Ar šo nodaļu noslēdzas topošā stāsta “Rīgas astoņkājis” 1.daļa. Pārējo varēsiet izlasīt, kad stāsts būs nonācis grāmatnīcās.
30.nodaļa. Kāpnes uz debesīm
Piektdienas vakars Rīgas lidostā bija, kā jau allaž, rosības pilns. Ļaudis tad vairumā gadījumu pēc spraigas darba nedēļas devās vai nu pavadīt nedēļas nogali Eiropā vai pēc iespējas ātri centās uzsākt nākamās nedēļas atvaļinājumu vai komandējumu.
“Londona ir laba vieta savienojumiem uz visu pasauli. Labi, ka paņēmi biļetes biznesa klasē,” Reno pirms gaidāmā ceļojuma izklausījās patīkami satraukts, kaut arī diez vai ceļošana te būtu atbilstošākais vārds.
“Kā tu domā, Reno, vai ir kāds veids, lai pateiktu vai tas Faradeja pārsegs strādā?”
“Gan jau, ka to mēs tūlīt uzzināsim, kad iziesim cauri drošības kontrolei. Es vairāk uztraucos par ko citu – vai to pārsegu nevajadzēja jau uzlikt uzreiz, pirms iesēšanās taksometrā?”
“Gan jau, ka viņiem ir arī kas cits, ko darīt, kā tikai sēdēt pie datora un novērot manu atrašanās vietu.”
“Nu, ja man kāds nozagtu miljonu..”
Abi raitā solī piegāja pie Air Baltic biznesa klases galdiņa un uzrādīja pases. Neierasti, bet Reno manīja, ka Fēliksam drebēja rokas, kad viņš pasniedza savu pasi.
“Viss būs ok, Fēlikss!” Reno pasmaidīja, lai kaut mazliet nomierinātu draugu. Taču, kad īsā reģistrācijas procedūra bija beigusies un pases bija saņemtas atpakaļ, viņi turpat sev blakus saklausīja nu jau pazīstamo, nedaudz čerkstošo balsi.
“Blūma kungs, uz kurieni tad tu? Priecājos beidzot satikt arī tavu pakalpiņu. Reno Grants, ja nemaldos?”
Fēlikss un Reno strauji pagriezās un abi nobālēja.
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
