Latvijas tiesību akti

 

PVN likuma grozījumu projekts – maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāziņo VID

Raksta autore: Dace Everte

Atbilstoši grozījumu aprakstam, likumprojekts ir izstrādāts, lai 2024.g. noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, saglabāt un, pie noteiktu kritēriju izpildes, sniegt informāciju VID par pārrobežu maksājumu pakalpojumiem ar mērķi apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā.

Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs, samazinot PVN iztrūkumu un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.

Latvijas normatīvajos aktos tiek ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas  Īstenošanas Regulā (ES) 2022/1504 ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 piemērot attiecībā uz centralizētās elektroniskās maksājumu informācijas sistēmas (CESOP) izveidi, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu.

Akcīzes jaunā Īstenošanas regula

Raksta autore: Dace Everte

Eiropas Komisija 2022. gada 13. decembrī pieņēma Īstenošanas regulu 2022/2449, ar kuru groza Īstenošanas regulu 612/2013 attiecībā uz ziņojumos reģistrētajiem datiem, kas saistīti ar to komersantu reģistrāciju, kuri iesaistīti akcīzes preču pārvietošanā, kuras izlaistas patēriņam vienā dalībvalstī un pārvietotas uz citu dalībvalsti, lai tur tiktu piegādātas komerciāliem mērķiem. Jaunajā regulā paplašina ziņojumos reģistrējamās informācijas tvērumu attiecībā uz minēto uzņēmēju reģistrāciju.

Turklāt Īstenošanas regulas Nr. 612/2013 I un II pielikums ir grozīts, lai iekļautu vairākus datorizētās sistēmas tehniskus atjauninājumus un atjauninātu kodu sarakstus, jo dalībvalstis kontroles un riska analīzes nolūkos var grupēt uzņēmēja vairākus unikālos akcīzes preču numurus vienā vispārējā akcīzes tirgotāja identifikatorā. Tā kā datorizētās sistēmas izmantošanas paplašināšana tiks piemērota no 2023. gada 13. februāra, jaunās regulas piemērošana ir atlikta līdz minētajam datumam.

 

Minimālā alga – EUR 620

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 13.decembra noteikumiem Nr.788, ar 2023.gada 1.janvāri Latvijā tiek pacelta minimāla alga no EUR 500 līdz 620. Šīs izmaiņas cita starpā ietekmēs minimālo ar nodokli apliekamo bāzi sociālās apdrošināšanas iemaksu noteikšanai. Minimālā iemaksu bāze 2021. un 2022. gadā bija EUR 1500 par ceturksni (t. i., 3x 500). No 2023. gada minimālā ceturkšņa aprēķināmā bāze sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai palielināsies līdz EUR 1860.

 

Pagarināts pārejas periods autoratlīdzības saņēmējiem

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Ar 2022.gada 9.decembri stājās spēkā Saeimas noteiktais pagarinājums līdz 2023.gada 31.decembrim pārejas periodam nodokļu režīmam autoratlīdzību saņēmējiem. No 2021. gada 1. jūlija autoratlīdzības tika uzskatītas par ienākumiem no saimnieciskās darbības. No minētā datuma autoratlīdzību saņēmējiem bija jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tomēr no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim bija spēkā pārejas režīms, saskaņā ar kuru autoratlīdzību saņēmējiem nebija obligāti jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem. Ja viņi izvēlējās nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, ienākuma izmaksātājam (kurš nebija kolektīvā pārvaldījuma organizācija) bija jāietur IIN pēc šādām likmēm: 25 % no ienākumiem līdz EUR 25 000 un 40 % no pārsnieguma. Pārejas režīms autoratlīdzību saņēmējiem tagad ir pagarināts līdz 2023. gada 31. decembrim.

 

Latvija sāk ieviest DAC7 direktīvas regulējumu

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Ar 2023.gada 1.janvāri stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas pieņemti Saeimā 2022.gada 22.decembrī, nosakot pienākums Latvijā esošajām digitālajām platformām sniegt ziņojumu VID par pārdevējiem, kas tajās gūst ienākumus. Lai arī likuma grozījumi paredz atbildību līdz EUR 14 000 par ziņojuma neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā vai par citu noteikumu neievērošanu, VID pagaidām šādas sankcijas nevar piemērot, jo MK vēl nav izdevis attiecīgos noteikumus, kuriem jāregulē ziņojuma saturs un citi ar to saistītie jautājumi. Tomēr pirmais ziņošanas gads ir vien 2023., par kuru būs jāziņo 2024.g. Ministru kabineta noteikumu projekta saskaņošanas termiņš ir 2023.gada 9.janvāris. Te blogs, kur sīkāk aprakstītas šīs direktīvas prasības.

 

Arī Krievija apstiprina nodokļu konvencijas denonsēšanu

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Lai arī šāds akts vēl ir jāapstiprina Krievijas Valsts domē, tomēr sagaidāms, ka arī Krievijas pusē vairs nebūs spēkā neviena no dubultās nodokļu aplikšanas novēršanas priekšrocībām un procedūrām, kuras vērstas uz dubulto nodokļu aplikšanas novēršanu un izbeigšanu. Saeima šo konvenciju apturēja ar 2022.gada 13.maiju līdz brīdim, kad Krievija izbeigs karu Ukrainā un atbrīvos Ukrainas teritorijas, un atlīdzinās Ukrainai karā nodarītos zaudējumus.

Šādas abpusēja valstu rīcība nozīmē, ka, piemēram, komersantiem ar saistītām personām Krievijā būtu jāpārskata savu transfertcenu dokumentāciju, jo praksē jau esam saskārušies ar gadījumu, ka VID neatzīst tādus saistīto personu darījumu modeļus, kuros Krievijas saistītā persona, kurai Latvijas saistītā persona pārdod preces, ir izvēlēta par testējamo pusi. Te blogs, kur par šo tēmu analizējam mazliet sīkāk.

 

50% NĪN atvieglojums energoefektīvām ēkām Rīgā

Raksta autors: Jānis Taukačs

RD pagājušā gada nogalē nolēmusi piešķirt 50% NĪN atvieglojumu energoefektīvām ēkām: nodokļa maksātājam par jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, kurām piešķirts BREEAM International New Construction, BREEAM Refurbishment and Fit-Out, LEED BD +C vai DGBN sertifikāts ar vismaz 55 % vērtējumu.

Kritēriji atlaides piešķiršanai: 1. Objekts, par kuru piešķir atvieglojumus, – ēka. 2. Atvieglojumus piešķir par ēkām, kas ir nodotas ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra. 3. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu, kas iesniegts Pārvaldē līdz taksācijas gada 15. decembrim. 4. Atvieglojumus piešķir 10 gadus, sākot ar nākamo mēnesi pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sertifikāta stāšanās spēkā, bet ne ilgāk kā par sertifikāta derīguma termiņu. 5. Ja nav zudis vai mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad nav jāiesniedz Pārvaldē atkārtots pieteikums par atvieglojumu piešķiršanu, lai saņemtu nekustamā īpašuma atvieglojumus 10 gadu periodā.

 

Tūrisma nodeva Rīgā – ar 01.01.2023.g.

Raksta autors: Jānis Taukačs

Daudzi jau pamanījuši, ka ar Rīgas domes 2022.gada 9.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.RD-22-173-sn “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā” no 2023.gada 1.janvāra Rīgā ir ieviesta pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu 1 euro apmērā. Šobrīd RD ir pamanījusi problēmu, ka digitālās platformas iekasē savu komisiju arī no šīs nodevas, tāpēc RD šobrīd tam meklē juridiski korektu risinājumu.

 

Covid-19 vakcīnām un Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādēm vairs nav PVN 0%

Raksta autore: Kristīne Erele

No 2023.gada 1.janvāra Covid-19 vakcīnu un Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī pakalpojumiem, kas saistīti ar šādām vakcīnām un ierīcēm, vairs nav piemērojama PVN 0% likme. Turpmāk šo medicīnas ierīču piegādei tiks piemērota samazinātā PVN 12% likme, ja medicīnas ierīces atbildīs tiesību aktos noteiktajām prasībām. Savukārt par sniegtajiem pakalpojumiem iekšzemē, kas saistīti ar vakcīnu vai ierīču piegādi, būs piemērojama PVN 21%.

 

Projekts grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām

Raksta autore: Kristīne Erele

Par virkni no plānotajiem šī likuma grozījumiem jau ziņojām. Daži citi likumprojektā iestrādātie grozījumi ir aprakstīti zemāk.

Ar 24.g. – VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu plāno publiski pieejamu

Pašlaik informācija par nodokļu maksātāja reitingu ir pieejama EDS tikai pašiem nodokļu maksātājiem un tiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas institūcijas par savu reitingu, izmantojot VID izziņu par reitinga novērtējumu. Tādēļ paredzēts Jauns reitinga risinājums, lai nodrošinātu publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatu punkta, t.i. VID redzējumu par nodokļu maksātāju.

Jaunais reitinga risinājums nodrošinās, ka VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums nodokļu maksātājam nosacīti tiks atspoguļots trīs līmeņos:

  • Pirmais līmenis – VID tīmekļvietnē publiskotais VID noteiktais nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums, kas apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem – A, B, C utt.
  • Otrais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam pieejamā informācija par individuālajiem raksturojošiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.
  • Trešais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam detalizēti pieejamā informācija par kritērijiem, pēc kuriem ir noteikti konkrētie individuālie nodokļu saistību izpildes raksturojošie rādītāji. Daļai no šiem rādītāju kritērijiem būs pieejami paskaidrojoši pārskati, kuri parādīs konkrētus problemātiskos aspektus vai neatbilstības nodokļu maksātāju datos. Tādējādi nodokļu maksātājam būs radīta iespēja saprast, kurās jomās ir nepieciešams nodokļu saistību izpildes līmeņa uzlabojums, kā rezultātā tas palīdzēs tam sasniegt labāku vērtējumu.

Šobrīd VID segmentē juridiskās personas, tās iedalot septiņos segmentos:

  • “Uzticamie” (kas ir ideālie nodokļu maksātāji, kuri pilda visas savas saistības, nav nodokļu iekasēšanas riski);
  • “Veicināmie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem atsevišķās jomās var būt nebūtiski riski);
  • “Uzraugāmie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem ir būtisks risks kaut vienā jomā, tiem jābūt pastāvīgā VID uzraudzībā);
  • “Jaunreģistrētie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuri reģistrēti pēdējo sešu mēnešu laikā);
  • “Zemas ilgtspējas” (kas ir nodokļu maksātāji, kuriem nav izaugsmes un nodokļu maksāšanas potenciāls vai uzkrāti lieli nodokļu parādi, kur segšanas perspektīvas ir apšaubāmas);
  • “Ierobežojamie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuru turpmākā saimnieciskā darbība nav vēlama un kuriem ir piemērojams pilns ierobežojošo pasākumu komplekss, pārsvarā uzņēmumi, kuri izslēgti no reģistriem vai kuriem apturēta saimnieciskā darbība līdz likvidācijas procesa pabeigšanai);
  • “Neaktīvie” (kas ir nodokļu maksātāji, kuri nerada apmaksātas darba vietas, nodokļu aprēķinus un  nodokļu ieņēmumus).

VID publiskotajam nodokļu maksātāju reitingam būs informatīvs raksturs, un tas nebūs ne administratīvs akts, nedz arī faktiskā rīcība, kas būtu apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to attiecīgi nodokļu maksātāji nebūs ierobežoti darījumus slēgt, piemēram, ar nodokļu maksātājiem, kuru novērtējums liecinās, ka, VID ieskatā, tie ir “Zemas ilgtspējas” vai “Ierobežojamie”. Jaunais reitinga risinājums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Padziļinātās sadarbības programma beigs darbību

Lai neizveidotos situācija, ka ar 2024.gada 1.janvāri būs noteiktas divas paralēlas nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas, ir nolemts atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības. Attiecīgi konkrētā normatīvā akta turētājam dota iespēja izvērtēt, vai šobrīd esošās priekšrocības un atvieglojumi Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam būtu saglabājami ieviešot Jauno reitinga risinājumu. Lai paredzētās izmaiņas notiktu veiksmīgāk un tiktu izstrādāti atbilstošie grozījumi normatīvajos aktos, VID plāno uzklausīt Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, sadarbības partnerus un nozares ekspertu viedokļus.

Atlikta muitas maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā līdz 1.1.2025.

Konstatēts, ka Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) tehnisko risinājumu nav iespējams ieviest ar 2023.gada 1.janvāri uz Muitas likumā minētajiem muitas maksājumiem. Līdz ar to attiecībā uz muitas maksājumiem ir nepieciešams atlikt regulējuma ieviešanu, proti, šo maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un to uzskaiti MAIS līdz 2025.gada 1.janvārim.

Informācijas sniegšanas pienākums par visiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma

Būvdarbu pakalpojumu sniegšanai ir raksturīgas apakšuzņēmēju ķēdes, t.i. galvenais būvdarbu veicējs pamatā nodrošina būvdarbu vadības funkciju, būvdarbu veikšanu nododot apakšuzņēmējiem, kas daļu no darbiem nodod saviem apakšuzņēmējiem. Šādi izveidojas vairāku līmeņu plašas apakšuzņēmēju ķēdes, tajā skaitā būvdarbu izpildei piesaistot arī pašnodarbinātās personas un ārvalstu komersantus. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu būvniekiem ir pienākums sniegt par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru summa ir 15000 EUR vai vairāk. Tomēr praksē ir novērota tendence mākslīgi sadalīti līgumi, samazinot līguma summu, kā arī tiek slēgti simulatīva rakstura līgumi, kas sadārdzina būvniecības procesu un nodrošina naudas plūsmu. Līdz ar to uzraugošajām iestādēm ir apgrūtināta informācijas datu analīze un attiecīgu secinājumu izdarīšana, jo nav pilnīga informācija par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un apakšuzņēmumu līgumu noslēgšanas hierarhiju. Tādēļ tiek plānots noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma.

 

ES tiesību akti

 

Pieņemta jauna ES direktīva par minimālo UIN līmeni lielākajām korporācijām

Raksta autore: Aija Lasmane

15.12.2022 ES Padomē apstiprināta Padomes Direktīva par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Ar direktīvu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs. Par tā pamatelementiem 140 valstis un jurisdikcijas (tai skaitā Latvija) panāca vienošanos OECD Iekļaujošās platformas 2021. gada 8. oktobra sanāksmes laikā un tā Paraug-noteikumi saskaņoti 2021. gada 20. decembrī.

Plānots, ka lielo starptautisko un vietējo grupu vai uzņēmumu, kuru kopējais gada apgrozījums ir vismaz 750 miljoni eiro, peļņa tiks aplikta ar minimālo 15% likmi. Tas Latvijā g.k. attieksies uz šādu grupu (kas esot ap 4000) meitas uzņēmumiem. Jaunie noteikumi samazinās nodokļu bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas risku. Direktīva ir jāievieš dalībvalstu tiesību aktos līdz 2023. gada beigām. Tādējādi ES būs līdere, piemērojot G20/OECD globālo vienošanos par 2. pīlāru.

 

Eiropas Komisija pieņem priekšlikumu DAC8 attiecībā uz kripto-aktīviem

Raksta autore: Aija Lasmane

2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija pieņēma jaunu priekšlikumu direktīvai, ar ko groza direktīvu par administratīvo sadarbību (2011/16) (DAC), saīsināti DAC8. Priekšlikums paplašina ziņojumu sniegšanu un informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm ES, lai aptvertu ienākumus, ko gūst lietotāji, kuri dzīvo šajā valstī, strādājot ar kriptoaktīviem. Ja tos pieņems, kā ierosināts, dalībvalstis šos noteikumus ieviestu savos normatīvajos aktos līdz 2023. gada beigām, un tie stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar ierosināto tekstu DAC8:

– pieprasa visiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma vai atrašanās vietas ziņot par ES rezidentu klientu darījumiem. Dažos gadījumos ziņošanas pienākumi attieksies arī uz neatvietojamiem tokeniem (NFT);

– pieprasa finanšu iestādēm ziņot par e-naudu un centrālo banku digitālajām valūtām;

– paplašina iepriekšēju pārrobežu nolēmumu automātiskās apmaiņas darbības jomu attiecībā uz personām ar lielu neto vērtību, kurām ir vismaz EUR 1 miljons finanšu vai ieguldāmās bagātības vai pārvaldībā esošie aktīvi (izņemot personas galveno privāto dzīvesvietu); un

– nosaka vienotu minimālo sodu līmeni nopietnas neatbilstības situācijās.

Attiecībā uz saistībām ar citiem instrumentiem Komisija uzskata, ka DAC8:

– ir saskaņota ar definīcijām Kriptoaktīvu tirgus (MiCA) regulā un paļaujas uz tajā ieviesto atļaujas prasību, izvairoties no papildu administratīvā sloga kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem; un

– atbilst nesen apstiprinātajai OECD kriptoaktīvu ziņošanas sistēmai (CARF) un tās kopējā ziņošanas standarta grozījumiem.

Komisija atklāja publisko diskusiju periodu no 2022. gada 8. decembra līdz 2023. gada 2. februārim, lai pilsoņi un ieinteresētās personas varētu izteikt savu viedokli par DAC8 priekšlikumu. Saņemtās atsauksmes tiks apkopotas un iesniegtas Eiropas Parlamentam un Padomei, lai veicinātu likumdošanas debates, un tiks publicētas Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

 

Informē VID

 

VID uzziņa par DRN piemērošanu saules paneļiem

Raksta autore: Kristīne Erele

Iesniedzējs plāno uzsākt elektrostaciju būvniecību un elektroenerģijas ražošanu Latvijā, izmantojot atjaunojamo energoresursu – saules enerģiju – uzstādot saules kolektorus.

Jautājums: kāda dabas resursu nodokļa likme piemērojama par saules kolektoru uzstādīšanu?

VID atbild, ka DRN jāmaksā par pirmo reizi Latvijā saimnieciskajā darbībā izmantotajām videi kaitīgām precēm, izņemot par liela izmēra stacionārām iekārtām un ražošanas mehānismiem, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām, kā arī par šajās iekārtās iebūvētām vai pievienotām elektriskām un elektroniskām sastāvdaļām.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu videi kaitīgas preces ir 4. kategorijas elektriskās preces – liela izmēra iekārtas, tai skaitā fotoelementu paneļi. Jēdzienu “lielizmēra stacionārie rūpnieciskie mehānismi” un “lielizmēra stacionārā iekārta” skaidrojums sniegts VID uzziņā minētos Eiropas Komisijas dokumentos, kas cita starpā nosaka, ka lielizmēra stacionāro rūpniecisko mehānismu izmēriem ir vienlaikus jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • to svars pārsniedz 2 tonnas;
  • tilpums ir vismaz 15,625 m3 (piemēram, 2,5 m x 2,5 m x 2,5 m).

Papildus, lai iekārtu uzskatītu par lielizmēra stacionāro iekārtu, tās izmēriem ir jāatbilst vienam no noteiktiem kritērijiem, piemēram, iekārtas montāžai un demontāžai ir nepieciešams lieljaudas krāns, vai iekārta neiederas bez rūpnieciskās vides modifikācijas, piemēram, stiprināti ēkas pamati utml.

Konkrētajā situācijā iekārtu izmēri neatbilda lielizmēra stacionāro rūpniecisko mehānismu vai lielizmēra stacionāro iekārtu izmēriem, līdz ar to DRN par iesniegumā minētajiem saules kolektoriem ir jāmaksā.

 

VID arī sniedzis uzziņu par sankciju regulējošo tiesību aktu prasībām jēlnaftas un naftas produktu aprites jomā

Raksta autore: Kristīne Erele

Decembrī atjaunota VID metodika: Par PVN piemērošanu preču piegādēm iekšzemē, preču iegādei ES teritorijā, īpašajiem PVN piemērošanas režīmiem un preču importu.

 

Latvijas tiesu prakse

 

IIN nekustamā īpašuma atsavināšanai – Senāts skatās uz ekonomisko būtību

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Strīdā par maksājamā IIN apmēru Senāts pacēlis jautājumu par to vai konkrētajā gadījumā personas gūtais ienākums no nekustamā īpašuma realizācijas vispār ir apliekams.

Uz 2001.gada 17.septembra dāvinājuma līguma pamata pieteicēja ieguvusi īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. 2015.gada 8.aprīlī īpašuma tiesības uz strīdus īpašumu nostiprinātas pieteicējas dēlam, pamatojoties uz 2014.gada 4.augusta dāvinājuma līgumu. 2015.gada 15.jūlijā strīdus īpašums atkal reģistrēts pieteicējas īpašumā, pamatojoties uz 2015.gada 2.jūlija atcēlēju līgumu. 2016.gadā no strīdus īpašuma atdalīta zemes vienība, izveidojot nekustamo īpašumu, kas 2016.gada 30.maijā pārdots. Savukārt, ar 2017.gada 4.janvāra līgumu pieteicēja pārdevusi strīdus īpašumu.

VID secināja, ka pieteicēja ieguvusi nekustamo īpašumu, pamatojoties uz 2015.gada 2.jūlija atcēlēju līgumu. Tā kā strīdus īpašums tika atsavināts 2017.gada 4.janvārī, neizpildās likuma kritērijs, lai netiktu aprēķināts IIN – nekustamais īpašums nav bijis pieteicējas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem.

Nodokļa apmēra noteikšanas vajadzībām VID aprēķināja starpību starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Tā kā atcēlējā līgumā nebija norādīta strīdus īpašuma vērtība, piemērojams vispārējais princips – nekustamā īpašuma iegādes vērtība nosakāma saskaņā ar pirmreizējo īpašuma iegādes dokumentu, t.i., 2001.gada 17.septembra dāvinājuma līgumu, kurā norādīta strīdus īpašuma vērtība. Turklāt, tā kā pieteicēja nekustamā īpašuma tiesības atguva, pamatojoties uz atcēlēju līgumu, nevis uz dāvinājuma līguma pamata, nav piemērojams likuma punkts, kas paredz nekustamā īpašuma iegādes vērtību noteikt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības apmērā.

Izskatot strīdu divās tiesu instancēs, gan administratīvā rajona tiesa, gan apgabaltiesa, atzina, ka nekustamais īpašums nav bijis pieteicējas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem un tādējādi ir apliekams ar IIN par ienākumu no kapitāla pieauguma. Attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanu, tiesas ir atzinušas, ka VID pozīcija ir nepareiza un nekustamā īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai 2015. gadā, kad strīdus īpašums atkal tika reģistrēts pieteicējas īpašumā.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts ir norādījis, ka neapšauba apgabaltiesas viedokli, ka atcēlējs līgums nodibina jaunu prasījumu. Taču tālākie apgabaltiesas secinājumi nav pamatoti. Nodokļa maksāšanas kontekstā ir jāņem vērā lietā konstatējamo saistību būtība, proti, ka tiek atcelts agrākais atsavināšanas līgums un tiek atjaunota agrākā situācija. Tas nozīmē, ka pieteicēja nevis no jauna iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, bet atgūst savas iepriekš jau pastāvējušās īpašuma tiesības.

Senāts norādījis, ka nesaskata pamatu, kādēļ pieteicējas īpašuma tiesību ilguma noteikšanā nebūtu ņemams vērā laikposms no pirmreizējās īpašuma tiesību iegūšanas 2001.gadā līdz īpašuma atdāvināšanai dēlam 2014.gadā. Ar atcēlēju līgumu dāvinājuma līgums tika pilnībā atcelts un atjaunota agrākā situācija. Ja tiktu konstatēts, ka izpildās kritēriji atbrīvojumam no IIN, tas pilnībā atbilstu šīs normas mērķim. Likumdevējs, izdarot vairākus grozījumus minētajā tiesību normā, ir vēlējies nošķirt situāciju, kad persona pārdod savu mājokli, no situācijas, kad persona pārdod peļņas vai finanšu ieguldījuma nolūkā iegādātu nekustamo īpašumu.

Vienlaikus Senāts atzinis, ka attiecīgais atbrīvojums no IIN prasa konstatēt zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības. Tātad, aprēķinot īpašuma tiesību ilgumu, nav ņemams vērā laikposms, kurā pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas pieteicējas īpašuma tiesības nebija reģistrētas zemesgrāmatā. VID pamatoti argumentē, ka, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, ir jāatgriežas pie tās vērtības, par kādu pieteicēja sākotnēji (2001.gadā) ieguva nekustamo īpašumu.

 

Biznesam labvēlīgs lēmums par uzņēmuma pārejas kritērijiem

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

2022.gada decembrī pieņemts šķietami saprātīgs tiesas lēmums sūdzības lietā par uzņēmuma pāreju, kas cerams, ka mazinās VID apetīti nelietderīgi tracināt biznesa vidi, pievēršoties vien gadījumiem, kur uzņēmuma pāreja ir nepārprotama un neaiztiekot gadījumus, kur likums pat neparedz uzņēmuma pārejas sekas (ja atsavina maksātnespējīga uzņēmuma mantu). Apkopojām tā galvenās atziņas.

Par adresi

Tiesas vērtējumā uzņēmuma Ieguvēja amatpersonas lēmums turpināt strādāt tajās pašās telpās, kas ir piemērotas saimnieciskās darbības veikšanai, ir racionāls un pamatots ar objektīviem apsvērumiem.

Uzņēmumā ietilpst tikai komersantam piederošas lietas, t.i., komersanta īpašumā esošas lietas. Līdz ar to, trešo personu īpašumā esošas lietas, pat ja tās ir komersanta valdījumā vai turējumā (piemēram, nomāta lieta vai lieta, kas komersantam nodota glabāšanā), neietilpst šā komersanta uzņēmumā.

Komercdarbības veidā, ar kuru nodarbojas SIA, telpām nav nozīmes, jo SIA nesagaida klientus birojā un klienti neraksta uz juridisko adresi. Klienti saziņai izmanto personīgos kontaktus, telefona numuru un e-pasta adresi.

Tādēļ tiesa atzīst, ka izskatāmās lietas apstākļos tas, ka abām sabiedrībām ir bijusi viena un tā pati juridiskā adrese, konkrētajā gadījumā neliecina par uzņēmuma pāreju.

Pilnvarotās personas un grāmatvedis

Pretēji VID viedoklim, pilnvaras izsniegšanas faktu un tajā piešķirto tiesību apjomu nevar vērtēt atrauti no tā, kā reāli darbinieki izmantoja šīs pilnvaras. Fakts, ka darbiniekam piešķirtas tiesības pārstāvēt darba devēju un parakstīt dokumentus, nenozīmē, ka šis darbinieks automātiski pielīdzināms uzņēmuma amatpersonai un līdz ar to kļūst līdzatbildīgs par amatpersonas pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām. VID nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu, ka pilnvarotās personas izmantoja savas pilnvaras, slēdzot darījumus vai pieņemot saimnieciskus lēmumus, kuru dēļ radās nodokļu parāds, vai kuri bija saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. VID nevar pārnest visu sabiedrības amatpersonai normatīvajos aktos noteikto atbildību uz darbiniekiem tikai tāpēc, ka šiem darbiniekiem bija izsniegtas pilnvaras. Proti, ir jāvērtē, kādas darbības darbinieki faktiski ir veikuši, izmantojot pilnvarā piešķirtās tiesības.

Apstāklis, ka pilnvarotās personas bija informētas par sava darba devēja problēmām saimnieciskajā darbībā un finanšu stāvokļa pasliktināšanos, vēl neliecina, ka viņi varēja iestāties sabiedrības valdes vietā un pieņemt lēmumus. Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Tātad tieši amatpersonai, nevis SIA darbiniekiem, bija pienākums organizēt sabiedrības darbību un uzraudzīt, lai sabiedrība izpildītu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

No minētā izriet, ka nav konstatējama tāda savstarpēja saistība starp abu sabiedrību amatpersonām, dalībniekiem un pilnvarotajām personām, kas liecinātu par saskaņotu darbību, pārceļot SIA aktīvus uz citu SIA.

Darbinieku pārņemšana

No ES tiesas spriedumu atziņām izriet, ka, vērtējot darbinieku pārņemšanu, vērtējams, vai pārņemta skaitliski un kompetences ziņā būtiska daļa darbinieku, ko tās priekšgājējs nodarbinājis tieši šī uzdevuma veikšanai. Apstāklis, ka gandrīz visi darbinieki uzsāka darbu citā SIA pēc 2-7 mēnešiem pēc nodarbinātības izbeigšanās pirmajā SIA, pats par sevi liek apšaubīt VID secinājuma pamatotību attiecībā uz šo darbinieku pārņemšanu. Apstāklis, ka pirmās SIA darbinieki uzsāka darbu pie citas SIA pēc tam, kad vairākus mēnešus bija atlaisti, norāda uz interesi turpināt strādāt un saņemt algu, nevis turpināt darbu ar pirmās SIA amatpersonu saistītā uzņēmumā.

SIA amatpersonas gadījumā būtiski ir nošķirt, vai darbinieks uzsāk patstāvīgu saimniecisko darbību, izveidojot jaunu konkurējošu uzņēmumu, vai arī notiek uzņēmuma pāreja. Savukārt pārējo darbinieku gadījumā būtiski ir nošķirt, vai ir notikusi organizēta darbinieku pāriešana uz iegūstošo uzņēmumu, vai arī notikusi darbinieku neatkarīga pāriešana uz citu – konkurējošu uzņēmumu.

Apstāklis, ka citas SIA nodarbināti bijušie pirmās SIA darbinieki, vērtējams kā darbinieku pāriešana strādāt konkurējošā ar pirmās SIA un tās amatpersonu nesaistītā uzņēmumā.

Know-how

No lietas materiāliem neizriet, ka lietvedei, grāmatvedei un kravas autovadītājiem būtu bijušas šādas ļoti īpašas, no vairuma lietvežu, grāmatvežu vai kravas automašīnas vadītāju atšķirīgas zināšanas. Tiesa piekrīt, ka SIA komercdarbība no smago automašīnu vadītājiem nekādas unikālās vai speciālās zināšanas neprasa. Minimālās un vēlamās prasības ir standarta prasības jebkurā kravu pārvadāšanas uzņēmumā.

Aktīvi

Secinājumu par pirmās SIA aktīvu pārņemšanu VID ir izdarījis, pamatojoties tikai uz to, ka SIA iegādājās vienu datoru un vienu galdu, kuru kopējā vērtība saskaņā ar rēķinā norādīto bija 448 euro, nevērtējot, ka lielākā daļa SIA kustamās mantas vispār netika pārņemta, bet palika SIA rīcībā. No pārsūdzētā lēmuma satura arī neizriet, ka VID būtu konstatējis, ka uz citu SIA būtu pārgājusi nauda vai kādas pirmās SIA bezķermeniskas lietas, piemēram, prasījuma tiesības. Tādējādi nav konstatējama būtiska pirmās SIA ķermenisku un bezķermenisku lietu nodošana citai SIA.

Galvenie darījumu partneri

Pirmās SIA piegādes darījumu apjoma samazināšanās un pēc tam arī izbeigšanās un paralēli notiekoša cita SIA darījumu sākšanās ar tiem pašiem darījumu partneriem  varētu liecināt par saskaņotām pirmās SIA un citas SIA amatpersonu darbībām klienta pārņemšanā. Tomēr tikai darījumu esības un to regularitātes konstatēšana pati par sevi nav pietiekama, lai izdarītu secinājumu par abu uzņēmumu amatpersonu saskaņotām darbībām. Proti, norādītie lietas apstākļi ir jāvērtē kopsakarā ar šajos darījumos iesaistīto personu paskaidrojumiem.

Secinājumi

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā nav konstatējams, ka būtu izpildījušies visi ES tiesas judikatūrā norādītie kritēriji, kas varētu liecināt par pirmās SIA uzņēmuma pāreju uz citu SIA, kā arī nav konstatējams, ka uz citu SIA būtu pārgājuši būtiskie pirmās SIA uzņēmuma elementi.

 

Par PVN 0% likmes piemērošanu ES piegādes darījumos, kur saņēmējs ir 3.persona

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Strīdā par PVN 0% likmes piemērošanu apgabaltiesa atzina, ka VID argumentam par to, kura tieši persona faktiski saņēma sūtījumu, nav būtiskas nozīmes, jo darījumu partneris ar konkludentām darbībām ir akceptējis, ka šī persona ir rīkojusies darījumu partnera vārdā.

Pēdējā laikā, viens no jaunajiem VID argumentiem nodokļu strīdos par PVN 0% likmes piemērošanas pamatotību preču piegādes darījumos ES, ir tas, ka VID apšauba faktu, ka prece tika nodota tieši rēķinā norādītajam darījuma partnerim. Bieži vien šis apstāklis nelabvēlīgajā VID lēmumā spēlē pamat-argumenta lomu.

Izskatāmajā tiesu lietā pieteicēja kā pārdevējs sniedza preču pārvadātajam preču saņēmēja kontaktus. Līdz ar to pārvadātājam bija iespējams sazināties ar saņēmēju un nodot kravu personai, kura bija sasniedzama, zvanot uz šo telefona numuru. VID nebija norādījis lietā argumentus, kas ļautu apšaubīt norādītās informācijas patiesumu. Arī tiesa nekonstatēja neatbilstības vai pretrunas.

Tādēļ tiesa atzina, ka VID argumentam par to, kura tieši persona faktiski saņēma sūtījumu, nav būtiskas nozīmes, jo darījumu partneris ar konkludentām darbībām ir akceptējis, ka šī persona ir rīkojusies darījumu partnera vārdā.

Tiesa norādīja, ka, lai apstrīdētu norādīto faktu, VID ir jānorāda pamatotas šaubas un jāiesniedz attiecīgi pierādījumi, kas apstiprinātu, ka pieteicējas darījumu partneri preces nav saņēmuši. Ar vispārīgiem apgalvojumiem par nespēju identificēt personas izskatāmās lietas apstākļos nav pietiekami, lai apšaubītu darījumu faktu.

Tiesa secināja, ka VID norādītās šaubas par nespēju identificēt personas, kas faktiski saņēma preces darījumu partneru vārdā, nav pietiekamas, lai būtu pamats darījuma fakta apšaubīšanai vai atteikumam atmaksāt PVN pārmaksu. Šis trūkums varēja būt iemesls padziļinātas pārbaudes veikšanai, nevis pārsteidzīgam secinājumam par to, ka dokumenti satur nepatiesu informāciju.

Tiesa uzsvēra, ka tai nav kompetences un pienākuma iestādes vietā veikt visaptverošu pārbaudi par pieteicējas PVN deklarētajiem darījumiem. To neparedz arī objektīvās izmeklēšanas princips.

Vērtējot citus lietā VID norādītus argumentus un šo argumentu tiesas novērtējumu, secināma klaja VID neobjektivitāte konkrētajā lietā, kuru pastiprina VID lēmuma pretrunas attiecībā uz IMEI kodu nenorādīšanu un vienlaikus to nenozīmīgumu, kā arī VID nostāja pret kurjerpasta piegādes dokumentu ticamības novērtēšanu, par kuru nu jau ir izveidojusies pietiekami stabila tiesu prakse, kas ir pretēja VID lietā norādītiem apsvērumiem.

 

 

Senāts atkal par būtību, ne formu; šoreiz par riska personu sarakstu

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Atceļot iepriekšējo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nosūtot lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesai, Senāts norādīja, ka personas iekļaušana riska personu sarakstā ir attaisnojama, ja tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punkta mērķu sasniegšanu. Tā kā nodokļu maksājumu kavējums var rasties ne tikai personas negodprātīgas rīcības rezultātā, bet arī citu iemeslu dēļ, katrā gadījumā ir vērtējami šie iemesli un personas rīcība to sakarā. Līdz ar to tiesai ir ne vien jākonstatē formālie priekšnoteikumi, bet arī jāvērtē vai pieteicēja rīcība, gan pieļaujot nodokļu maksājumu parādu, gan vēlāk kavējot maksājumus, kā arī atstājot valdes locekļa amatu, ir bijusi vērsta uz izvairīšanos no nodokļu samaksas.

Skatot konkrēto lietu no jauna, apgabaltiesa spriedumā vērtēja lielu Senāta atzinumu daudzumu līdzīgajos strīdos un norādīja sekojošus svarīgus momentus:

  1. Personas iekļaušanas riska personu sarakstā mērķis ir vērsties pret negodīgiem komersantiem, kuru izslēgšana no uzņēmējdarbības vides veicinās godīgu konkurenci un uzņēmējdarbības attīstību kopumā, aizstāvot sabiedrības intereses.
  2. VID riska personu saraksta regulējuma mērķis ir vērsts uz komercdarbības vides un saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, izslēdzot no tās negodprātīgus komersantus.
  3. VID lēmums par personas iekļaušanu riska personu sarakstā ir izdošanas izvēles administratīvais akts.
  4. VID ir jānorāda, kāpēc konkrētās personas iekļaušana riska personu sarakstā ir samērīga un atbilstoša likuma mērķim.
  5. Nelabvēlīga administratīvā akta gadījumā nepieciešamajiem apsvērumiem ir jābūt ietvertiem lēmumā. Proti, VID jāpamato ne tikai formālo likumā paredzēto kritēriju esība, bet arī tas, ka personas rīcība pēc būtības ir vērsta uz saimnieciskās darbības imitēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
  6. Arī tādi fakti kā komercsabiedrības pārdošana un jaunā īpašnieka lēmums par cita valdes priekšsēdētāja iecelšanu apgabaltiesas ieskatā nevar tikt vērtēti kā pieteicēja negodprātīga rīcība.

Vērtējot izskatāmās lietas faktiskos apstākļus, apgabaltiesa atzina, ka lietā nav konstatējami tādi apstākļi vai pierādījumi, kas liecinātu par pieteicēja kā uzņēmuma amatpersonas negodprātīgu rīcību, un tādēļ pieteikumu apmierināja.

Secinājumi

VID lēmums pieņemts 2019.gada oktobrī. VID riska personu sarakstā personas iekļauj parasti uz 2-3 gadiem. Uz apgabaltiesas sprieduma sastādīšanas dienu ir pagājuši jau vairāk nekā 3 gadi. Jautājums par tiesu sistēmas efektivitāti šādos strīdos paliek atvērts. Te vairāk saskatāma vēlme veidot stabilākus piemērošanas principus, lai citas lietas šādos jautājumos vairs nenonāktu tiesā.

 

Eiropas Savienības Tiesa

 

Tiesa pārsteidzoši formāli prasa norādes rēķinā trīsstūrveida darījumos

Raksta autore: Dace Everte

LTA (Austrijā) darbība ir automašīnu pārrobežu pārdošana. Tā iepirka automašīnas no Lielbritānijas (vēl ES sastāvā) un pārdeva saņēmējam M Čehijā – visi trīs dalībnieki veica darījumus ar saviem PVN numuriem, ko tie saņēmuši mītnes valstī un uz rēķiniem bija norādīts, ka šis ir trīsstūrveida darījums. Automašīnas tika transportētas no Lielbritānijas uz Čehiju.

Strīdus rēķinos – 3 gadījumos 2014.gada martā – bija norādīts šī uzņēmuma Austrijas PVN numurs, uzņēmuma M Čehijas PVN numurs un Lielbritānijā reģistrētā piegādātāja PVN numurs. Šajos rēķinos bija ietverta arī norāde “No nodokļa atbrīvots trīspusējs darījums Kopienas iekšienē”.

Nodokļu pārbaudē tomēr konstatēts, ka trīspusēja darījuma režīms nav piemērojams, jo strīdīgajos rēķinos nebija nevienas norādes par pienākuma samaksāt nenomaksāto nodokli pāreju uz preču saņēmēju. Līdz ar to runa esot par neizdevušos trīspusēju darījumu, kuru pēc tam nevarot pārveidot. Ņemot vērā LTA Austrijas PVN maksātāja numuru, iegāde Kopienas iekšienē ir jāatzīst Austrijā. Pamatojoties uz šiem elementiem, finanšu pārvalde noteica LTA PVN, kas bija jāmaksā par 2014. gadu.

Pēc šīs nodokļu pārbaudes LTA esot labojis strīdīgos rēķinus, šiem rēķiniem pievienojot norādi par pienākuma samaksāt maksājamo nodokli pāreju uzņēmumam M. Tomēr pierādījuma par šo koriģējošo piezīmju faktisku paziņošanu šim uzņēmumam nebija. Turklāt Čehijas nodokļu pārvalde M kvalificēja kā pazudušo tirgotāju. Proti, lai gan aplūkoto piegāžu izpildes laikposmā uzņēmums M esot reģistrēts Čehijā kā PVN maksātājs, Čehijas finanšu pārvalde neesot varējusi ar to sazināties un uzņēmums M par šīm piegādēm Čehijā neesot nedz deklarējis, nedz samaksājis PVN.

ES tiesa nosprieda – ja starpnieka (t.i., Austrijas kompānijas) izsniegtajā rēķinā nav ietverta norāde “Nodokļa apgrieztā maksāšana”,  trīspusējā darījumā galīgais pircējs nav norādīts kā atbildīgais par PVN nomaksu. Šajā tiesību normā prasītās norādes “Nodokļa apgrieztā maksāšana” neietveršanu rēķinā nevar labot vēlāk. Tātad trīsstūrveida darījumos starpniekam vienmēr ir rēķinos ir jāietver atsauce “Nodokļa apgrieztā maksāšana”.

 

Drīkst atgūt pārmaksāto PVN, pat ja kļūdaini piemērota PVN likme patērētājiem

Raksta autore: Dace Everte

Austrijas sabiedrība pārvalda iekštelpās esošu rotaļu laukumu un saviem pakalpojumiem piemēroja 20 % PVN likmi. Tā saviem klientiem izsniedza pavisam 22 557 kases čekus, kas ir rēķini par nelielām summām. Sabiedrības klienti bija vienīgi patērētāji, kam nebija tiesību atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN. Kad Sabiedrība atskārta, ka tās pakalpojumiem piemērojamā PVN likme bija nevis 20 %, bet 13 %, tā koriģēja savu PVN deklarāciju (rezultātā deklarējot PVN pārmaksu).

Nodokļu administrācija nepieņēma deklarāciju labojumus, jo sabiedrības rēķini (čeki) nav koriģēti, un, tā kā sabiedrības klienti sedza augstākas PVN izmaksas, prasītā korekcija izraisītu tās nepamatotu iedzīvošanos.

ES tiesa nosprieda, ka PVN maksātājam, kurš ir sniedzis pakalpojumu un kurš savā rēķinā ir norādījis PVN summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz kļūdainu nodokļa likmi, saskaņā ar šo tiesību normu nav jāmaksā rēķinā kļūdaini iekļautā PVN daļa, ja nepastāv nekāds nodokļu ieņēmumu zaudēšanas risks, jo šī pakalpojuma saņēmēji ir vienīgi patērētāji, kuriem nav tiesību uz priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanu.

Tātad, ja darījumiem ir kļūdaini piemērota augstāka PVN likme, tad, koriģēt kļūdu PVN deklarācijās un tādējādi atgūt pārmaksāto PVN ir iespējams tikai tad, ja sākotnējo kļūdaino rēķinu saņēmēji nav PVN maksātāji.

Parasti šādos gadījumos ir jautājumi arī par netaisnīgu iedzīvošanos (unjust enrichment), jo šādu no valsts atgūto PVN tad būtu jāatmaksā patērētājiem. Tomēr, ES tiesa šo nesaskatīja kā ierobežojumu PVN atprasīšanai no valsts, acīmredzot atstājot tam sekojošo PVN atprasīšanu no šī PVN maksātāja katra atsevišķa patērētāja ziņā.

 

Ārzemēs

 

Lietuvā izmaiņas samazināto PVN likmju piemērošanā

Raksta autore: Kristīne Erele

2022. gada 8. decembrī tika izsludināti grozījumi likumā par PVN, ar kuriem ieviestas izmaiņas PVN samazināto likmju piemērošanā.

Elektroniskās grāmatas un elektroniskie neperiodiskie informācijas izdevumi

Pašlaik samazinātā 9% PVN likme ir piemērojama tikai drukātām grāmatām un drukātiem neperiodiskiem informatīviem izdevumiem. No 2023.gada 1.janvāra samazinātā 9% PVN likme tiks piemērota elektroniskajām mācību grāmatām, burtnīcām, enciklopēdijām, vārdnīcām, rokasgrāmatām, informatīvām brošūrām, foto un reprodukciju albumiem, bērnu bilžu grāmatām, zīmēšanas un krāsojamās grāmatām, iespiestām vai ar roku rakstītām notīm, kartēm, diagrammām un zīmējumiem. Samazinātā PVN likme netiks piemērota publikācijām, kurās reklāma veido vairāk nekā 80 % no visas publikācijas vai kurās visu vai lielāko daļu satura veido mūzika vai video, kalendāriem, piezīmju kladēm un citiem līdzīga rakstura iespieddarbiem.

Izmitināšanas pakalpojumi

Uz nenoteiktu laiku ir pagarināta 9% PVN likmes piemērošana izmitināšanas pakalpojumiem. Samazināto PVN likmi piemēro izmitināšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti saskaņā ar tūrisma darbību regulējošos tiesību aktos noteikto kārtību.

Ēdināšana

Līdz 2023. gada 31. decembrim tiek pagarināta arī 9% PVN piemērošana ēdināšanas pakalpojumiem, ko sniedz restorāni, kafejnīcas un līdzīgas ēdināšanas iestādes (izņemot alkoholiskos dzērienus un pakalpojumus vai to daļas, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem); ēdienu piegādei līdzņemšanai (izņemot alkoholiskos dzērienus).

Kultūras un sporta pakalpojumi

PVN 9 % likme tiks piemērota visu veidu mākslas un kultūras iestāžu, mākslas un kultūras pasākumu apmeklējumiem. Līdz 2023. gada 30. jūnijam ir pagarināta samazinātās 9% PVN likmes piemērošana izpildītāju (aktieru, dziedātāju, mūziķu, diriģentu, dejotāju vai citu personu, kas spēlē, dzied, lasa, deklamē vai citādi izpilda literatūras, mākslas, folkloras vai cirka darbus) sniegtajiem izpildījumu pakalpojumiem. Līdz 2023. gada 30. jūnijam tika ieviesta 9 % PVN likme sporta pasākumu apmeklējumiem, sporta klubu sniegtajiem pakalpojumiem un citām personām, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus.

5% PVN medicīniskos nolūkos izmantotajai pārtikai

No 2023. gada 1. janvāra tiks ieviesta samazinātā 5% PVN likme pārtikai, ko izmanto īpašiem medicīniskiem nolūkiem – īpaši apstrādātu vai formulētu pārtiku, kas paredzēta pacientu, tostarp zīdaiņu, diētai un ko lieto medicīniskā uzraudzībā. Īpašiem medicīniskiem nolūkiem izmantojamai pārtikai tiks piemērota samazinātā PVN likme 5 % apmērā, ja pārtikas iegāde tiek pilnībā vai daļēji kompensēta no valsts budžeta.

 

 

Gandrīz visās ES dalībvalstis ieviests energo-uzņēmumu virspeļņas nodoklis

Raksta autore: Kristīne Erele

Pamatojoties uz ES Regulu 2022/1854 par ārkārtas iejaukšanos, lai risinātu ES augstās enerģijas cenas, Vācijas valdība ir lēmusi ieviest solidaritātes iemaksu, ko piemēros naftas un gāzes uzņēmumiem attiecībā uz to 2022. un 2023. gada peļņu, kas pārsniedz 20% pieaugumu no vidējās gada apliekamās peļņas, kura gūta iepriekšējos 4 gados, t. i., no 2018. līdz 2021. gadam. Solidaritātes iemaksas likme būs 33 %.

Tāpat arī Slovākijas valdība apstiprināja, ka no 2022. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim tiek ieviesta jauna nodeva par virspeļņu no enerģijas ražošanas ar likmi 90% apmērā. Jauno nodevu aprēķina kā starpību starp tirgus cenu un likumprojektā noteikto maksimālo cenu. Cenu griesti būs robežās no EUR 50 līdz 250 par 1 MWh elektroenerģijas atkarībā no enerģijas ražošanas avota. No nodevas piemērošanas jomas ir izslēgtas mazās ražotnes un elektroenerģijas ražotāji, kas ražo elektroenerģiju no biometāna.

Čehijas valdība arī ir apstiprinājusi likumprojektu, ar ko tiks ieviests papildus nodoklis enerģētikas uzņēmumiem un bankām.

Somijas valdība ir ierosinājusi sabiedrisko apspriešanu par pagaidu elektroenerģijas peļņas nodokļa ieviešanu 2023. gadam. Priekšlikuma projekts paredz, ka nodoklis būtu:

  • jāmaksā uzņēmumiem, kas ražo un pārdod elektroenerģiju,
  • 33% no šādu uzņēmumu tīrās uzņēmējdarbības peļņas, ciktāl tā pārsniedz 5% peļņu, kas aprēķināta no pašu kapitāla summas, kura izmantota elektroenerģijas nozarē,
  • nodoklis tiktu uzlikts papildus uzņēmumu ienākuma nodoklim.

Tas, savukārt, Somijas valstij palielinātu nodokļu ieņēmumus no 500 līdz 1,3 miljardiem eiro.

Kiprā ir uzsāka sabiedriskā apspriešana par likumprojektu, kuru mērķis ir aplikt ar nodokļiem gan no fosilā kurināmā, gan no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas ražotāju un piegādātāju gūto virspeļņu. Īpašās nodevas summas aprēķināšanas formula 2022. gadam: (peļņa 2022. gadā/ 2022. gadā pārdotā enerģija) – (EUR 0,11 par KWh x 2022. gadā pārdotā enerģija x 0,9).

Polijas valdība šobrīd izskata jauno likumprojektu, ar ko tiks ieviests jaunais nodoklis gāzes ražotāju virspeļņai. Praksē nodoklis tiks piemērots tikai vienam subjektam: Polijas Naftas un gāzes ieguves uzņēmums. Virspeļņas nodokļa mērķis ir iegūt papildu līdzekļus, lai kompensētu gāzes sadales uzņēmumiem par atturēšanos no gāzes cenu paaugstināšanas un faktiski par to cenu obligātu iesaldēšanu, kas noteiktas galapatērētājiem. Pamatojoties uz likumprojektu, laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim gāzes sadales uzņēmumi nedrīkstēs patērētājiem, tostarp mājsaimniecībām un mājokļu kopienām, piemērot augstāku gāzes cenu nekā PLN 200,17 par 1 MWh.

Mūsu blogs par šo nodokli pieejams ŠEIT.

 

 

Grieķija aptur kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem līdz 2024. gada beigām

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

2022. gada 6. decembrī Grieķija apturēja IIN uzlikšanu kapitāla pieaugumam, kas radies no nekustamā īpašuma pārdošanas. Šāda rīcība saistīta ar plānu stimulēt Grieķijas nekustamā īpašuma tirgu, kā arī atbalstīt būvniecības un tehnisko pakalpojumu nozares Grieķijā.

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi: https://taukacs.blog/

Podkāsti: https://tax-stories.simplecast.com/