Līdz 2021. gada 28. novembrim Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāievieš tā dēvētā “Omnibusa” direktīva,[1] kuras mērķis ir digitālā vienotā tirgus izaugsme un patērētāju tiesību efektīvāka aizsardzība digitālajā vidē. Vienlaikus direktīvas ieviešana uzliks jaunus pienākumus tirgotājiem, kā arī paredzēs stingrākus sodus. Latvijā “Omnibusa” direktīva galvenokārt tiks ieviesta ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru projekts 28. septembrī apstiprināts Ministru kabinetā.[2]

Tiešsaistes tirdzniecības vietu caurskatāmības un atklātības nodrošināšana

Direktīva vēlas uzlabot  tiešsaistes tirdzniecības vietu caurskatāmību. Lai patērētājiem būtu pieejama patiesa un pilnīga informācija pirms darījuma veikšanas, direktīva paredz tirgotājiem jaunus pienākumus saistībā ar obligātas informācijas norādīšanu.

Piemēram, tiešsaistes tirdzniecību vietu īpašniekiem būs jāinformē, vai produktu secības izvietošana vai redzamība mājaslapā (ranžēšana) ir atkarīga no tirgotāja veikta maksājuma tirdzniecības vietai. Tāpat tirgotājiem būs jānodrošina, ka atsauksmes par preci vai pakalpojumu sniedz reāli klienti, nevis tās ir mākslīgi publicētas, lai maldinātu patērētājus par produkta vai pakalpojuma kvalitāti.

Īpašas informācijas prasības tiešsaistes tirdzniecības vietās noslēgtiem līgumiem

Tā kā internetā ir iespējams preces iegādāties gan no uzņēmumiem, gan privātpersonām, tad turpmāk tiešsaistes tirdzniecības vietām būs jāinformē patērētāji, ka preces pārdevējs nav juridiska persona un patērētāju tiesību aizsardzības likumi darījumam nebūs piemērojami. Tāpat tiešsaistes tirdzniecības vietām būs jāinformē, kas atbild par preču piegādi un atsaukuma tiesību realizēšanu – tirdzniecības vietas īpašnieks vai tirgotājs, kurš izmanto tiešsaistes platformu.

Jaunas prasības cenu norādīšanā

Būtiskas izmaiņas skars tās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas izmanto personalizētās cenas. Turpmāk, ja cenas noteikšanā ņemta vērā patērētāja meklēšanas vai iepirkšanās vēsture, tirgotājiem būs jānorāda brīdinājums par personalizētu cenu, lai patērētāji varētu izsvērt, vai cenu noteikšanas algoritma rezultātā cena nav paaugstināta.

Izmaiņas paredzētas arī kārtībā, kādā tirgotājs informē par nocenošanu. Pēc direktīvas ieviešanas tirgotājam paziņojumā par cenas samazinājumu būs jānorāda iepriekšējā cena, ko tirgotājs piemērojis laikposmā, kurš nav īsāks par 30 dienām pirms cenas samazinājuma piemērošanas.

Patērētāju tiesību nodrošināšana, sniedzot “bezmaksas” digitālos pakalpojumus

Viens no būtiskākajiem jauninājumiem attiecas uz bezmaksas tiešsaistes pakalpojumiem jeb pakalpojumiem, par kuriem patērētājs neveic samaksu naudā. Direktīva paredz, ka patērētāju tiesības jānodrošina, sniedzot arī tādus digitālus pakalpojumus kā, piemēram, lietotnes, mākoņošana un sociālie tīkli, par kuriem patērētāji neveic naudas maksājumu, tomēr tie sniedz savus datus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda, ka šāda prakse tiek nostiprināta, lai aizsargātu patērētāju tiesības un nepieciešamības gadījumā patērētājs varētu ne tikai lūgt novērst neatbilstību, bet arī atsaukt savus datus.[3] Saskaņā ar direktīvu arī šādu “bezmaksas” pakalpojumu sniedzējam būs patērētājiem jāsniedz skaidra informācija, piemēram, par pakalpojuma galvenajām iezīmēm, līguma darbības ilgumu un izbeigšanas nosacījumiem.

Duālas kvalitātes produktu ierobežojumi

Direktīva piešķir dalībvalstīm tiesības pieņemt nacionālo regulējumu, lai apturētu tādu maldinošu komercpraksi kā duālās kvalitātes produktu tirdzniecību. Duālas kvalitātes produkti ir produkti, kas tiek pārdoti identiskā vai līdzīgā iepakojumā, bet tiem ir atšķirīgs sastāvs vai īpašības salīdzinājumā ar tām pašām precēm citās ES valstīs. Tādējādi patērētāji tiek maldināti par produktu īpašībām, sastāvdaļām un kvalitāti. Eiropas Komisija 2017. gadā uzsāka produktu kvalitātes atšķirību izpēti un rosināja izmaiņas regulējumā, kas šādu praksi dalībvalstīm ļautu ierobežot kā negodīgu komercpraksi.[4]

Sekas neatbilstības gadījumā

Direktīva noteic, ka patērētājiem, kuriem kaitējumu nodarījusi negodīga komercprakse, ir jābūt pieejamiem samērīgiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp kompensācija par kaitējumu, cenas samazināšana vai līguma izbeigšana. Dalībvalstis vajadzības gadījumā, izstrādājot nacionālo regulējumu, var ņemt vērā negodīgās komercprakses smaguma pakāpi un būtību, patērētājam nodarītos zaudējumus un citus apstākļus. Latvijā šie direktīvas noteikumi tiks pārņemti Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Bez tam direktīvā iestrādāta efektīvāka sodu piemērošanas kārtība pārrobežu pārkāpumu gadījumā. Nacionālajām uzraugošajām iestādēm, sadarbojoties pārrobežu pārkāpumu gadījumos, būs iespējams piemērot „iedarbīgas, samērīgas un atturošas“ sankcijas. Direktīva paredz tiesības piemērot naudas sodus līdz 4% no tirgotāja apgrozījuma vai līdz 2 miljoniem eiro, ja informācija par apgrozījumu nav pieejama, turklāt dalībvalstis var arī noteikt lielākas sankcijas nacionālajos tiesību aktos. Šobrīd Negodīgas komercprakses aizlieguma likums paredz uzraudzības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centra – tiesīga par negodīgu komercpraksi piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 EUR. Pašlaik nav informācijas, ka Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktais soda naudas apmērs tiks mainīts saistībā ar Omnibusa direktīvu.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīva (ES) 2019/2161 ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2019/2161/oj

[2] Likuma grozījumu projekta dokumenti pieejami šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6c1d7284-d647-4e4c-becc-edf2031635dc. Likuma grozījumu projektā vienlaikus iestrādātas normas Direktīvas 2019/771 un Direktīvas 2019/770 ieviešanai.

[3] Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Stiprinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā. Pieejams: https://www.ptac.gov.lv/lv/jaunums/stiprinas-pateretaju-tiesibu-aizsardzibas-limeni-digitalaja-joma

[4] European Commission. Dual Food Quality: Questions and Answers. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/QANDA_19_3333