Divu nedēļu jaunumiem līdzi sekoja un tos apkopoja jurista palīgs Krišjānis Knodze.

Dažādi

Grozījums likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”

Izsludināts: 12.05.2022

Stājies spēkā: 12.05.2022

Likums ir papildināts ar 7. pantu, kurš nosaka, ka līguma 13. panta darbība tiek apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Saskaņā ar līguma 13.pantu Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai, savukārt Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu.

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Izsludināts: 17.05.2022’

Likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir pilnveidot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (turpmāk – SPSIL)  regulējumu attiecībā uz kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem, lai nodrošinātu, ka publiskajos iepirkumos var piedalīties tikai godprātīgi kandidāti un pretendenti un papildināt SPSIL ar jaunu regulējumu attiecībā uz līgumu reģistru.

Civilās savienības likums

Pieņemts 2. lasījumā: 12.05.2022

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, tiesību aizsardzību, un tas nosaka kārtību, kādā personas civilo savienību noslēdz vai to izbeidz. Ar likumprojektu tiek nodrošināts, ka civilajās savienībās sastāvoši pāri var kļūt valstij “redzami”, ja tie likumprojektā noteiktajā kārtībā noformē savstarpējās attiecības, tādējādi saņemot tajā paredzētā apmērā aizsardzību personiskajām un mantiskajām attiecībām. Civilajai savienībai ir abas puses saistošs raksturs, tā paredz pusēm saistības un piešķir tām arī atbilstošas tiesības, tāpat likumā noteikti vairāki ierobežojumi, piemēram, pārtraukt civilo savienību vienpusējā kārtībā.

 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Konkurences likumā

Pieņemts 2. lasījumā: 19.05.2022

Pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES, likumprojekta “Grozījumi Konkurences likuma” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir stiprināt Konkurences padomes darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanai. Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

Grozījumi Komerclikumā

Pieņemts 2. lasījumā: 12.05.2022

Likumprojekts:

1) pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību, kā arī uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem;

2) modernizē akcionāru sapulču sasaukšanas un sapulces norises kārtību, kā arī dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību;

3) pārskata akciju un pamatkapitāla daļu apmaksas kārtību;

4) papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju atklāšanai.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Iesniegts Saeimas Prezidijam: 23.05.2022

Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrībai netiek darītas pieejamas tādas programmas, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, tādējādi nodrošinot, ka sabiedrību nesasniedz arī tādas programmas, par kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumu par programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā.

 

Finanses un apdrošināšana

Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums

Izsludināts: 17.05.2022’

Stāsies spēkā: 31.05.2022

Likumprojekta “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir izveidot ieguldījumu brokeru sabiedrībām atsevišķu regulējumu Latvijā, vienlaikus  pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 27.novembra direktīvu Nr. 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/2034), kā arī atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.maija direktīvas Nr. 2019/878 ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem.

Saistītie grozījumi:

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Būvniecības likumā

Izsludināts: 18.05.2022

Stājies spēkā: 19.05.2022

Likumprojekta mērķis ir efektivizēt būvju būvniecības procesu valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā attiecībā uz Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību.

 

Nodokļi

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Izsludināts: 18.05.2022

Stājies spēkā: 19.05.2022

Grozījumu mērķis ir paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot arī sezonas strādniekiem, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, un palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu.

 

Imigrācija

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Pieņemts 2. Lasījumā (kā steidzams): 19.05.2022

Stājies spēkā: 19.05.2022.

Likumprojekta mērķis ir paredzēt regulējumu par vērtējumu ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas 2021./2022.mācību gadā, kā arī par izglītības ieguves valodu no 2022.gada 1.septembra.  Tāpat projekta mērķis ir precizēt sociālo pakalpojumu piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī noteikt kārtību, kādā Ukrainas civiliedzīvotājiem veicama invaliditātes ekspertīze Latvijā.

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Civilprocesa likumā

Nodots komisijai: 12.05.2022

Tieslietu padome 2022. gada 22. aprīļa sēdē atbalstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas reorganizāciju, pievienojot tās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, mainot reorganizētās tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Ievērojot minēto, ar likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” veikti redakcionāli precizējumi.

Grozījumi likumā ‘Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību’

Pieņemts 1. lasījumā (tiek izskatīts kā steidzams): 19.05.2022

Stāsies spēkā: 15.06.2022

Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāti ar mērķi pakļaut kontrolei jauno sintētisko opioīdu brorfīns, precizēt acetilfentanilu ģenērisko grupu, lai pakļautu kontrolei vielas 4-metoksimetilfentanils, fentanila izotiocianāts, fentanila N-oksīds, fentanila propilacetilanalogs, fentanila propilanalogs, atbilstoši pēdējiem zinātniskajiem pētījumiem precizēt par maziem un lieliem noteiktos apmērus vielai etonitazēns, noteikt vielai izotonitazēns stingrāku kontroli, precizējot ģenēriskās grupas benzimidazoli aprakstu, kontrolei pakļautās vielas eszopiklons,  flualprazolāms un klonazolāms kontrolēt individuāli, pakļaut kontrolei vielas ketamīns, pregabalīns un remimazolāms, kā arī noteikt izņēmumu no kontroles medicīnā izmantojamām vielām selegilīns, trazodons un vortioksetīns.

 

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa atzīst, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija maksātnespējas procesa ietvaros nepārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu attiecībā uz kreditoru’

Likvidējamā akciju sabiedrība “TRASTA KOMERCBANKA” (turpmāk – Banka) norādīja, ka ar noguldījuma brīdi finanšu līdzekļi, kas tiek noguldīti kredītiestādē, kļūst par tās īpašumu. Tādējādi konfiscējot par noziedzīgi iegūtu atzītu mantu –Bankā noguldītos finanšu līdzekļus –, Bankai tiek uzlikts pienākums atdot valstij tās īpašumu, tādā veidā samazinot Bankai piederošās mantas apjomu. Pēc Bankas ieskata, apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam.

Savukārt Apvienotajā Karalistē reģistrēts komersants ERGO  TEC  LLP (turpmāk – Bankas kreditors) Bankā bija noguldījis finanšu līdzekļus un Bankas maksātnespējas procesa ietvaros iesniedzis kreditora prasījumu. Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, valstij neievērojot kreditoru prasījumu kārtu, būtiski tiekot samazināts Bankas mantas apmērs, kas liedzot izpildīt saistības pret Bankas kreditoru pilnā apmērā. Pēc Bankas kreditora ieskata, apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Tiesa norādīja, ka kredītiestādes spēja apmierināt savu kreditoru prasījumus ir atkarīga galvenokārt no tai pieejamās mantas apmēra. Maksātnespējas procesa uzsākšanas iemesls un tas, vai mantas konfiskācijas rezultātā tiks apmierināti un kādā apmērā tiks apmierināti kreditoru prasījumi, ir saistīts galvenokārt tieši ar kredītiestādes iepriekš veiktajām darbībām, piemēram, kredītiestādes izraudzīto biznesa modeli, kā arī kredītiestādes mantas daudzumu pirms tam, kad tajā atvērtajos kontos noguldītā manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un noteikta tās konfiskācija valsts labā, nevis ar pašu maksātnespējas faktu kā tādu. Tādējādi maksātnespējas procesa esība pati par sevi nav tāds kritērijs, kas apstrīdēto normu tvērumā nostādītu Bankas kreditora norādītās personu grupas atšķirīgos apstākļos. Likumdevējs nevar un tam nav pienākuma paredzēt tik diferencētu attieksmi, ka tā noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju padarītu atkarīgu no darbībām, ko kredītiestāde iepriekš veikusi savas mantas saglabāšanai.

SATVERSMES TIESA NOSPRIEDA:

  • Izbeigt tiesvedību attiecībā uz likvidējamās akciju sabiedrības “TRASTA KOMERCBANKA” prasījumu par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam.
  • Izbeigt tiesvedību attiecībā uz Apvienotajā Karalistē reģistrēta komersanta ERGO TEC LLP prasījumu par Krimināllikuma 70.11panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
  • Atzīt Krimināllikuma 70.11panta ceturto daļu un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

 

Augstākā tiesa

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 17. maija lēmums lietā Nr. A420463113, SKA-25/2022

Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķinājis soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā ir konstatēti nodokļu pārkāpumi.

Senātam radās šaubas par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4panta otrās daļas 2.punkta, ciktāl tas paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32.pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta otrajam teikumam.

Senāta ieskatā, divkāršas soda naudas piemērošanas pamatā nevar būt pieņēmums, ka tiesvedība administratīvajā lietā noslēgsies ar spriedumu, kas apstiprinās Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos nodokļu pārkāpumus. Nodokļu pārkāpumi ir jākonstatē atbilstoši likumam, kas attiecīgajā gadījumā nozīmē to, ka personai ir tiesības vērsties tiesā, lai atspēkotu iestādes pieņemto lēmumu par nodokļu pārkāpumu pieļaušanu.

Senāts turpinās lietas izskatīšanu pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 17. maija lēmums lietā Nr. A420340617, SKA-136/2022.

Pieteicēja zemes nomas maksājumu atgūšanu veica kā parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, proti, pieteicēja vērsās pie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašnieka interesēs un nosūtīja paziņojumus, aicinot samaksāt zemes nomas maksas parādu.

Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pamatoti konstatēja, ka pieteicējas īstenotā komercprakse ir bijusi negodīga – profesionālajai rūpībai neatbilstoša un patērētāja ekonomisko rīcību negatīvi ietekmējoša un maldinoša.

Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteicējai piemērotais naudas sods ir samērīgs ar pieļauto pārkāpumu.

Senāts atzina, ka tiesa pamatoti secinājusi, ka parāds, kura atgūšana tika nodota pieteicējai, nav uzskatāms par parādu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1.panta 1.punkta izpratnē. Savukārt pieteicēja, uzsākot šāda parāda atgūšanas darbības, ir pieļāvusi profesionālajai rūpībai neatbilstošu, tātad negodīgu komercpraksi.

Senāts konstatēja, ka pakalpojuma sniedzēja kā zemes īpašnieka un uz zemes esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku starpā brīdī, kad pakalpojuma sniedzējs nodeva un pieteicēja uzsāka atgūt parādus no patērētājiem ārpustiesas ceļā, zemes nomas līgumi nebija noslēgti un pušu starpā nebija spēkā stājies tiesas spriedums, kurā šīs attiecības ir konstatētas un noteiktas to būtiskās sastāvdaļas.

Senāts atzina, ka nav pamatots pieteicējas uzskats, ka zemes īpašnieks var vienpusēji noteikt nomas maksu, nevienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem vai nevēršoties tiesā strīda gadījumā. Senāts kā pamatotu atzina apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējas izsūtītā un interneta vietnē publicētā informācija, tostarp atsauces uz tiesu praksi, ir bijusi vienpusēja un dzīvokļu īpašniekus maldinoša.