|
Dārgie klienti un sadarbības partneri,
Vēlamies Jūs informēt par pēdējo mēnešu jaunumiem publisko iepirkumu jomā Latvijā.
Grozījumi Latvijas Civillikumā veicina komersantu aizsardzību pret publisko pasūtītāju patvaļu
2013. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Civillikumā, kas būtiski ietekmē komersantu līgumus ar publiskajiem pasūtītājiem. Jaunie noteikumi ir piemērojami līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu, kas tiek slēgti pēc 2013. gada 1. jūlija (ja līgums tiek slēgts iepirkuma vai koncesijas procedūras rezultātā, tad šie noteikumi ir piemērojami līgumiem, ja attiecīgā iepirkuma vai koncesija procedūra ir izsludināta pēc 2013. gada 1. jūlija). Vēršam Jūsu uzmanību uz, mūsuprāt, būtiskākajiem jauninājumiem:
- Preces piegādes, pirkuma vai pakalpojuma atbilstība līgumam jāpārbauda 30 dienu laikā no preces vai pakalpojuma saņemšanas dienas, ja vien līdzēji nav noteikti norunājuši citādi un šāda atruna nav acīmredzami netaisna pret komersantu (piemēram – ar mērķi novilcināt atlīdzības samaksu par preci vai pakalpojumu).
- Tiek ierobežots maksimālais atlīdzības samaksas termiņš, tādējādi aizsargājot komersantu intereses. No grozījumiem Civillikumā izriet, ka atlīdzības par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Atlīdzības samaksas termiņu drīkst pagarināt līdz 60 dienām tikai tiktāl, ciktāl tas ir attaisnojami, ņemot vērā saistību, kas jāizpilda. Līdzēji šos termiņus nedrīkst grozīt, savstarpēji vienojoties.
- Publiskā pasūtītāja maksājuma nokavējuma gadījumā komersanti bez sevišķa atgādinājuma var prasīt no publiskajiem pasūtītājiem likumiskos nokavējuma procentus pamatlikmes apmērā, ko Latvijas Banka nosaka katru pusgadu (2013. gada 1. jūlijā noteiktā procentu pamatlikme ir 2,5% gadā).
- Papildus likumiskajiem nokavējuma procentiem (kā arī līgumsodam, ja tāds noteikts, un zaudējumu atlīdzinājumam) publiskā pasūtītāja maksājuma nokavējuma gadījumā komersanti bez sevišķa atgādinājuma var prasīt no publiskajiem pasūtītājiem „parāda atgūšanas izmaksas” LVL 30 apmērā (pēc eiro ieviešanas Latvijā – EUR 40). Līdz šim šāda automātiski piemērojama kompensācija sakarā ar nokavētiem maksājumiem Latvijas tiesībās nepastāvēja.
 Uz augšu
Konkurences padome konstatējusi vairākas aizliegtas vienošanās, saskaņojot piedāvājumus iepirkumos
Konkurences padome īsā laika sprīdī ir publiskojusi divus lēmumus (2013. gada 24. maija lēmums Nr. E02-24 un 2013. gada 17. jūnija lēmums Nr. E02-31), kas saistīti ar aizliegtām vienošanām, saskaņojot piedāvājumus iepirkumos. Abi iepriekš minētie lēmumi apstiprināja Konkurences padomes jau iepriekš pausto viedokli, ka:
- Viena un tā pati persona nedrīkst gatavot vairākus konkurējošus piedāvājumus publiskajos iepirkumos, jo, kā uzskata Konkurences padome, situācijā, kad ar vairāku komersantu komercinformāciju strādā viena un tā pati persona, viena komersanta plāni kļūst neizbēgami zināmi otram komersantam. Konkurences padome uzskata, ka šāda situācija ir pretēja aizliegumam apmainīties ar tādiem konkurenta darbības (bezdarbības) noteikumiem, kas var ietekmēt konkurējošā tirgus dalībnieka rīcību.
- Arī nesankcionēta komersantu darbinieku vai citu nolīgto personu rīcība var radīt negatīvas sekas. Konkurences padome uzskata, ka komersanti ir atbildīgi par to, ka to komercnoslēpums netiek atklāts citiem komersantiem – konkurentiem. Komersantiem jānodrošina, lai personas, kurām tie nodod savu komercinformāciju, to nenodotu tālāk. Konkurences padome, konstatējot aizliegtu vienošanos (saskaņotu darbību), var pamatoties uz darbinieku vai citu personu, kurām bija nodota komercinformācija, veiktām darbībām.
- Ņemot vērā, ka Konkurences padomes lēmumus var pārsūdzēt tiesā, pagaidām nav zināms, vai abi iepriekš minētie lēmumi ir galīgais viedoklis par šiem konkurences tiesību aspektiem publisko iepirkumu kontekstā.
Uz augšu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā padara stingrāku pasūtītāja amatpersonu atbildību par pārkāpumiem iepirkumu procedūrās
2013. gada 1. septembrī stāsies spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašinās pasūtītāja amatpersonu atbildību par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvo aktu un iepirkuma dokumentos noteikto prasību neievērošanu, piemēram, šādās situācijās:
- neatbilstošas procedūras izvēle,
- interešu konflikta noteikumu pārkāpšana,
- kandidātu vai pretendentu izslēgšanas noteikumu vai noteikto prasību neievērošana,
- līgumu slēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana,
- dokumentu un informācijas nenodrošināšana.
- Šādu administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Latvijas Iepirkumu uzraudzības birojs.
Uz augšu
Noteikta atšķirīga iepirkuma procedūra projektiem, ko daļēji finansē no Eiropas Savienības vai valsts (t.sk. ārvalsts) finanšu līdzekļiem
2013. gada 1. septembrī stāsies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 299 „Par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”, kas noteiks elastīgāku iepirkumu organizēšanas kārtību komersantiem un citiem pasūtītājiem, kas realizē projektus ar Eiropas Savienības vai kādas ārvalsts, vai Latvijas Republikas finanšu līdzekļu palīdzību. Tomēr valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citiem pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem joprojām būs jāturpina vadīties no Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma.
Jaunajos noteikumos Ministru kabinets ir ņēmis vērā, ka finansējuma saņēmēji pārsvarā ir komersanti, kuri pieraduši tiekties pēc maksimālas efektivitātes. Līdz ar to jaunā kārtība pilnībā atšķiras no iepriekšējās, paredzot elastīgu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
Būtiskākie jauninājumi noteikumos:
- Noteikumos noteiktā līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība būs jāpiemēro tad, ja paredzamā piegādes vai pakalpojumu līgumcena būs LVL 50 000 vai lielāka, bet būvdarbu paredzamā līgumcena – LVL 120 000 vai lielāka.
- Pagarināti minimālie piedāvājumu iesniegšanas termiņi līdz 10 darbdienām preču un pakalpojumu iepirkumos, un līdz 15 darbdienām būvdarbu iepirkumos.
- Mazināta iepriekš sagatavotu detalizētu tehnisko specifikāciju nozīme, iepirkumā priekšroku dodot ekonomiskā izdevīguma pamatojumam. Turklāt iepirkuma izziņošanas brīdī pienākums ir sniegt tikai iepirkuma priekšmeta aprakstu tādā detalizācijas pakāpē, lai piegādātāji varētu saprast iepirkuma priekšmetu un sniegt sākotnējo piedāvājumu.
- Jaunā kārtība balstās uz sarunu organizēšanu ar sākotnējo piedāvājumu iesniedzējiem, kuru laikā atļauts gan papildināt, gan uzlabot piedāvājumus. Turklāt finansējuma saņēmējiem piešķirtas tiesības jebkurā brīdī līdz lēmuma pieņemšanai par piegādātāja izvēli uzaicināt citus piegādātājus iesniegt sākotnējo piedāvājumu un uzsākt sarunas.
- Iekļauta prasība finansējuma saņēmējam pēc atbildīgo iestāžu pieprasījuma pierādīt izraudzītās līgumcenas pamatotību un atbilstību tirgus situācijai.
- Detalizētāk regulēta interešu konflikta situāciju novēršana.
2013. gada 1. augustā stājās spēkā apjomīgi grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Grozījumu apjoma dēļ būtiskākos jauninājumus mēs Jums izklāstīsim atsevišķi.
|
