifikācijas un citas iepirkuma prasības, iespējams, tika pielāgotas konkrētajam pretendentam, radot tam nepamatotas konkurences priekšrocības.
Preses relīze skatāma šeit.
Lietuva precizē kontrolēto ārvalstu sabiedrību noteikumu piemērošanu
Lietuvas nodokļu inspekcija aktualizējusi skaidrojumus par kontrolēto ārvalstu sabiedrību jeb CFC noteikumu piemērošanu. Lietuvas sabiedrības apliekamajā bāzē var būt jāiekļauj kontrolētās ārvalsts sabiedrības pasīvie ienākumi, ja tie pārsniedz vienu trešdaļu no kopējiem ienākumiem un ārvalstī faktiski samaksātais nodoklis ir mazāks par 50 % no Lietuvā aprēķināmā nodokļa.
Valstīs, kur uzņēmumu ienākuma nodokli maksā tikai peļņas sadales brīdī, nesadalītai peļņai faktiski samaksātais nodoklis šā testa vajadzībām var būt nulle. Tomēr CFC noteikumus nepiemēro, ja ārvalsts sabiedrība veic faktisku saimniecisko darbību ar atbilstošiem darbiniekiem un aktīviem.
Aktualizēties Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma komentāri pieejami šeit (tikai lietuviešu valodā).
Polija plāno uz laiku paaugstināt UIN atsevišķiem enerģētikas un degvielas nozares uzņēmumiem
Polijas valdība izstrādā likumprojektu energoietilpīgo nozaru atbalstam, paredzot to finansēt arī ar pagaidu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) palielinājumu lielajiem uzņēmumiem enerģētikas, degvielas un ieguves nozarēs. Atbalsta mērķis ir mazināt augsto elektroenerģijas cenu ietekmi uz tādiem uzņēmumiem kā dzelzs, tērauda un ķīmisko produktu ražotāji.
Paaugstināto likmi plānots piemērot nodokļa maksātājiem, kuru gada ieņēmumi pārsniedz 50 miljonus EUR. Standarta 19 % UIN likmes vietā paredzēta 30 % likme 2027. gadā, 26 % likme 2028. gadā un 23 % likme 2029. gadā. No 2030. gada atkal piemērotu 19 % likmi. Paaugstinājums attiektos arī uz nodokļu grupām, ja vismaz viena grupas sabiedrība veic regulējumā ietvertu darbību.
Regulējums aptvertu, cita starpā, dabasgāzes un jēlnaftas ieguvi un tirdzniecību, šķidrā kurināmā ražošanu un tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas pārvadi un lielāko operatoru veikto elektroenerģijas sadali.
Papildu ieņēmumus plānots izmantot energoietilpīgās rūpniecības atbalsta pasākumiem, publisko finanšu vajadzībām un aizsardzības izdevumiem. Atbalsts varētu samazināt elektroenerģijas gada vidējo vairumtirdzniecības cenu līdz 50 % no saņēmēja gada patēriņa. Vismaz 50 % no saņemtā atbalsta būtu jāiegulda jaunos vai modernizētos aktīvos, kas veicina zaļo pārkārtošanos un ilgtermiņā samazina energosistēmas izmaksas.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit (poļu valodā).
Informē VID un citi
Raksta autore: Aija Lasmane
Atjaunots Metodiskais materiāls Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai
VID ir atjaunojis metodisko materiaālu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai un papildinājis to ar vienu atbildi uz jautājumu:
Vai saskaņā ar Grāmatvedības likuma 24. panta trešajā daļā noteikto, ka jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laikposmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem, arī pastāvīgajai pārstāvniecībai var noteikt pirmo pārskatu gadu 18 mēnešus? Vai pastāvīgās pārstāvniecības peļņas un zaudējumu aprēķinā var iekļaut arī tos darījumus, kuri ir attiecināmi uz pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pirms tās reģistrācijas?
VID atbilde: Pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads nevar būt garāks par 12 mēnešiem (parasti kalendāra gads, bet var arī nesakrist ar kalendāro gadu), un tās pārskats (bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins) iesniedzams VID saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17.panta devīto daļu, t,i., ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, pārskatā iekļaujot arī tos darījumus, kurus pārstāvniecība Latvijā veikusi pirms reģistrācijas.
Raksta autore: Kristīne Erele
VID uzziņa: Alkoholisko dzērienu pasūtīšana restorānā ar QR kodu nav distances tirdzniecība
Publicēta uzziņa “Uzziņa par alkoholisko dzērienu realizāciju mazumtirdzniecības vietā ar digitalizēta rīka starpniecību”
VID ir publicējis savā mājas lapā nodokļa maksātājam izdotu uzziņu, kurā secināts, ka alkoholisko dzērienu pasūtīšana restorānā, izmantojot uz galda izvietotu QR kodu un mobilo lietotni, nav uzskatāma par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību ar distances līgumu, ja klients pasūtījuma veikšanas brīdī atrodas restorāna telpās un dzērieni tiek izsniegti patērēšanai uz vietas.
VID, balstoties arī uz PTAC viedokli, norādīja, ka mobilā lietotne šādā situācijā kalpo tikai kā digitalizēts klātienes apkalpošanas rīks, nevis distances pārdošanas kanāls. Tādēļ uz šādu modeli neattiecas Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās distances tirdzniecības prasības, tostarp sešu stundu gaidīšanas periods pirms izsniegšanas un citi īpašie ierobežojumi.
Vienlaikus VID apstiprināja, ka šādā gadījumā tīmekļvietne vai mobilā lietotne nav jāreģistrē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licencē.
Nodokļu Helpdesk abonements
Atgādinām, ka uzņēmumiem ir iespēja noslēgt Nodokļu Helpdesk līgumu – tas ir ceturkšņa abonements par fiksētu maksu, kas ietver noteiktu konsultāciju stundu skaitu (vienojoties individuāli).
Ko tas dod?
- Būtiski zemāku stundas likmi salīdzinājumā ar parastajiem Helpdesk līgumiem.
- Iespēju jebkurā laikā sazināties ar Sorainen nodokļu komandu (30+ speciālisti Baltijā) un saņemt konsultācijas par nodokļu jautājumiem:
- mutiski (klātienē vai pa tālruni)
- vai rakstiski (e-pastā)
Svarīgi:
- Neizmantotās stundas nepāriet uz nākamo ceturksni.
- Abonementa ietvaros var arī pārbaudīt nodokļu regulējumu citās valstīs, izmantojot IBFD datu bāzi un WTS tīklu. Tas palīdz saprast, kāds visticamāk ir regulējums konkrētajā valstī, pirms apstiprināt to pie vietējiem konsultantiem.
- Lielākā darba daļa tiek veikta par Latvijas konsultantu likmēm, nevis, piemēram, Londonas vai Ņujorkas cenām.
- Muitas jautājumi, transfertcenas, nodokļu konvencijas u.c. – lielākoties balstās uz universāliem principiem, ko varam pārbaudīt tepat no Latvijas.
Ja vēlaties izmantot šo risinājumu, sazinieties: