2020. gads nebija parasts gads, un Jūs, iespējams, prātojat, kā tas ietekmēja tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju (TMT) nozari mūsu reģionā – vai tas palēnināja attīstību vai mainīja notiekošos procesus? Šajā ziņu izlaidumā mūsu TMT komanda vērš uzmanību uz galvenajām tirgus tendencēm un izmaiņām, kas notikušas pagājušogad un dalās ar ieskatu par to, ko nesīs šis gads.

Tehnoloģija

TMT sektors un jaunuzņēmumi kā M&A un privātā kapitāla tirgus dzinējspēks

Pandēmija ir paātrinājusi uzņēmumu digitalizāciju un ieguldījumus tehnoloģijās, un TMT sektors 2020. gadā ir kļuvis par visaktīvāko sektoru darījumu ziņā. Kā var spriest no Mergermarket statistikas, TMT sektora M&A darījumi globālā mērogā pieauga par 56,8% pēc vērtības (no 543,4 miljardiem USD 2019. gadā uz 851,8 miljardiem USD 2020. gadā).

Viens būtisks arguments ir, ka 2020. gads izcēlās ar ieguldījumu rekordskaitu Baltijas valstīs. Šis ir līdz šim pirmais gadījums, kad veseli pieci no 10 vērtības ziņā lielākajiem darījumiem skar ieguldījumus jaunuzņēmumos vai to iegādi (Bolt (divreiz), Coolbet, Drops, Skeleton Technologies). Turklāt novembrī Igaunijas jaunuzņēmums Pipedrive saņēma ieguldījumu 1,5 miljardu USD apmērā, tādējādi kļūstot par Igaunijas piekto vienradzi! Arī Baltkrievijā ir notikuši nozīmīgi darījumi 2020. gadā, ieskaitot Moonsoft darījumu ar Wargaming par Melson spēlēm un uzņēmuma Easybrain pārdošanu Embracer grupai. Neskatoties uz to, ka šajā situācijā tiek piemērots īpašais režīms, augsto tehnoloģiju parks liek IT uzņēmumiem nopietni paskatīties uz Baltkrieviju. Tāpat uzmanības centrā bija arī telekomunikāciju sektors: ieguldījumu fonds no Turcijas iesniedzis lūgumu atļaut pārņemt kontroli uzņēmumā Baltkrievijas Telekomunikāciju tīkls CJCS (BeST) – vienā no trijiem Baltkrievijas mobilo tīklu operatoriem un Turkcell grupas sabiedrībā. Ņemot vērā, ka TMT turpina būt uzmanības centrā visā pasaulē un jaunuzņēmumu ekosistēma ir īpaši spēcīga Baltijā, mēs paredzam, ka TMT sektors būs ļoti aktīvs arī 2021. gadā.

No savas atrašanās vietas atkarīgie uzņēmumi kļūst digitāli un pāriet uz attālinātās darbības modeli

Ar digitālajām platformām un rīkiem zīmoli atver jaunus kanālus un paplašina savu komercdarbību, tādējādi uzlabojot finanšu rezultātus. Tajā pašā laikā jauni komercdarbības modeļi, visticamāk, izraisīs dažādas atbilstības prasības, piemēram, attiecību pārvalde ar SaaS (programmatūra kā pakalpojums) sniedzējiem / starpniekiem, atšķirīgi reklamēšanas un realizācijas noteikumi, kiberdrošības pieprasījuma pieaugums utt. Var izcelt noteiktas fokusa jomas ar to autonomajām tendencēm, piemēram, veselības tehnoloģijas, e‑tirdzniecība, e-pārvalde, fintech uzņēmumi utt. Kā arī 2021. gadā turpināsies likumdošanas iniciatīvas Baltijas un Baltkrievijas digitalizācijas jomā. Uzmetiet aci, kādas būs juridiskās sekas, ja jūs pārcelsiet savu komercdarbību tiešsaistē.

Digitālās ekonomikas regulēšana

Lai cīnītos ar grūtībām, kas rodas drošas digitālās telpas izveides procesā, un nodrošinātu stabilu darbības vidi, ES Komisija ir sagatavojusi digitālo pakalpojumu likumu paketi. Šie divi priekšlikumi paredz nozīmīgu soli pretim aktualizētam tiešsaistes starpnieku – uzņēmumu, kas izmitina trešo personu saturu vai pārdod trešo personu preces, – regulējumam. Priekšlikumi pamatīgi izmainīs veidu, kā uzņēmumi piedāvā un izmanto digitālos pakalpojumus ES. Digitālo tirgu likums cenšas risināt konkurences trūkumu digitālajos tirgos, bet Digitālo pakalpojumu likums pamatā skar atklātību un patērētāju aizsardzību.

Kiberdrošība aktuālāka kā jebkad

2021. gadā varam sagaidīt vēl vairāk datu aizsardzības pārkāpumus, izspiedējvīrusus un uzbrukumus operāciju tehnoloģijām. 2020. gadā IBM aplēsa, ka ASV datu aizsardzības pārkāpums rada vidēji 3,86 miljonu EUR izmaksas, bet uzbrukumi operāciju tehnoloģijām gada laikā palielinājās par 2 000%. Digitalizācija un attālinātais darbs šīs tendences pat paātrinās. Reaģējot uz pieaugošajiem kiberdraudiem, ES Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu pārskatīt Tīkla un informācijas sistēmu drošības direktīvu (NIS 2 direktīva), lai pielāgotu iepriekšējo versiju aktuālajām vajadzībām un nodrošinātu tās izmantojamību nākotnē. Izmaiņas iekļauj stingrākas drošības prasības uzņēmumiem un rūpīgākus uzraudzības pasākumus valsts iestādēm. Baltkrievija ievieš jaunu personas datu un attiecīgās atbildības (no administratīvās uz kriminālo) regulējumu, kas var būtiski mainīt pašreizējo pieeju.

Modernizēts PVN ES pārrobežu e-tirdzniecībai

No 2021. gada 1. jūlija ES ir spēkā modernizētās PVN saistības, kas attiecas uz pārrobežu e‑tirdzniecību. Jaunie noteikumi ietver būtiskas tiesiskā regulējuma izmaiņas B2C e‑tirdzniecības PVN jomā, aptverot gan attālināto tirdzniecību ES ietvaros, gan ES importēto preču attālināto tirdzniecību. Noteikumi nodrošinās, ka PVN tiek maksāts tieši dalībvalstij, kurā notiek piegāde, piemērojot galamērķa dalībvalsts nodokļu principu.

Plašsaziņas līdzekļi

Digitalizācija turpina graut plašsaziņas līdzekļu un reklāmas sektorus

Digitālo rīku attīstība palielinājusi starptautisko plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz noieta tirgu, un vietējie plašsaziņas līdzekļi ir saskārušies ar grūtībām nodrošināt tikpat visaptverošu un plaši pieejamu ziņu saturu. ES ir apņēmusies apskatīt šīs izmaiņas savā Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvā, kas regulē tradicionālo televīzijas apraidi, pieprasījuma pakalpojumus un video koplietošanas platformas un kuras mērķis ir radīt līdzvērtīgu darbības lauku visiem sektora dalībniekiem.

Vietējā mērogā Baltijā un Baltkrievijā regulāri notiek plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu apvienošana un iegāde. Latvijas ministru kabinets apsver sekot Lietuvas un Igaunijas piemēram, apvienojot nacionālos radio un televīzijas plašsaziņas līdzekļus, vienlaicīgi izslēdzot tos no reklāmas tirgus. Tādējādi konkurences tiesību jautājumi noteikti saglabās savu aktualitāti vai pat kļūst vēl populārāki tuvākajā nākotnē.

Regulatoru uzmanību piesaista nozīmīgākie spēlētāji sociālajos tīklos

Sociālo tīklu ietekme ir būtiski augusi pēdējā gada laikā un turpinās augt 2021. gadā. Lai gan influenceru un citu sociālo tīklu kontu reklāmas kampaņas jau ir piesaistījušas mediju regulatoru un patērētāju aizsardzības iestāžu uzmanību, sociālo tīklu un influenceru reklāmas darbības tiesiskais ietvars vēl ir izstrādes procesā. Sāk parādīties papildu identificēšanas prasības un jauna sociālo tīklu bloķēšanas prakse, it īpaši Baltkrievijā. Varam sagaidīt, ka tuvākajā laikā tiks ieviestas īpašas satura prasības un soda naudas par neatbilstību.

Telesakari

Paātrinās 5G izvēršana Baltijā un Baltkrievijā

Baltija un Baltkrievija jaunās paaudzes 5G pārklājuma jomā ir celmlauži, un Latvija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas palaida 5G tīklu 2019. gada jūnijā.

5G izvēršana ir atkarīga no tā, vai regulators savlaicīgi un paredzami piešķirs plašāku spektru, lai gan liela daļa no spektra stāv dīkā Krievijas lietošanas radīto traucējumu dēļ. Turklāt ārvalstu tehnoloģijas integrācija Eiropas jau esošajos mobilajos tīklos jau rada kavējumus 5G pieņemšanā, jo Baltijas valdības cenšas aizliegt noteiktu augsta riska tehnoloģiju izmantošanu savos tīklos.

Eiropas Elektronisko sakaru kodekss veicinās savienojamību

ES sper soli jaunā laikmetā, uzsākot elektronisko sakaru sektora regulēšanu ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (EECC). Saskarsimies ar daudzām būtiskām saziņas likumdošanas izmaiņām Baltijā.

Uzsverot galveno, EECC:

  • paplašina regulējumu, iekļaujot visus starppersonu sakaru pakalpojumus, nevis tikai tādus, kas pārvada signālus. Līdz ar to šajā definīcijā tiek iekļauta arī IP balss pārraide (VoIP) un tādi tērzēšanas pakalpojumi kā Whatsapp, Facebook Messenger vai Skype;
  • mudina ieguldīt augstas veiktspējas harmonizētos tīklos, uzliekot ES dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka radiofrekvenču spektra atļauju turētāju tiesības ir spēkā vismaz 15 gadus ar pagarināšanas iespēju;
  • nodrošina operatoru piekļuvi ielu aprīkojumam (piemēram, apgaismes stabiem, ceļa zīmēm), lai uz taisnīgu un nediskriminējošu noteikumu pamata viņi varētu uzstādīt bezvadu piekļuves punktus, tādējādi ar tīkla izvēršanas izmaksu samazināšanu veicinot ieguldījumus 5G tīklos;
  • atvieglo jaunu operatoru ienākšanu tirgū, piemērojot principu “izmanto, citādi zaudēsi”, jo radiofrekvenču spektra licences tiek atsauktas.

Turpinās viesabonēšana, lai veicinātu inovācijas

Viesabonēšanas noteikumi stājās spēkā 2017. gada 15. jūnijā, un ES Komisija ir izteikusi priekšlikumu pieņemt jaunu regulu, kas vēl uz 10 gadiem pagarinās pašreizējos noteikumus, kuriem termiņš beigsies 2022. gadā. Viesabonēšana ir ļoti svarīga inovāciju veicināšanai un savienoto produktu pieņemšanai. Mašīnas-mašīnas savienojamība pēc būtības ir pārrobežu darbība, un viesabonēšana būs vitāli svarīga, lai veicinātu inovācijas arī automobiļu, veselības, vides un enerģētikas sektorā. Līdzīgi noteikumi šobrīd tiek pārrunāti Baltkrievijas un Krievijas starpā starpvalstu integrācijas pārrunu ietvaros.

Jautājumu gadījumā, lūgums sazināties ar mūsu TMT speciālistiem: