Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/

 

Vakar Igaunijas tiesā tiesa sprieda interesantu jautājumu. Pārrobežu apvienošanās rezultātā Igaunijas uzņēmumu pievienoja Lietuvas uzņēmumam un Igaunijas uzņēmums beidza pastāvēt. Tiesa nosprieda, ka no Lietuvas uzņēmuma piedzenams Igaunijas UIN. Tā kā mūsu UIN sistēma kopēta no igauņiem, šis varētu būt svarīgi arī mūsu uzņēmumiem.

Kas notika?

Igaunijas uzņēmumam STMT Teleco bija 100% meita Lietuvā STMT UAB. 2019.gadā pabeigta mātes pievienošana meitai. Lietuvas uzņēmums pieteikumā tiesai uzsvēra, ka saskaņā ar attiecīgo nodokļu konvenciju tam nav nekādas saistības Igaunijā.

Kas šajā gadījumā nav, kā parasti?

Interesanti arī tas, ka parasti pārrobežu apvienošanās notiek uz augšu (meitu pievieno mātei), bet te noticis otrādi. Kad māti pievieno meitai, mātes akcionārs kļūst par meitas akcionāru. Parasti arī pārrobežu apvienošanās gadījumā uzņēmuma vietā paliek filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība, bet te Igaunijas uzņēmums pilnībā likvidēts. Lietā, gan, nav nekas minēts vai Lietuvas uzņēmumam vienlaikus ir radusies pastāvīgā pārstāvniecība Igaunijā.

Ko lēma tiesa?

Tomēr tiesa lēma, ka likvidācijas gadījumā jāvērtē Igaunijas uzņēmuma starpību starp pašu kapitālu un ieguldījumiem pašu kapitālā. Pozitīva starpība ir apliekama ar UIN. Un arī šis UIN ņemams vērā atskaitāmos izdevumos, aprēķinot ar UIN apliekamo starpību, jo likvidācijas gadījumā vēlāk šo UIN atskaitīt nebūs iespējams. Tā kā notikusi apvienošanās, tad ieguvējs ir atbildīgs par likvidētā uzņēmuma saistībām.

Pašu kapitāls vs. tirgus cena

Šajā aspektā (ka vērtējama starpība starp pašu kapitālu un ieguldījumiem pašu kapitālā) Igaunijas apvienošanās procesā ir atšķirība ar Latvijas likumu, jo te vērā ņemama tirgus vērtība likvidācijas brīdī, ko parasti nosaka ar vērtētāju palīdzību.

Kurā brīdī notiek uzņēmuma pāreja?

Starp strīda pusēm izcēlās arī diskusijas par to, kuru no vairākām apvienošanās procesā sastādītajām bilancēm jāņem par pamatu nodokļu aprēķinam. Lietuvas uzņēmums argumentēja, ka nevar būt situācija, ka tas atbild par Igaunijas uzņēmuma saistībām, kamēr vēl pastāv Igaunijas uzņēmums. Var rasties situācija, kurā Igaunijas uzņēmums vēl līdz pat 8 mēnešiem (starpība starp apvienošanās līgumā norādīto apvienošanās datumu un likvidācijas datumu) pelna Igaunijā, bet šī peļņa neapliekas tur ar nodokļiem un to nevar aplikt arī Lietuvā. Tādēļ Igaunijas tiesa norādīja, ka noteicošais ir brīdis, kad Igaunijas uzņēmumu likvidēja, kad pāriet saistības uz ieguvēju.

Dubultās aplikšanas novēršana

Vēl viens interesants aspekts, par ko tiesa lēma – lai novērstu dubulto aplikšanu ar nodokļiem, Igaunijas uzņēmuma ar UIN apliekamā pašu kapitāla starpības aprēķinā ņemamas vērā arī Lietuvas meitas uzņēmumā uz likvidācijas brīdi ar UIN apliktās, bet vēl neizmaksātās dividendes, kas Igaunijas saņēmējam (mātei pirms likvidācijas) nav apliekamas. Protams, ar nosacījumu, ka šī peļņa ir bijusi iekļauta Igaunijas uzņēmuma pašu kapitālā.

Un kā ar advokātu izmaksām?

Nu protams, tā kā Augstākā tiesa atcēla nodokļu administrācijas un iepriekšējo instanču tiesu nolēmumus, visas juridiskās palīdzības izmaksas un valsts nodevas ir atmaksājamas pilnā apmērā. Kā jau normālā valstī pienākas. Atgādināšu, ka pēc attiecīgā Satversmes tiesas sprieduma pagājušā gadā, tiesas pie mums aizgājušas neceļos ar mistisku EUR 60/h likmes kompensēšanu, ko Advokātu padome laikam identificējusi kā vidējo vai tml. Nu, jāpaciešas mazliet, līdz pieaugsim. Ilgi vairs nebūs jāgaida, šķiet.