Nesen ir beigusies gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Neapšaubāmi, ka pandēmijas sekas ir gan ekonomiskas, gan fiziskas un psiholoģiskas, gan juridiskas. Šajā rakstā autores vēlas pievērsties dažām iespējamām juridiskajām sekām, raugoties uz Covid-19 pandēmiju un izsludināto ārkārtējo situāciju kopsakarā ar nepārvaramu varu. Tomēr jau pašā sākumā autores vēlas uzsvērt, ka jautājums par to, vai ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 ir uzskatāma par nepārvaramu varu, ir ļoti diskutabls un prasa atsevišķu padziļinātu izpēti. Piekrītot Tieslietu ministrijas viedoklim par nepārvaramu varu, būtu jāsecina, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi nekonstituē nepārvaramas varas apstākļus jebkādās civiltiesiskās attiecībās, līdz ar to ārkārtējā situācija vai tās sakarā noteiktie valsts ierobežojumi lielākajā daļā gadījumu nebūs uzskatāmi par nepārvaramu varu, kas padara saistību izpildīšanu neiespējamu vispār.

Autores atbalsta Tieslietu ministrijas viedokli, ka ne katra ārkārtējā situācija automātiski var būt uzskatāma par nepārvaramu varu. Neskatoties uz minēto, autores aplūkos Covid-19 pandēmiju nepārvaramas varas kontekstā, ņemot vērā esošo civiltiesisko regulējumu, uzsverot, ka Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas apstākļos īpaši aktuāls kļuva jautājums par līgumsaistību izpildes un izbeigšanas iespējām.

Ar pilnu rakstu iespējams iepazīties Jurista Vārdā šeit.