Čau, mīļais! Es zinu, ka Tev kā pensionāram un invalīdam savu līdzcilvēku dzīve Latvijā nešķiet pārāk rožaina. Atceries, Valteram bija dziesma: “Mēs sitīsim tos utainos arvien, arvien; Pēc tam tos zili pelēkos arvien, arvien.” Tāds noskaņojums jutās teju katra žurnālista darbā, kurš atspoguļoja šo Satversmes tiesas (ST) Solidaritātes nodokļa (SN) prāvu. Izrādās, ka tie bagātie tomēr grib maksāt, tik tāpat kā pārējie.
Proti, neviens no viņiem neiebilstu pret maksāšanu, ja pretī sociālās apdrošināšanas iemaksām negadījuma rezultātā būtu iespējams saņemt atlīdzību, kā tas ir mazāk atalgotajiem. Tādēļ pajautājām Satversmes tiesai attiecīgi par līdzekļu nepamatotu piesavināšanos (jo pārdota apdrošināšanas polise bez seguma) un diskrimināciju (jo mazāk atalgotajiem darbiniekiem iespējama apdrošināšanas atlīdzība, labāk atalgotajiem virs griestiem – nē).
Starp citu, zini, kā radās Solidaritātes nodoklis? Valstij vajadzēja budžetā atrast papildu naudu. It kā varētu palielināt IIN, bet tad nauda aizies pašvaldībām, ne valstij. It kā varētu ļaut maksāt sociālo, bet tad būs pretī jādod pārmērīgi lieli sociālie pabalsti, ja gadījumā viņiem piedzims bērni, viņi saslims vai paliks bez darba. Tādēļ viņi to pašu sociālo apdrošināšanu algām virs noteikta sliekšņa pārsauca citādi – par Solidaritātes nodokli – un likumā ierakstīja, ka nauda nāks valsts budžetā, bet apdrošināšanas atlīdzības nebūs jāmaksā. Vienkārši. Papīrs pacieš visu.
ST savā spriedumā paskaidroja: par piesavināšanos un diskrimināciju nevar būt ne runas, jo SN pēc būtības ir ienākuma nodoklis, nevis sociālais. Bet ST argumentācija šajā izšķirošajā jautājumā atstājusi vielu dziļām pārdomām. ST pārsvarā atsaucas uz trešo personu (ministriju) sacīto un Nodokļu un nodevu likuma normām, kurās SN ir ierakstīts kā atsevišķs nodoklis kopā ar VSAOI un IIN. Nu nezinu, iespējams, jāpārjautā Eiropas Cilvēktiesību tiesai, ko viņi par to domā.
Vēl, starp citu, SN likumu Saeima pieņēma 30.11.2015., tas stājās spēkā 01.01.2016. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājiem bija viens mēnesis, kura laikā bija jākoriģē savi plānotie izdevumi, kredītu maksājumi, uzņēmumu budžets, tāpēc ka mēneša laikā algu fonda izmaksu bāze palielinājās par 34% (jo līdz 2016. gadam bija spēkā sociālās apdrošināšanas iemaksu griesti)! Pietiekams pārejas periods? ST te problēmu nesaskatīja, kaut arī mēs īpaši uz to neuzstājām. No otras puses, Saeimai iedeva pārejas periodu – vairāk nekā gadu – koriģēt SN likumu attiecībā uz vienādu likmju ieviešanu visiem, kuru algas sasniegušas EUR 55k gadā. Starp citu, Igaunijā ieviesta norma, ka jebkuri nodokļu likumu grozījumi jāpieņem vismaz 6 mēnešus pirms spēkā stāšanās. Mūsu likumā arī bija šāda norma, bet pazuda ikgadējā Ziemassvētku budžeta pieņemšanas haosā. Pat no ST tribīnes cilvēki nekautrējās tiesu pārliecināt, ka pie mums jau tā ir norma.
Interesantas situācijas veidosies arī pārrobežu gadījumos. Piemēram, ja ārvalstniekam citā valstī ir izsniegts A1 sertifikāts, tas saskaņā ar Eiropas tiesībām un tiesu praksi atbrīvo no SN maksāšanas Latvijā. Uz šī pamata ārvalstniekam iespējams samaksāt SN un atprasīt atpakaļ kā kļūdaini samaksātu. Ja būs VID atteikums, to būs iespējams apstrīdēt tiesā un uzdot Eiropas Tiesai jautājumu – vai tā piekrīt, ka SN ir pēc būtības VSAOI un tādēļ bauda A1 aizsardzību? Eiropas tiesas piekrišana (atbilstoši tās līdzšinējai praksei) nozīmēs ST kļūdas apstiprinājumu SN būtības interpretācijā (ka SN ir ienākuma nodoklis).
Savukārt, ja pieņemam, ka SN ir ienākuma nodoklis, tās var būt labas ziņas ārvalstu nodokļu rezidentiem, kam jāvērtē, vai attiecīgā nodokļu konvencija dod tiesības arī SN kreditēt pret attiecīgajā ārvalstī maksājamo nodokli, tāpat kā IIN. Piemēram, UK rezidents UK varēs samazināt savus IIN maksājumus par Latvijā samaksāto gan IIN, gan SN (Finanšu ministrija, tiesa, pret pēdējo iebilst, bet neko daudz tur vairs pēc ST sprieduma iebilst nevar).
Jau tagad lielo algu saņēmēji, kas strādā Baltijā, cenšas pēc iespējas lielāku daļu algas saņemt Lietuvā (kur pie zināmiem nosacījumiem valdes locekļi līdz 2018. gadam varēja nemaksāt sociālo) vai Igaunijā (kur darbinieka VSAOI daļa ir vien 1,6%, tātad vairāk paliek “uz rokas”). Kāds klients minēja, ka pie algām virs EUR 100k gadā izdevīgāk ir strādāt un nodokļus maksāt Londonā. Kāds cits klients minēja, ka SN dēļ augsta līmeņa speciālistus no citām valstīm nepiesaistīs Latvijas uzņēmumam, bet nodarbinās citā grupas uzņēmumā, kas sniegs attiecīgus pakalpojumus Latvijas uzņēmumam. Tās visas ir Latvijas valstij garām palaistas iespējas piesaistīt pasaules gudrākos prātus, investīcijas, nodokļus. Cerams, ka politiķi attapsies un koriģēs ne vien ST norādīto neatbilstību Satversmei attiecībā uz SN likmēm, bet atcels vai aizvietos šo neveiksmīgo eksperimentu ar visiem saprotamām VSAOI.
Mīlu, Tavs J.