Turpinām publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
29.nodaļa. Zīmīte
“Reno, uznāc, lūdzu, man līdzi uz dzīvokli – man ir sliktas priekšnojautas,” Fēlikss mudināja draugu, izkāpjot no sava auto. “Tikko pārbaudīju, ka Helēnas labdarības projektu mājas lapa un Instagram konts arī ir izdzēsti un vairs nestrādā.”
“Helēna! Vai tu esi te?” Fēlikss skaļi iesaucās, atslēdzot dzīvokļa durvis. Taču ātri vien abiem bija skaidrs, ka Helēnas te nav un vairs nebūs. Visas viņas mantas bija steigā paņemtas. Viņas smaržas, gan, vēl bija jūtamas. Drēbju skapju durvis bija puspievērtas un visi Helēnas drēbju plaukti bija tukši. Fēlikss apsēdās uz gultas malas un saķēra ar rokām seju.
“Fēlikss, te uz galda ir zīmīte,” Reno to pasniedza draugam. Fēlikss to atvēra un skaļi nolasīja:
“Mīļais, esmu tev daudz skaidrojumu parādā, bet ne tagad. Varu pateikt vien, ka Luijs ir krāpnieks. Savukārt, es esmu iepinusies lielās nepatikšanās – mani meklē mafija. Man draud nāves briesmas. Tāpēc man ir steidzami jāpazūd. Taču es ar tevi noteikti sazināšos, tiklīdz varēšu. Mīlu, tava H.”
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
