Nu jau 15 gadus manā rudens rutīnā ietilpst pasaulē lielākais nodokļu ekspertu pasākums – IFA kongress. Vairumā no šiem 15 gadiem esmu bijis tur vienīgais pārstāvis no Latvijas. Zemāk – mani pieraksti par šogad dzirdēto.

Sākums par IFA runāto par uzņēmumu nodokļu rezidenci un turīguma nodokli – iepriekšējā blogā.

Nodokļu konvencijas

Interesants jautājums, par ko iepriekš nebiju aizdomājies – kā tiesnesis strīda laikā var redzēt negatīvu faktu – dubultu neaplikšanu ar nodokļiem vai nodokļu konvenciju pirkšanu (ja A valstij ar B valsti nav konvencijas, tad A valsts uzņēmums nodibina starpnieku C valstī, kurai ir nodokļu konvencijas gan ar A, gan B)? Šādos gadījumos jāvērtē – vai C valsts uzņēmums pievieno uzņēmumu grupai vērtību. Ja nē, tad pastāv liela iespējamība, ka A vai B valstu administrācijas var ignorēt C nodokļu piemērošanas vajadzībām.

Ne viss šai jautājumā šķiet melns vai balts> Krāsas nedaudz pajauca Nīderlandes (kur gan citur) pārstāvis, kas atsaucās uz Vīnes konvenciju, ka jāskatās uz nodokļu konvenciju ekonomisko būtību. Tā esot – veicināt tirdzniecību. Ja caur C valsts uzņēmumu veikts darījums, kas citādi nebūtu noticis, vai tas ir slikti? Varbūt tad nodokļu konvenciju pirkšana var būt attaisnojama? Man, gan, šķiet, ka pēdējo gadu Dānijas tiesu lietu ES tiesā mērcē šādam apgalvojumam daudz kur ES nepiekritīs, ja uzņēmumu grupa caur C valsts uzņēmumu ieguvusi kādu nodokļu labumu.

Nīderlande, kā zināms, ir ļoti liberāla savos nodokļu uzskatos un darīs visu legāli un puslegāli iespējamo, lai tikai ārvalstu investīciju straume tur neapstātos. Piemēram, no tādas smagākas nodokļu strukturēšanas prakses interesants gadījums bija saistībā ar dividenžu konvertēšanu par ienākumu no kapitāla pieauguma. Proti, ja Latvijas uzņēmums SIA1 izmaksātu dividendes mātes uzņēmumam ārzemēs (piemēram, ASV), tad ASV uzņēmums var izveidot Latvijā SIA2 un aizdot tam naudu, lai tas iegādājas SIA1 daļas. Tad SIA2 maksās uz ASV par SIA1 daļu iegādi (un šī summa ieskaitīsies pret aizdevumu). Savukārt, SIA1 maksās ne vairs dividendes uz ārzemēm, bet tikai Latvijas teritorijā. Latvijā šis triks nav tik aktuāls, jo vairumā gadījumu tā nepiemēro ieturējuma nodokli pārrobežu dividendēm. Nīderlandes pārstāvis, protams, komentēja, ka šis viss tur ir ok, bet ASV pārstāvis gan teica, ka tur šim skatītos cauri kā uz slēptu dividenžu izmaksu.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!