Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/

 

Visu mīlētāju dienā arī Senāts teica savu vārdu šī daudziem svarīga temata sakarā. SIA līzingā iegādājās pāris dārgus auto, par kuriem atskaitīja priekšnodokli, jo paredzēja tos nomas pakalpojumu veikšanai. Pēc laika SIA nodeva auto atpakaļ to īpašniecei – līzinga kompānijai. VID šim SIA veica auditu un nebija mierā ar auto lietošanu uz papīra, jo patiesība esot savādāka.

Kāda ir patiesība?

VID uzskatīja, ka nomas pakalpojumu sniegšana nav notikusi un SIA privātpersonu vajadzībām izmantojuši auto. Citos gadījumos, kad SIA iznomāja automašīnas, tostarp reprezentatīvos automobiļus, VID gan esot atzinis SIA priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Uz to, gan, Senāts norādīja, ka jāvērtē tikai šos konkrētos darījumus. Tomēr starp sprieduma rindiņām var nojaust arī citus vērtējamus jautājumus – vai ar dažiem iznomāšanas gadījumiem ir pietiekoši, lai luksusa auto ļautu atskaitīt visu PVN? Ar cik tad ir pietiekoši? Un vai pārējo laiku mašīnai jāstāv dīkā? Un kādēļ odometra rādītāji nesakrīt ar nomas laikā nobraukto kilometrāžu?

Kā līdz patiesībai tika?

Ārpus nomas esot nobraukti 2000+ un 8000+ km, par ko nav pierādījumu, ka minētā kilometrāža nobraukta vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Turklāt nomas maksas apmaksas noteikumi nav ievēroti gandrīz visos strīdus automašīnu nomas gadījumos un atsevišķos gadījumos samaksa veikta tikai pēc tam, kad VID uzsāka pieteicējas pārbaudi. Parādiet man auto nomas kantori, kur vēl ir šādi apmaksas noteikumi. Interesanti ir arī citi apstākļi – viens no strīdus auto nomniekiem 2 dienās ir nobraucis 4200 km, savukārt cits trīs dienās – 3399 km. Tāpēc izskatās, ka Senāts pamatoti lietu nosūtīja atpakaļ apgabalam. Tik interesanti, kā apgabals to visu neredzēja.

Kā ar citām luksus precēm?

Kādēļ VID ķeras klāt pie PVN mašīnām, bet ne dārgākiem priekšmetiem – mājām, jahtām, lidmašīnām? Izrādās, ka ķeras gan. Nesen Senāts atteica skatīt kasācijas instancē lietu, kurā VID apstrīdēja dārga dzīvokļa PVN atskaitīšanu, jo noslēgtie dzīvokļa nomas līgumi esot noslēgti ar saistītu personu un tādēļ – vien skata pēc.

Par saistītām personām

Saistītas personas tēma nu vispār kļuvusi par bīstamību, ne vien no transfertcenu viedokļa, bet arī dēļ tā, ka pat nesaistītu pušu darījumos VID ir sācis saskatīt saistītas puses.. ar slepenu vienošanos nolūkā samazināt nodokļu maksājumus valstij. Tā jau var pateikt par gandrīz jebkuru darījumu! Ir pat redzēts kriminālprocess par šo tēmu, savelkot kopā 3 dažādus darījumus, kas notikuši daudzu gadu garumā un uzskatot tos kā vienu! Noteikti šai tēmai gaidāms skaļš turpinājums.

Ne viss ir melns vai balts

Minētajā lietā par nekustamā īpašuma PVN iznākums varēja būt arī savādāks, jo katrā lietā apstākļi, iesniegtie dokumenti un liecinieku liecības var atšķirties. Turklāt, saprātīga ekonomiska rīcība var būt ieguldīt nekustamajā kā investīciju objektā ar mērķi dzīvokli pārdot pēc kāda laika. Un lietota nekustamā īpašuma pārdošanai jebkuram PVN maksātājam ir tiesības piemērot PVN.

Kad nemaz nevajadzēja tiesu

Šķiet nepareizi sodīt ar PVN visus, kas vēlas investēt savus brīvos līdzekļus nekustamajā īpašumā kā investīciju objektā. Un tas arī apstiprinājās kādā citā lietā, kur mums izdevās pārliecināt VID par iegādi nolūkā izmantot dzīvokli ar PVN apliekamiem darījumiem, ne personīgam patēriņam, un nebija nemaz nepieciešams ar šo jautājumu doties uz tiesu.

PVN neitralitātes princips attiecībā uz komercdarbības aplikšanu ar PVN paredz, ka ieguldījumu izdevumi, kas veikti uzņēmuma vajadzībām un mērķiem, ir uzskatāmi par saimniecisko darbību, kas rada tūlītējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Līdz ar to persona, kas iegādājas preces saimnieciskās darbības nolūkā to dara kā nodokļa maksātājs pat tad, ja preces netiek nekavējoties izmantotas šai saimnieciskajai darbībai.

ES TIESA

Soft law komentāri

Teorijā un t.s. soft law komentāros (Working Documents of the European Parliament) teikts: “Šādos gadījumos (pērkot luksusa preci) ir jāizlemj, vai atskaitījums ir pieļaujams vai nē, un iespējams jautājums, vai svarīgāks ir ražošanas vai patēriņa elements. Daudzos gadījumos, kas saistīti ar šāda veida izdevumiem, patēriņa elements nebūs, bet citos tas būs vismaz ļoti pakārtots ražošanas aspektam. Lai izvairītos no kumulatīvās ietekmes, jo īpaši tajās nozarēs, kurās mārketinga izmaksas veido lielu pievienotās vērtības daļu, šādos gadījumos nevajadzētu izslēgt tiesības uz atskaitījumu.”

P.s.

Nevar nepamanīt, ka tiesu spriedumi paliek arvien īsāki un koncentrētāki. Līdz ar to arī uzņēmumiem jāatceras, ka tiesa vēlētos to pašu sagaidīt no strīdus pusēm. Tāpēc ne vienmēr vairāk ir labāk. Kādā ASV advokātu birojā pat bija iekšējs uzstādījums – gatavot klientiem atzinumus uz.. ne vairāk kā 1 lpp. Tādēļ tas ir viens no dārgākajiem birojiem – jo katrs vārds tur ir nopulēts 7x. Arī ES tiesā ir sniedzamo paskaidrojumu ierobežojums – 20 lpp. Šai ziņā iesaku lauvu neraustīt aiz ūsām.