G7 panāk vienošanos par OECD nodokļu reformu
G7 finanšu ministri 05.06.2021. panāca vēsturisku vienošanos par OECD reformas pamatprincipiem attiecībā uz nodokļu piemērošanu pasaules lielākajā multinacionālām sabiedrībām. Reforma balstās uz diviem pīlāriem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka starptautisko nodokļu piemērošanas kārtība atbilst izaicinājumiem, ko rada ekonomikas pieaugošā globalizācija un digitalizācija.
Reformas 1. pīlāra mērķis ir novērst, ka tādi digitālo pakalpojumu giganti kā Apple, Facebook un Google nemaksā vai maksā nelielus nodokļus valstīs, kurām tiem ir ievērojams “digitālais” nospiedums (klienti, lietotāji un to personas dati), bet nav fiziskas klātbūtnes. G7 vienojās par jaunu nodokļu bāzes sadales mehānismu, kurš tiks piemērots pasaules lielākajām multinacionālajām sabiedrībām, kuru peļņas marža pārsniedz 10%. Šis mehānisms paredz, ka vismaz 20% no šo sabiedrību peļņas (virs 10% peļņas maržas) nodokļu piemērošanas mērķiem tiks sadalīta starp valstīm atkarībā no to tādiem kritērijiem kā klientu un digitālo pakalpojumu izmantotāju īpatsvars attiecīgajā valstī.
Savukārt reformas 2. pīlārs paredz lielāko multinacionālo sabiedrību peļņai piemērot vismaz 15% UIN katrā valstī, kurā tās darbojas. Iepriekš jau rakstījām, ka Eiropas Savienībā šīs reformas paredzēts ieviest ar direktīvas starpniecību.
Lielāka pārredzamība par multinacionālo sabiedrību nomaksāto ienākuma nodokli
Eiropas likumdevējs pagājušajā nedēļā panāca politisku vienošanos par priekšlikumu, ar kuru groza ES direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Vienošanās paredz, ka daudznacionālām sabiedrībām un sabiedrībām, kuru konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 milj. EUR, būs publiski jāatklāj ar nodokļiem saistīta informācija. Būtiskākais jaunievedums ir starptautisko sabiedrību pienākums iesniegt pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju par katru valsti atsevišķi, kurā tās darbojas. Grozījumu mērķis ir veicināt lielāku pārredzamību un publisku kontroli par to, vai šīs sabiedrības ir samaksājušas uzņēmumu ienākuma nodokli valstī, kurā ir radīta peļņa. Tiek plānots, ka direktīva nacionālajos normatīvajos aktos būs jāievieš divu gadu laikā pēc grozījumu galīgas apstiprināšanas Eiropas Parlamentā un Padomē.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Mārtiņu Rudzīti.
Saeima pieņem jaunu Grāmatvedības likumu
Saeima šā gada 10. jūnijā pieņēma jaunu Grāmatvedības likumu (GL), kas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993. gada.
Jaunais GL pieņemts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus.
Tāpat jauns regulējums pieņemts, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse.
GL noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Ar GL pilnveidots un paplašināts līdzšinējais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, kas plānota kā prioritāte salīdzinājumā ar dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Precizētas līdzšinējās prasības inventarizācijas veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības.
Jaunajā GL ietvertas arī regulas prasības par datu brīvu apriti, un paredzēts, ka grāmatvedības dokumentus elektroniski varēs glabāt Latvijas vai arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.
GL iekļauta arī ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas kārtība, kā arī ārpakalpojuma grāmatvežu publiska reģistra vešana, ko veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Tāpat paredzēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem grāmatvedības jomā, un administratīvo sodu tāpat kā līdz šim varēs piemērot VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Jaunais GL stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, un tas attieksies uz visiem uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.
Aktualizē kārtību, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar IIN
Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus MK noteikumus par kārtību, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot, kā biedrību vai nodibinājumu (fondu) izmaksātajām stipendijām vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem piešķirams atbrīvojums no aplikšanas ar IIN. Noteikumi ir izteikti jaunā redakcijā, jo tos nepieciešams aktualizēt atbilstoši esošajai situācijai, informē FM.
Jauni skaidras naudas deklarēšanas noteikumi šķērsojot ES robežu
Lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu, ir papildināts Eiropas Komisijas (EK) tiesiskais regulējums. No 2021. gada 3. jūnija Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā jaunie skaidras naudas kontroles noteikumi, kas paplašina skaidras naudas definīciju un tvērumu. Turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 EUR vai vairāk apmērā.
Paplašinās arī skaidras naudas jēdziena tvērums – kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt iesniegt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju par konstatētu nepavadītu skaidru naudu, ko sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu un kuras vērtība ir 10 000 EUR vai lielāka. Pēc muitas pieprasījuma skaidras naudas saņēmējam, nosūtītājam vai to ieceltam pārstāvim šī deklarācija 30 dienu laikā ir jāiesniedz muitas iestādē.
Ieviešot regulas 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu prasības, ir izveidota kontroles sistēma skaidrai naudai, ko ieved ES vai izved no tās, lai papildinātu tiesisko regulējumu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Aiju Lasmani.
VID publicē uzziņu par jūrnieku nodokļiem
Uzziņā VID atgādina, ka jūrniekiem (Latvijas nodokļu rezidentiem) ir jādeklarē savi ārvalstīs gūtie ienākumi un jāmaksā Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šāda algas apmēra:
1) virsniekiem — no 2,5 mēneša minimālo darba algu apmēra;
2) pārējam personālam — no 1,5 mēneša minimālo darba algu apmēra.
Ārvalstī samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ņem vērā, attiecīgi samazinot Latvijā radušās nodokļu saistības, bet tikai tādā apmērā, kas atbilst ienākumam, no kura aprēķināts nodoklis Latvijā.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.
Ģenerāladvokāta viedoklis Apcoa Parking Danmark A/S, C‑90/20 (Dānija) lietā
Apcoa ir privāta sabiedrība, kas apsaimnieko autostāvvietas privātās teritorijās, vienojoties ar to īpašniekiem. Stāvvietām ir izmantošanas noteikumi:
- stāvēšanas aizliegums bez atļaujas,
- maksimālais stāvēšanas laiks un maksa, kas par to ir jāmaksā kā iespējamā atlīdzība.
Izmantošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā Apcoa papildus iekasē īpašas kontroles maksas.
Pie ieejas ir stendi, kuros konkrēti ir norādīts, ka noteikumu pārkāpuma gadījumā var tikt iekasēta kontroles maksa 510 DKK apmērā un autostāvvietas zonu apsaimnieko saskaņā ar privāttiesību normām.
Apcoa lūdza Dānijas nodokļu iestādi atmaksāt PVN, kas samaksāts saistībā ar kontroles maksām.
EST uzdotais jautājums: Vai saskaņā ar PVN direktīvu kontroles maksas par noteikumu pārkāpumiem ir uzskatāmas par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību un tāpēc ir apliekamas ar PVN?
Ģenerāladvokāta viedoklis: maksas, kuras saimnieciskās darbības subjekts ir iekasējis kā atlīdzību par transportlīdzekļu stāvvietu un kuru apmēru tas ir noteicis atbilstoši šīs stāvvietas izmantošanas noteikumiem, ir jāuzskata par atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu, un tā ir apliekama ar PVN.
Šajā lietā, protams, vēl ir jāsagaida EST spriedums.
Eiropas komisija ierosina pārkāpumu procedūru pret Grieķiju par pārāk plaši piemērotu PVN atbrīvojumu pasta pakalpojumiem
Eiropas Komisija ir nolēmusi Grieķijai nosūtīt oficiālu paziņojuma vēstuli (pirmais pārkāpuma procedūras posms) par pasta pakalpojumu PVN atbrīvojuma piemērošanu visiem Grieķijas pasta sniegtajiem pakalpojumiem. PVN atbrīvojums no universālajiem pasta pakalpojumiem ir PVN atbrīvojums no darbībām, kuras tiek veiktas sabiedrības interesēs. Fakts, ka Grieķija piemēro PVN atbrīvojumu pakalpojumiem, par kuriem notiek individuāla vienošanās (piemēram, lielapjoma pasts), un citiem pasta pakalpojumiem, kas nav universāli, ir pretrunā ar vispārējo mērķi samazināt šādu darījumu cenu sabiedrības interesēs un galvenokārt gala patērētājiem.
Ja Grieķija divos mēnešus neatrisinās šos jautājumus, Komisija var nosūtīt pamatotu atzinumu par pārkāpumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu RAIFFEISEN LEASING (C-235/21)
EST ir uzdoti jauni jautājumi, kurus praksē reizēm redzam kā aktuālus arī Latvijas nodokļu maksātājiem. Atbildes vēl būs jāgaida vismaz 1 gadu līdz tiesas spriedumam – informēsim lasītājus, kad tas tiks publicēts.
- Vai rakstveida līgums var tikt uzskatīts par rēķinu PVN direktīvas izpratnē vienīgi tad, ja tas satur visus rēķinam noteiktos rekvizītus?
- Ja nē – kādi ir apstākļi, pamatojoties uz kuriem rakstveida līgums katrā ziņā var tikt uzskatīts (arī) par rēķinu, kas rada pienākumu maksāt PVN saskaņā ar PVN direktīvas 203. pantu?
- Vai par rakstveida līgumu, kuru ir noslēguši divi PVN maksātāji un kura priekšmets ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, var tikt uzskatīts rēķins, ja no tā izriet pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja kā līgumslēdzējās puses skaidra un objektīvi atpazīstama griba izrakstīt rēķinu par konkrēto darījumu, kas pircējam varētu ļaut pamatoti pieņemt, ka tas uz tā pamata var atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto PVN?
EST spriedums lietā Titanium, C-931/19
Titanium ir sabiedrība, kuras juridiskā adrese un vadība atrodas Džērsijā, tās darbība ir nekustamā īpašuma pārvaldība, aktīvu pārvaldība un mājokļu un izmitināšanas vietu pārvaldība. Titanium iznomāja tai piederošo nekustamo īpašumu Vīnē diviem Austrijas uzņēmējiem, un šai nomai bija piemērojams PVN.
Titanium pilnvaroja kādu Austrijas namu apsaimniekošanas sabiedrību, lai tā darbotos kā starpnieks attiecībās ar pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem, iekasētu nomas maksas un ekspluatācijas izmaksas, uzturētu komercreģistrus un sagatavotu datus PVN deklarācijai.
Titanium tomēr saglabāja pilnvaras pati pieņemt lēmumus par nomas attiecību izveidošanu un izbeigšanu, noteikt nomas ekonomiskos un juridiskos nosacījumus, veikt ieguldījumus un remontdarbus, kā arī organizēt to finansēšanu, izvēlēties trešās personas, kas sniegs citus iepriekš saņemamos pakalpojumus, un, visbeidzot, atlasīt, izraudzīties un uzraudzīt namu apsaimniekošanas sabiedrību.
Lai gan Titanium uzskatīja, ka tai nav jāmaksā PVN par tās nekustamā īpašuma iznomāšanas darbību, jo tai Austrijā nav pastāvīgas iestādes, finanšu pārvalde uzskatīja, ka iznomāts nekustamais īpašums ir šāda pastāvīga iestāde, un līdz ar to noteica papildus maksājamo PVN summu.
EST tika uzdots jautājums: “Vai “pastāvīgas iestādes” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka šādai iestādei vienmēr ir jābūt cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem un tādēļ šajā iestādē noteikti ir jābūt pieejamam pakalpojuma sniedzēja paša personālam, vai arī konkrēti valsts teritorijā esoša nekustamā īpašuma ar PVN apliekamas iznomāšanas gadījumā, kas ir tikai pasīvs pakalpojums, ar kuru pakalpojuma sniedzējs ļauj trešajai personai darīt kaut ko, ko tā nevarētu darīt bez šīs atļaujas, šo iestādi pat bez cilvēkresursiem var uzskatīt par “pastāvīgu iestādi”?
EST atbilde: Nekustamais īpašums, kas kādā dalībvalstī ir iznomāts apstākļos, kad šī nekustamā īpašuma īpašniekam nav pašam sava personāla, lai sniegtu ar nomu saistīto pakalpojumu, nav pastāvīga iestāde Padomes Direktīvas 2006/112/EK izpratnē.
EST spriedums lietā C‑182/20 BE, DT
BE, kuras dalībnieks un administrators ir DT, ir sabiedrība, kas veica saimniecisko darbību, 2015.gadā tika uzsākta bankrota procedūra pret BE. Pēc tam, kad tika uzsākta bankrota procedūra, notika BE nodokļu revīzija, kas tika noslēgta ar paziņojumu par nodokli, kurā noteikts pienākums samaksāt PVN sakarā ar PVN atskaitījumu korekciju, kurus BE bija veikusi, kad tā veica saimniecisko darbību un bija reģistrēta kā PVN maksātāja.
Korekcija tiek veikta par atskaitījumiem saistībā ar precēm un patēriņu, saistībā ar atskaitījumiem par ražošanas līdzekļiem un par atskaitījumiem saistībā ar nekustamā īpašuma nomas līgumu. Iestādes uzskatīja, ka bankrota procedūra paredzot īpašuma realizācijas un pārdošanas procedūru, lai samaksātu parādus, tādējādi šīs procedūras ietvaros veiktajiem darījumiem pašiem par sevi neesot komerciāla mērķa. Minētās iestādes arī uzskata, ka nav nozīmes tam, ka preču pārdošana bankrota procedūras ietvaros ir aplikta ar PVN.
EST uzdotais jautājums: Vai PVN direktīva pieļauj tādu valsts tiesisku regulējumu, kas, uzsākot komersanta bankrota procesu, automātiski un bez papildu pārbaudēm paredz PVN korekciju, izmantojot aizliegumu atskaitīt PVN par ar nodokli apliekamiem darījumiem, kuri veikti pirms minētās procedūras uzsākšanas, un liek komersantam samaksāt atskaitāmo PVN?
EST atbilde: PVN direktīva nepieļauj tiesisko regulējumu vai praksi, saskaņā ar kuru bankrota procedūras uzsākšana attiecībā uz komersantu, realizējot mantu par labu tā kreditoriem, šim komersantam automātiski rada pienākumu koriģēt PVN atskaitījumus, ko tas ir veicis par precēm un pakalpojumiem, kuri ir iegādāti pirms bankrota procedūras sākšanas.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Daci Everti.
VID uzziņa par PVN piemērošanu parādu atgūšanas izdevumiem
VID mājas lapā ir publicēta jauna uzziņa sadaļā pie PVN ‘Pakalpojumu sniegšana un saņemšana’.
Uzņēmuma saimnieciskais darbības veids ir parādu piedziņas darbības savu klientu vārdā (rakstiska paziņojuma sagatavošana un nosūtīšana, kā arī aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības). Nosūtot parādniekam paziņojumu par parādu, tiek iekļauti papildu parāda atgūšanas izdevumi 7 euro apmērā. Jautājums: vai parāda atgūšanas izdevumi ir ar PVN apliekams darījums?
Saskaņā ar VID atbildi, ja parādu atgūšanas izdevumi, kuru apmērs noteikts Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumos Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” pēc darījuma ekonomiskās būtības ir pamatoti parāda atgūšanas izdevumi, tie ir uzskatāmi par izdevumu kompensācijas maksu, kurai PVN likuma normas nav piemērojamas. Līdz ar to, iekasējot no parādniekiem minētos parādu atlīdzināšanas izdevumus, šādai maksai nav jāpiemēro PVN.
Grozījumi akcīzes preču aprites kārtībā
Šobrīd MK 30.08.2005 noteikumi Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” paredz iespēju veikt degvielas mazumtirdzniecību tikai uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai un kuru valdījumā ir īpaši ierīkotas stacionārās degvielas uzpildes stacijas. Tādējādi, degvielas karšu uzņēmumiem, kas sadarbojas ar degvielas uzpildes stacijām Latvijā, ir aizliegts realizēt degvielu cita uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās Latvijā.
Lai neradītu šķēršļus ārvalstu degvielas karšu uzņēmumiem veikt šādus darījumus arī Latvijā, noteikumu projekts paredz, ka arī uzņēmums bez licences degvielas mazumtirdzniecībai būs tiesīgs realizēt no cita uzņēmuma, kam ir šī licence, iegādāto degvielu. Tādējādi, degvielas pārdošanas uzņēmums nodrošinās degvielas karšu uzņēmuma vārdā un interesēs pircēja iegādātās degvielas uzpildi.
Akcīzes nodokļu nomaksa starpvalstu tālpārdošanas darījumos no 2021. gada 1. jūlija
Ar 2021.gada 1.jūliju stāsies spēkā jauni PVN piemērošanas noteikumi pārrobežu darījumiem starp uzņēmumiem un fiziskām personām (t.i. attiecībā uz tālpārdošanas darījumiem). Uzņēmumiem būs iespēja reģistrēties kā PVN maksātajām tikai vienā ES dalībvalstī un samaksāt PVN par darījumiem, kas veikti e-vidē īpašā PVN režīma – One Stop Shop (OSS) ietvaros. Proti, vienā dalībvalstī varēs deklarēt un nomaksāt PVN par veiktām piegādēm fiziskām personām visā ES teritorijā.
Informatīvajā materiālā VID paskaidro, ja citas dalībvalsts uzņēmums, pārdod Latvijā neharmonizētās akcīzes preces – kafiju un bezalkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, tad šis uzņēmums ir atbildīgs par akcīzes nodokļa nomaksu un deklarēšanu Latvijā. Līdz ar to, ja citas dalībvalsts uzņēmums pārdod uz Latviju kafiju vai bezalkoholiskos dzērienus, bet PVN vajadzībām ir reģistrējies citā dalībvalstī un izmanto OSS režīmu PVN nomaksai, tad šim ārvalsts uzņēmumam ir jāreģistrējas Latvijā akcīzes nodokļa nomaksas vajadzībām.
Plastmasu saturošu izstrādājumu likums
2021. gada 3. jūlijā stājās spēkā jauns likums – Plastmasu saturošu izstrādājumu likums, nosakot konkrētiem plastmasas saturošiem izstrādājumiem aizliegumu laišanai tirgū, pasākumus to patēriņa samazināšanai vai prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu.
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums paredz, ka uzņēmēji, izveidojot jaunu vai pievienojoties jau esošai ražotāju paplašinātās atbildības sistēmai ar mērķi nodrošināt tirgū laistās produkcijas atkritumu apsaimniekošanu, saņem atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Kristīni Ereli.
Senāta spriedums par priekšnodokļa atskaitīšanu
Latvijas Republikas Senāts 2021. gada 11. jūnijā kārtējo reizi atzina, ka jautājums par to, vai PVN, kas maksājams par agrākajiem vai vēlākajiem realizācijas darījumiem saistībā ar konkrētajām precēm, tika vai netika pārskaitīts Valsts budžetā, neietekmē nodokļa maksātāja tiesības uz nodokļa atskaitīšanu.
Šoreiz strīds lietā pastāvēja par to, vai komersants (B), kas bija pārņēmis līzinga saistības (par transportlīdzekļu iegādi) no citas komercsabiedrības (A), kurai iestājās finansiālas grūtības, bija tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par šo transportlīdzekļu iegādes darījumu ar līzinga devēja uzņēmumu (L).
Senāts ir atzinis, ka apstāklis, ka komercsabiedrība A nav izpildījusi savas nodokļu saistības, kas izriet no uzņēmuma L izrakstītajiem kredītrēķiniem, pats par sevi, neskatoties visu pārējo darījuma kontekstu, nevar būt pamats komersantam B liegt tiesības atskaitīt priekšnodokli.
Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Oļegu Spundiņu
Jaunākie blogi Alisas Facebook lapā ŠEIT
- Vai esat gatavi 1. jūlijam?
- Kad uzvarai ir dzīvības vērtība
- Vai iestādes vai pašvaldības var neatmaksāt to, kas tām pienākās?
- Vai katrs, kuram ir nodokļu parādi, ir iekļaujams “riska personu” sarakstā?
Ar Alisu iespējams sazināties rakstot uz alisa.leskovica@sorainen.com vai zvanot – tel.nr. 29 340 444.
Tax Stories podkāsta 11.sērija
Jānis Taukačs intervijā tiekās ar Meir Linzen – vienu no vadošajām personām Izraēlas juridiskajā birojā Hercog Fox & Neeman. Aizraujoši stāsti par nodokļiem un atklāsmes par citiem nodokļu aspektiem.
Patīkamu klausīšanos!
https://www.sorainen.com/publications/tax-stories-podcast-episode-11-meir-linzen/
