Saeima 2020. gada 6. februārī trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma jauno Preču zīmju likumu, kas stāsies spēkā 2020. gada 6. martā.

Mūsu ieguldījums

Likuma izstrādes gaitā ņemtas vērā arī mūsu Latvijas biroja partnera, zvērināta advokāta Andra Tauriņa iniciatīvas. Tā, piemēram, pašreizējais likums prasa  zīmes lietošanu komercdarbībā, lai konstatētu preču zīmes pārkāpumu. Taču vērtējot, vai ir noticis preču zīmes pārkāpums, būtu jāvērtē, vai preču zīme ir tikusi izmantota saimnieciskajā darbībā, nevis nodoms gūt peļņu. Tādējādi Andris vērsa uzmanību, ka reģistrētas preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu izmantošanu citām personām ne tikai komercdarbībā, bet arī saimnieciskajā darbībā, kas nav komercdarbība Komerclikuma izpratnē (vairāk skat. Tauriņš A. Preču zīmju izmantošana komercdarbībā, politikā un reliģijā. Jurista Vārds, 23.10.2018., Nr. 43 (1049), 8.–10. lpp.). Jaunajā likumā vairs nav prasību pēc preču zīmes lietojuma komercdarbībā, bet gan saimnieciskajā apritē.

Andris iesaistījās arī domēna vārdu precīzāka regulējuma noteikšanā. Jaunais likums konkrēti paredz, ka reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām izmantot apzīmējumu  domēna vārdā, ja attiecīgā tīmekļvietne tiek lietota saistībā ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu. Kā arī, ja lietā par preču zīmes pārkāpuma novēršanu tiek konstatēts pārkāpums, tiesa var piemērot  domēna vārda dzēšanu vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu.

Apzīmējums, kas var veidot preču zīmi

Atšķirībā no pašreizējā regulējuma jaunajā likumā ir palielināts apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, klāsts. Līdz šim preču zīmes varēja būt vārdiskas, grafiskas, telpiskas, kombinētas un īpašu veidu jeb speciālas, piemēram, skaņas vai gaismas signāli. Savukārt līdz ar jauno likumu preču zīme var būt tāda veida apzīmējums kā vārdiska, figurāla, telpiska, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiska zīme.

Preču zīmju īpašnieks

Turpmāk preču zīmes īpašnieks varēs būt ne tikai fiziskā vai juridiskā persona, bet arī personu apvienība, ja tā spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tostarp slēgt darījumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

Izņēmuma tiesības attiecībā uz precēm, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā

Jaunais likums turpmāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam piešķir tiesības neļaut citām personām saimnieciskajā apritē Latvijā ievest preces no trešajām valstīm arī tad, ja tās netiek izlaistas brīvā apgrozībā (tas ir, varēs celt iebildumus arī tad, ja Latvijas teritoriju preces šķērso tikai tranzītā). Izņēmums no šīm tiesībām būs gadījumā, ja  preču deklarētājs pierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū to galamērķa valstī, piemēram, preču zīme galamērķa valstī netiek aizsargāta.

Tiesību uz preču zīmi raksturs

Tāpat kā šī brīža regulējums, arī jaunais likums noteic, ka tiesības uz preču zīmi ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas kustamajai mantai Civillikuma izpratnē. Taču jaunais regulējums īpaši uzsver, ka tās, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, varēs atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā, un uz tām varēs vērst arī piedziņu.

Par likumu

Ar likumu aktualizēts un pārstrukturēts esošais regulējums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kas zaudēs spēku līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos (sagaidāms 2020. gada martā). Turklāt, ar jauno likumu pārņemtas un nacionālajos tiesību aktos ieviestas Preču zīmju direktīvā (2015/2436) paredzētās atjauninātās prasības.